SIA “Vidusdaugavas SPAAO” dalībnieku sapulcē Aizkrauklē no 16 pašvaldībām piedalījās 13 pārstāvju no Aizkraukles, Jaunjelgavas, Skrīveru, Kokneses, Pļaviņu, Neretas, Aknīstes, Viesītes, Vecumnieku, Krustpils, Madonas, Jēkabpils novada un Jēkabpils pilsētas. Viņi noklausījās pagājušā gada darba pārskatu un sprieda par atkritumu nodevas ieviešanu.
Būvnieks neievēro termiņu
Dalībnieki uzklausīja SIA “Vidusdaugavas SPAAO” valdes locekļa Jāņa Daģa ziņojumu par Kohēzijas fonda projekta īstenošanas gaitu, par paveikto pagājušajā gadā un apstiprināja 2011. gada darba pārskatu. Daģa kungs sacīja, ka no projekta kopējām izmaksām — 14 miljoniem latu — līdz šim ir izlietoti 90,4%. Darbi nav paveikti apmēram par 630 tūkstošiem latu, bet ap 500 tūkstošu latu par jau padarīto saskaņā ar līgumu būvniekam samaksās tikai pēc objekta nodošanas ekspluatācijā.
Pagājušajā gadā Mežārē pilnībā pabeigta sadzīves atkritumu poligona “Dziļā vāda” un kompostēšanas laukuma būvniecība, Jēkabpilī uzcelta atkritumu šķirošanas stacija, bet Madonas novadā — kompostēšanas laukums “Lindes”. Atkritumu šķirošanas — pārkraušanas stacija Madonā nodota ekspluatācijā šīgada martā ar atliktiem darbiem, kas jāpabeidz līdz jūnijam. Taču neveicas ar atkritumu šķirošanas — pārkraušanas stacijas būvi Aizkrauklē, jo SIA “Cēsu būvnieks” plānoto nav paveikusi. Objekts bija jānodod ekspluatācijā jau pagājušā gada septembrī. Līdz šim ir uzbūvēts angārs, veikta laukumu asfaltēšanas pirmā kārta, drīz montēs iekārtas. “Pēc lielām cīņām starp būvniekiem un būvuzraugu panākts kompromiss par būvdarbu termiņa pagarināšanu līdz šīgada 4. jūnijam,” informēja Daģa kungs.
Pašvaldību vadītāji vēlējās zināt, kāpēc būvniekiem nepiemēro naudassodu? Daģa kungs sacīja, ka darbs ar būvniekiem ir bēdu stāsts, firmai ir spēcīgi juristi, kas atrod dažādus attaisnojumus un visu tā samudžina, ka desmit gudro neko vairs nevar atšķetināt, un taisnība ir viņu pusē.
Jāpērk
ģenerators
Daģa kungs informēja, ka atkritumu poligonam vairākkārt bijusi pārtraukta elektroenerģijas piegāde, tādēļ radās problēmas, taču “Sadales tīkls” zaudējumus negrasās atlīdzināt un arī ģeneratoru bez maksas neiznomāja, sakot, ka to nodrošina tikai bērnudārziem, skolām un slimnīcām.
Lai turpmāk tādu problēmu nebūtu, jāiegādājas pašiem savs ģenerators. Nepieciešamas arī automašīnu piekabes, kas ļaus vienlaikus nogādāt divus lielgabarīta atkritumu konteinerus no pārkraušanas stacijām poligonā, tā ekonomējot izdevumus par transportu.
SIA “Vidusdaugavas SPAAO” nodibināja pašvaldības, lai īstenotu Vidusdaugavas atkritumu apsaimniekošanas projektu. Projekta līdzfinansējumam ņemto kredītu galvoja valsts. Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs ierosināja pieprasīt, lai valsts dzēš savu galvoto kredītu — 1,7 miljonus latus, jo tādi precedenti jau ir bijuši. Ja valsts to izdarītu, atkritumu apglabāšanas tarifs būtu ievērojami mazāks.
No Madonas ved
godprātīgi
Specializētās tehnikas iegādei projektā bija paredzēti 1,588 miljoni latu, bet atklātā iepirkuma konkursā izlietots mazāk — 1,512 miljonu latu. “Esam ietaupījuši 76 tūkstošus latu, ko izlietosim maksai par būvniecības darbiem, kas jāsedz no SIA “Vidusdaugavas
SPAAO” līdzekļiem,” norādīja Daģa kungs.
Gadā poligonā plānots apglabāt 24 tūkstošus tonnu atkritumu — vidēji 2000 tonnu mēnesī. 2012. gada janvārī apglabāts 1390 tonnu, februārī — 1333 tonnas, apmēram 70% no plānotā.
Madonas novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters uzsvēra, ka SIA “Madonas namsaimnieks” savāktos atkritumus godprātīgi ved uz “Dziļo vādu” un vēlētos, lai arī citas pašvaldības darītu tāpat. Madonas novads nav no turīgākajiem, tomēr no tā poligonā apglabā vairāk atkritumu nekā no citām pašvaldībām. Diemžēl visas pašvaldības atkritumus neved plānotajā apjomā dažādu iemeslu dēļ. Piemēram, Aizkrauklē nav pabeigts atkritumu šķirošanas — pārkraušanas laukums.
Likumā jāveic
grozījumi
Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs un Madonas novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters runāja par problēmām, kādas ir visās pašvaldībās, — daļa iedzīvotāju neslēdz atkritumu izvešanas līgumus un izber tos mežā, karjeros vai citu apmaksātajos konteineros. Andrejs Ceļapīters ierosināja iesniegt priekšlikumu grozījumiem Atkritumu apsaimniekošanas likumā. Viņš uzskata, ka pašvaldībām vajag dot tiesības noteikt atkritumu apsaimniekošanas nodevu visiem novada iedzīvotājiem. Ja maksātu visi, atkritumu izvešanas un apglabāšanas izmaksas vienam iedzīvotājam būtu mazākas nekā pašlaik.
Pēc provizoriskiem aprēķiniem, Madonas novadā vienam iedzīvotājam būtu jāmaksā tikai 12 latu gadā. “Iedzīvotāji tad kļūs par mūsu kungu — ja katrs būs samaksājis latu mēnesī, ai, kā mūs dancinās!” piebilda Ceļapītera kungs.
Vairs nepiemēslotu mežu
Ja būtu nodeva, ikviens novada iedzīvotājs atkritumus varētu mest jebkurā konteinerā, pat privātmāju īpašnieki būtu ieinteresēti, lai garāmgājēji papīrus un pudeles izmestu viņu konteinerā, nevis grāvjos un zālienā. Nodevu iekasētu līdzīgi kā nekustamā īpašuma nodokli, reizi gadā izsūtot paziņojumu, nevajadzētu vairs algot tik daudz darbinieku, tajā skaitā grāmatvežus, ikmēneša rēķinu sagatavošanai un izsūtīšanai. Nodevas lielumu būtu tiesīga noteikt un mainīt pašvaldība. Ja iedzīvotāji nemaksātu, parādu varētu piedzīt bezstrīdus kārtībā. Tomēr noteikt nodevu nebūtu obligāti, tas būtu katras pašvaldības ziņā.
Aizkraukles novada pašvaldības izpilddirektors Einārs Zēbergs sacīja, ka nodeva motivētu atkritumus izmest konteineros, nevis izgāzt mežā, un pēc tam tos apglabātu poligonā. Nodevas lielumu noteiktu atkarībā no atkritumu daudzuma. Arī Skrīveru novada domes priekšsēdētāja Gunta Lisenko un Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks atbalstīja šādas nodevas ieviešanu.
Pašvaldību pārstāvji uzticēja Ceļapītera kungam sagatavot likuma grozījumu tekstu, lai pēc tam to iesniegtu likumdevējam.
