Aizkraukles novada SIA “Aizkraukles ūdens” strādā 26 darbinieki, nodrošinot aizkraukliešiem dzeramā ūdens sagatavošanu un piegādi, kā arī notekūdeņu savākšanu un apstrādi. Uzņēmuma darbu ietekmē vairāki faktori, viens no tiem — nemitīga cīņa ar parādniekiem.
Kaimiņiem jādomā kopā
Uzņēmums 2008. gadā sāka īstenot apjomīgu projektu — izbūvēts un atjaunots 7,3 kilometri ūdensvada un 7,43 kilometri kanalizācijas maģistrāles, bet no 2010. gada arī Aizkraukles pagasta iedzīvotāji saņem uzņēmuma pakalpojumus. Līdz oktobrim visi projekta darbi jāpabeidz.
“Būvējot maģistrālo ūdensvadu un kanalizācijas vadu pilsētā, individuālās apbūves rajonā māju īpašniekiem ir iespēja tiem pieslēgties. Par to gan iedzīvotājiem jādomā pašiem un savstarpēji jākooperējas. Normāli būtu, ja vairāki kaimiņi domātu kopā, kas ir izdevīgāks un ērtāks risinājums, diemžēl pie mums tā nenotiek, un arī mūsu darbā rodas grūtības,” stāsta Gudruna Vectirāne.
Ir “radoši” strādnieki
Ikdienā “Aizkraukles ūdens” darbiniekiem nākas saskarties ar dažādām nepilnībām, kas kavē darbu. “Ik pa laikam konstatējam ārkārtīgi interesantus inženiertehniskos risinājumus, īpaši tajā pilsētas daļā, kas būvēta pēc 1970. gada. Var tikai apbrīnot tā laika strādnieku inženiertehniskās domas “lidojumu”. Darbi, kas tolaik veikti pavirši un bezatbildīgi, šobrīd apgrūtina mūsu darbu un prasa papildu ieguldījumu. Ik pa laikam to jūtam, redzot, ka pilsētā tiek patērēts pārāk daudz ūdens, taču nevaram atrast, kurā vietā tas notiek. Šo iemeslu dēļ strādniekiem nesen bija problēmas Maurēnu ielā,” stāsta Vectirānes kundze.
Pārbauda arī dzīvokļos
Ar ūdenspiegādi pilsētā saistās vēl viena problēma — ūdens no atdzelžošanas stacijas reizēm aizplūst kvalitatīvāks, nekā tas tek dzīvoklī no krāna. “Ik pa brīdim saņemam sūdzības, ka dažam ūdens no krāna tek gluži vai kafijas krāsā! Tā kā mēs regulāri veicam ūdens analīzes un dažādas pārbaudes, par ūdens kvalitāti no atdzelžošanas stacijas esmu pārliecināta. Ūdens tīrību ietekmē gan ārējie ūdensvada tīkli, gan iekšējie tīkli, kuru apkalpošana vairs nav mūsu, bet namu apsaimniekotāja pārziņā. Ārējos tīklus visā pilsētā skalojam divas reizes gadā, bet atsevišķus posmus, ja ir vajadzība, skalojam biežāk. Pēdējā laikā mums ir izdevies rast sadarbību — mēs skalojam savus tīklus, bet apsaimniekotāji — iekšējos tīklus. Ūdens kvalitātes pārbaudes veicam ne tikai atdzelžošanas stacijā, bet arī vairākās vietās pilsētā — dzīvokļos un iestādēs.”
Piedzen tiesā
Gudruna Vectirāne uzņēmumā strādā kopš 1996. gada un stāsta, ka par pakalpojumiem katru mēnesi nenorēķinās apmēram 15 procentu iedzīvotāju: “Tādu brīnumu, ka visi iedzīvotāji laikus norēķinātos par patērēto ūdeni, neesmu pieredzējusi. Daudzi aizkrauklieši ir iegādājušies mājokļus, ņemot kredītu, un tagad viņu prioritāte ir kredīta atmaksa, bet par ūdenspiegādi krājas parāds. Ir iedzīvotāji, no kuriem parādus izdodas piedzīt tikai tiesā. Tie viņiem ir papildu izdevumi. Nevaru saprast: kāpēc cilvēks, kurš vienreiz jau ir tiesāts, samaksājis valsts nodevas, atkal rīkojas tāpat? Ja cilvēks neprot rīkoties ar savu naudu, to var atrisināt, iesniedzot grāmatvedībā iesniegumu, lai maksājumu katru mēnesi ieturētu.”
