Vēl nav apēstas olas no pagājušajām Lieldienām, kad otras jau klāt. Es jau tagad svinu visus svētkus, ir sarkanais datums vai nav, galvenais — integrēties. Parīt ar ciemiņiem svinēsim pareizticīgo Lieldienas. Olas gan vairs nekrāsošu, jo palika pāri no pagājušās svētdienas.
Es Lieldienas aizvadīju ļoti ekonomiski. Ciemiņu bija daudz, visi kaut ko atveda, bet paši ēda maz. Es gan Indriķim neteicu, ka rīkojos pēc ticējuma: lai ciemiņi mazāk ēstu, zem mielasta galda jāpakar cūku kaujamais dūcis. Man tomēr šis ticējums likās pārāk barbarisks, tāpēc piestiprināju divus āmurus. Un tiešām — ticējums iedarbojās. Vien slikti, ka tas neiedarbojās uz dzērieniem. Ciemiņi izdzēra visu Lieldienu vīnu.
Ikdienā āmuru metodi Indriķim gan nelietošu. Gribu, lai viņš mazliet uzbarojas, tad es viņam blakus izskatīšos trauslāka.
