— Kā jāsoda kūlas dedzinātāji?
Aleksandrs
no Aizkraukles
— Pirmkārt, jāsoda nevis kūlas dedzinātāji, bet tie, kuriem pieder nesakopta zeme. Milzīgas platības pamestas novārtā. Liela daļa naudīgo “treknajos” gados zemi nopirka, lai pēc tam pārdotu, tagad par to neliekas ne zinis.
Uģis Vītols
Jaunjelgavā
— Jāpiemēro lielāki naudassodi. Kā palielināja sodanaudas ceļu satiksmes noteikumu pārkāpējiem, tā autovadītāji, kaut nedaudz, bet tomēr sāka vairāk uzmanību pievērst savai braukšanas kultūrai.
Lidija Avotiņa,
pļaviņiete
— Dedzinātāji jānoper. Man ir jau 90 gadu, pati visu mūžu esmu dzīvojusi laukos. Kādreiz tādas kūlas dedzināšanas nebija. Lauki bija sakopti, un nebija nemaz ko dedzināt. Tagad cilvēki ir kļuvuši slinki, pļavas nav sakoptas, nu tad dedzina. Arī tā vieta, kur kādreiz dzīvoju, tagad ir aizaugusi un pārvērtusies par purvu, jo notekgrāvji, kurus agrāk kopām, ir aizauguši.
Vineta Semjonova
Koknesē
— Sodi neko nemainīs, jāmaina cilvēku domāšana. Kūlas dedzināšana ir kļuvusi par tradīciju. Šķiet, jo vairāk par to runā, jo vairāk arī dedzina.
Jānis
no Valles
— Ar pamatīgiem naudassodiem. Tikai maz ir iespēju dedzinātājus noķert vai pierādīt, ka viņi ir vainīgi. Būtu jāsoda arī zemes īpašnieki, kuri apzināti vai slinkuma dēļ nav sakopuši savus īpašumus. Nesakoptu platību arī mūsu pusē ir daudz, bet neesmu dzirdējis, ka jelkāds īpašnieks par to būtu sodīts.
Leonora Klimoviča
Neretā
— Tie, kuri dedzina, jāsūta piespiedu darbos. Ja dedzinātāji ir bērni, tad lai kopā ar vecākiem atstrādā nodarītos zaudējumus. Arī mūsu pusē šonedēļ dega kūla, un ugunsdzēsējiem nācās to dzēst. Gan televīzijā, gan radio visu laiku atgādina, ka kūlu dedzināt ir aizliegts, bet cilvēki neklausa un turpina to darīt.
