Aizkraukles novada domes deputāti uzklausīja SIA “Aizkraukles slimnīca” valdes priekšsēdētājas Alīdas Vānes ziņojumu par pagājušā gada darbu un turpmāk plānoto. Par to sīkāk — mūsu sarunā.
Savs informatīvais izdevums
— Nupat izdots Aizkraukles medicīnas centra informatīvais izdevums. Cik bieži plānojat to izdot?
— Reizi gadā ap 60 tūkstošu eksemplāru metienā, jo mums nav tik daudz līdzekļu, lai izdotu biežāk. Tajā informēsim par jaunumiem, pakalpojumiem. Esam noslēguši līgumu ar “Latvijas pastu” par izdevuma piegādi bijušajā Aizkraukles, Ogres un Jēkabpils rajonā. Centīsimies piesaistīt pacientus arī no citurienes. Par jaunumiem informējam arī mūsu mājaslapā.
Tikai 300 operāciju gadā
— Cik operāciju Aizkrauklē veikts pagājušajā gadā?
— Vairāk nekā 300, bet tas ir ļoti maz. Kādreiz veica ap 800 operāciju gadā. Tas tāpēc, ka valsts samazināja finansējumu. Visas operācijas ir tikai plānotās. Šogad ir piešķirtas papildu kvotas operācijām trūcīgajiem pacientiem ginekoloģijas, traumatoloģijas un vēdera ķirurģijas jomā. Detalizētāku informāciju pacientiem sniegs ārsti Grīnvalde, Vizulis, Leidums, Bruņinieks un Rubiķis.
— Cik darbinieku pašlaik strādā Aizkraukles medicīnas centrā?
— Darba attiecības mums pašlaik ir ar 136 cilvēkiem. 2009. gadā bija 244 darbinieki, taču ap 50 strādājošo pārgāja vienotā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pakļautībā, bet 50 no darba atbrīvoju. Man pārmet, ka es no darba esmu atbrīvojusi daudz ārstu. Tādi ir tikai daži. Marija Avotiņa devās pensijā, bet darbu zaudēja ārsti Agris Vībergs un Jurijs Oļeiņikovs. Ārstei Dainai Eglītei tagad ir ģimenes ārstes prakse, bet Ziedonis Mauliņš strādā par ģimenes ārstu Suntažos, jo viņš apguva šo specialitāti, un viņam šo vietu piedāvāja. Ziedonis Mauliņš Aizkrauklē praktizēja kā arodslimību ārsts un onkologs, taču viņu apmeklēja ļoti maz onkoloģisko pacientu.
— Vai onkologs pacientiem Aizkrauklē nav vajadzīgs?
— Ir vajadzīgs, taču mazās noslodzes dēļ mēs nevaram tādu algot, turklāt onkoloģiskajiem pacientiem pārbaudes ir jāveic Rīgā. Viņi konsultāciju var saņemt tur, bet pēc tam ārstēšanu turpināt pie ģimenes ārsta.
— Kādēļ ārste Šurpicka vairs neveic gastroskopiju jeb kuņģa caurskati?
— Viņa tagad ir pulmonoloģe Sauriešu slimnīcā, bet gastroskopiju veic ārsts Andris Leidums. Kā pulmonoloģe Aizkrauklē viņa pieņem tikai sestdienās.
Vajag speciālistus
— Cik medicīnas centrā ir ārstu?
— Pašlaik ārsti ir apmēram trešā daļa no personāla — 43, bet mums ir vajadzīgi arī jauni ārsti. Medicīnas centrā strādā 37 māsas, 13 māsu palīgu, 13 saimniecības darbinieku, deviņi virtuves darbinieki, trīs valdes locekļi, no viņiem viens ārsts, trīs grāmatveži, bet citus pienākumus veic pieci cilvēki — darba aizsardzības, informācijas tehnoloģiju speciālists, lietvede — personāla speciāliste, saimniecības daļas vadītājs, sekretāre.
— Kādu specialitāšu ārsti jums ir vajadzīgi?
— Vēl viens neirologs, arī pediatrs, ginekologs, traumatologs, laboratorijas ārsts, taču jaunus speciālistus dabūt ir grūti, daļa no viņiem atrod darbu ārzemēs. Lai piesaistītu jaunus ārstus, šīgada budžetā esam paredzējuši līdzekļus stipendijai vienam ārstam rezidentam, kurš otrā līmeņa augstākās profesionālās izglītības studiju programmā specializētos kādā ārstniecības nozarē. Viena rezidentūra piecos gados valstij izmaksā vairāk nekā 100 000 latu. Rezidentūras ārsti ir jauni cilvēki, viņiem parasti ir ģimene, bērni. Ja valsts arī apmaksā studijas, nepieciešami arī iztikas līdzekļi. Vienam ārstam rezidentam budžetā ar visiem nodokļiem esam paredzējuši 500 latu mēnesī.
— Vai rezidenti var pieteikties?
— Var, arī mēs paši meklējam jaunus speciālistus. Rezidentam plānojam sākt maksāt rudenī.
— Cik ilgi viņiem pēc tam būs jāstrādā Aizkrauklē?
— Par to mēs vienosimies. Domāju, vismaz piecus gadus. Mums tas izmaksās dārgi, bet jaunu ārstu piesaistīšanai citu iespēju neredzu.
— Ko domājat par jauno ārstu izceļošanu uz ārzemēm?
— No vienas puses, ja valsts maksā par ārstu izglītību, kādu laiku viņiem vajadzētu nostrādāt Latvijā, tomēr Eiropas Savienībā ir brīvais darba tirgus, un zināšanas ir katra cilvēka privātīpašums. Ir arī ārsti no Latvijas, kas mācās citās Eiropas Savienības valstīs, izmantojot to finansiālos un citus resursus.
Nezina, ka Aizkrauklē ir slimnīca
— Deputātiem sacījāt — dažs ģimenes ārsts nezina, ka Aizkrauklē ir slimnīca. Kā tas var būt?
— Ir tā bijis. 2009. gadā Aizkraukles neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcai šo statusu un lielu daļu finansējuma atņēma, un tā kļuva par aprūpes slimnīcu hroniskajiem pacientiem. Toreiz daudz runāja par slimnīcas likvidēšanu, par to, ka neko nevaram panākt. Lai gan par Aizkraukles aprūpes slimnīcu daudz ir rakstīts “Staburagā”, runāts televīzijā, ievietota informācija internetā, ir cilvēki, kuri brīnās — vai tad Aizkrauklē vēl ir slimnīca? Toreizējā ziņa par slimnīcas likvidēšanu tā iespiedusies apziņā, ka to grūti izdzēst.
— Aizkraukles novada sociālā dienesta vadītāja un deputāte Ināra Gaile sacīja, ka bieži vien ģimenes ārsti pacientus neinformē par ārstēšanās iespējām slimnīcā. Kāpēc?
— Ģimenes ārsti ir dažādi. Mēs viņus informējam ģimenes ārstu informatīvajās sanāksmēs, kas notiek katru mēnesi, taču visi tajās neierodas. Ģimenes ārstu ieinteresētība varētu būt lielāka.
— Kāpēc jums pašai nav ģimenes ārsta Aizkrauklē?
— Ir labi ģimenes ārsti, bet viņi ir ļoti noslogoti un pie viņiem pierakstīties vairs nav iespējams. Un es nevēlos zaudēt savu lielisko ģimenes ārsti, kura man ir Rīgā.
— Vai par ģimenes ārstiem saņemat arī sūdzības?
— Neapmierināti pacienti man zvana bieži, tomēr mēs ģimenes ārstu darba kvalitāti nevaram ietekmēt, mēs viņiem tikai izīrējam telpas. Pacientiem sūdzība jāraksta Veselības inspekcijai.
— Par ko cilvēki sūdzas?
— Sūdzības ir dažādas. Piemēram, par to, ka ārsts kabinetā smēķē.
Pagarina
pieņemšanas laiku
— Poliklīnikā un slimnīcā ir kastīte atsauksmēm un ierosinājumiem. Atslēdziņa — tikai pie jums. Vai cilvēki arī raksta?
— Jā, un daļu ierosinājumu esam ņēmuši vērā. Piemēram, pacienti bija neapmierināti, ka ilgi jāgaida rindā pie acu ārstes un LOR speciālista. Tā kā viņi savu darbu veic rūpīgi, bieži vien 15 minūtēs nevar iekļauties, tādēļ pagarinājām viena pacienta pieņemšanas laiku. Dažkārt vainīgi paši pacienti, cenšoties izstāstīt visu savu dzīvi un ar veselību nesaistītas problēmas, tādējādi kavējot citus. Pārsvarā kastītē esmu atradusi pateicības, tās var apskatīt mūsu mājaslapā.
Veikts 7500
rentgenogrammu
— Cik izmeklējumu veikts pagājušajā gadā?
— Aizkraukles medicīnas centrā 2011. gadā veikts vairāk nekā 1000 izmeklējumu ar datortomogrāfu, 7500 rentgenogrammu, vairāk kā 6000 dažādu ultrasonogrāfisko izmeklējumu, vairāk kā 5000 sirds funkcionālo izmeklējumu, vairāk kā 40 tūkstošu dažādu analīžu, 1600 obligāto veselības pārbaužu. Traumpunktā vērsās ap 5000 pacientu. Tas, ka diagnostiku var veikt labā līmenī, arī nodrošina tik lielu pacientu skaitu. Arvien cenšamies iegādāties jaunu aparatūru. Piemēram, ultrasonogrāfs tagad ir abos ginekologu kabinetos. Ārstei Ludmilai Grīnvaldei sertifikāts darbam ar ultrasonogrāfu bija jau agrāk, bet pagājušajā gadā to ieguva arī ginekoloģe Vija Bruzgule. Ultrasonogrāfs iegādāts arī vēnu speciālistam. Ārste Grīnvalde ir apguvusi jaunu ķirurģisko ārstēšanas metodi laparoskopisko ginekoloģisko operāciju veikšanai — tās ir operācijas ar minimālām brūcēm. Jaunums ir arī tas, ka pleca ultrasonogrāfisko izmeklēšanu apguvusi un veic ārste Sintija Zirnīte, bet ārsts Gundars Bākulis izmeklējumos izmanto mūsu iegādāto mikroskopu. Iegādāta arī iekārta, kas pacientam nodrošina komfortablāku gan apskates, gan ārstēšanās procedūru. Ar datortomogrāfu var veikt 16 slāņu uzņēmumus, Jēkabpilī — tikai viena slāņa. Arī Jēkabpils slimnīca gatavojas pirkt labāku datortomogrāfu. Mums ir jauna rentgena iekārta. Ārsti Ēriks Vizulis un Jānis Dobelnieks ir apguvuši krusteniskās saites operācijas, viņi mācījās pie kolēģiem Lietuvā.
— Deputātiem sacījāt, ka 2010. un 2011. gadā Aizkraukles aprūpes slimnīcā ārstējās vairāk slimnieku nekā Bauskas, Saldus, Saulkrastu, Līvānu un Ludzas aprūpes slimnīcā.
— Aizkraukles medicīnas centrs apkalpo ap 40 tūkstošiem Aizkraukles reģiona iedzīvotāju. Pie mums ārstējas 99% slimnieku no Aizkraukles reģiona, tikai pa retam kāds arī no kaimiņu reģioniem. Cenšamies pacientus piesaistīt ar labu attieksmi, apkalpošanu, precīzu diagnostiku. Labā attieksme arī ir viens no iemesliem, kāpēc slimnieki grib ārstēties pie mums, nevis Jēkabpilī.
Bērnam tikai četri lati dienā
— Aprūpes slimnīcā valsts neatļaujot ārstēt bērnus. Kāpēc?
— Aprūpes slimnīcā drīkstam ārstēt tikai hroniskos pacientus, bet bērniem parasti ir akūtas saslimšanas, ar hroniskām kaitēm viņi ārstējas lielākoties bērnu slimnīcā Rīgā. Tomēr bērni ar akūtām saslimšanām var ārstēties arī Aizkrauklē, mēs nodrošinām šo iespēju, par ārstēšanu maksājot no ambulatorajai aprūpei piešķirtajiem līdzekļiem. Par bērnu jāmaksā tikai četri lati dienā, ieskaitot ārstēšanu un ēdināšanu, un viņi slimnīcā paliek arī naktī. Sīki uzskaitām, cik bērnu ārstējas katru dienu. Martā mazākais skaits bija trīs bērni dienā, bet lielākais — 11.
Pārstrādāto valsts neatdos
— Cik diennaktī izmaksā gultasvieta?
— Viena gultasvieta izmaksā 24 latus diennaktī, ieskaitot ārstēšanu, ārstu un personāla darba samaksu, izdevumus par komunālajiem pakalpojumiem un citus. Pacientiem jāmaksā pieci lati diennaktī, pārējais būtu jāsedz valstij. Bet valsts maksā tikai 10,75 latus par diennakti. Salīdzinot ar 2008. gadu, “Latvenergo” tarifs ir palielinājies par 89%, “Aizkraukles siltuma” — par 46%, bet “Aizkraukles ūdens” tarifs palicis tāds pats. Pacienti bieži vien aizmirst, ka mums par šiem pakalpojumiem ir jāmaksā. Pagājušajā gadā nodokļos samaksājām ap 320 tūkstošiem latu.
— Sacījāt, ka pērn bijusi liela pārstrāde. Ko tas nozīmē?
— To, ka ambulatorās aprūpes pacientiem esam snieguši par
29,99 tūkstošiem latu vairāk pakalpojumu, nekā valsts piešķīra naudu. Šo naudu mēs no valsts vairs neceram atgūt. 2010. gadā pārstrāde bija 5,97 tūkstoši latu. Centīšos, lai šogad pārstrādes nebūtu, tādēļ daļa ambulatoro pakalpojumu pacientiem diemžēl ir par pilnu maksu, bet ārsta konsultācija vai diagnostiskais izmeklējums par kvotu jeb ar valsts finansējumu būs jāgaida rindā, izņemot endokrinologa, pediatra konsultāciju, rentgena un laboratorijas izmeklējumus.
