Pavasaris ir klāt — to apliecina arī izstāde Rāmavā, kurā katru gadu satiekas lauksaimnieki. Jau vairākus gadus “Staburags” apmeklē šo pasākumu un starp simtiem izstādes dalībnieku meklē Aizkraukles puses zemniekus un ražotājus.
Izstādē maz
aizkraukliešu
Šogad salīdzinājumā ar citiem gadiem, pie stendiem retāk var sastapt mūsu puses ļaudis. Ilmāram Klaužam netrūka interesentu par kurmju slazdiem. Lai nogaršotu “Vecsiljāņu” sieru, arī izveidojās rinda. Kamēr runāju ar Valles pagasta zemnieku saimniecības “Dzērves” īpašnieku Māri Kaminski, viņu par piedāvājumu izstādes apmeklētāji ne tikai iztaujāja, bet nāca ar konkrētu vēlmi iegādāties, piemēram, šķirnes ‘Auksis’ ābelītes. Māris stāsta, ka sortiments nedaudz mainīts. Augļukoku šķirnes kļūst augumā mazākas, tādēļ nav vajadzīgas kāpnes, lai kociņu apkoptu un novāktu ražu. Tādas ir pundurābeles — augumā zemas un ražīgas. Līdzīgi, īsu stumbru, ir arī saldie ķirši. Nedaudz eksotiski augļukoki mūsu platuma grādiem, bet arī labi iejutušies ir aprikozes un valrieksti. Rieksti lieluma un garšas ziņā neatpaliekot no veikalā nopērkamajiem, un visi uz izstādi atvestie stādi jau izpirkti. Piedāvājumā arī dekoratīvie augi — vītoli, tūjas, kuras noder dzīvžogiem un aug trīs un sešus metrus augstas.
Apmeklētāji, pirms iegādāties stādus, jautājot, vai nav par agru tos stādīt. Māris teic, ka gaidīt nevajadzētu. Saknēm nepieciešams mitrums, un kociņi ātrāk iesakņosies, ja iestādīti mitrā augsnē, līdzko zeme atkususi. Sarunas laikā pie “Dzērvju” saimnieka pienāk vīrs un taujā pēc smiltsērkšķu stādiem. Par to audzēšanu domāts esot, bet pagaidām neatliekot laika. Saimniecībā pašu patēriņam tie iestādīti, katru gadu bagātīgi ražojot. Ogas noēst palīdzot putni. Arī aroniju stādi ir pieprasīti, bet situācija līdzīga kā ar smiltsērkšķiem. Aronijas interesē pārstrādātājus, jo šīs ogas ir gan labs konservants, gan noder kā krāsviela.
Skābā augsnē ķiršu nebūs
Jautāts par saimniecības paplašināšanu, Māris teic — gaidot Eiropas maksājumus ilggadīgiem stādījumiem. Ja tādi būtu, palielinātu augļudārzu, konkrēti ābeļu stādījumus. Arī dzīvžogu koku, krūmu daļu, tūjas, eglītes un vilkābeles domājot paplašināt. Šobrīd esot jādomā par stādu kvalitāti. Ražīgākas šķirnes meklē arī upenēm. Lietuviešu šķirne ‘Bona’ ir viena no “Dzērvēs” augošajām, lielām, sulīgām ogām, un pēc tās jau esot izveidojusies pircēju rinda. Līdzko stādi būs gatavi pārdošanai, sākumā tos varēs iegādāties tikai laikus pierakstījušies upeņu kārotāji.
Lai arī katru gadu izaudzē jaunas ābeļu šķirnes, pieprasīta esot arī vecā labā ‘Antonovka’. Pierīgas mazdārziņu īpašniekus interesē vasaras šķirnes, kuru ābolus var ēst pēc iespējas agrāk, ir saldi, garšo bērniem. Tie, kuriem ir lauku sēta, domā par ābolu glabāšanu.
Elementārākie darbi, ko pašlaik vajadzētu veikt augļudārzā, — pirms pumpuru plaukšanas izgriezt liekos zarus, sagrābt vai ar vircu apliet, lai sadalās, vecās lapas. Tajās mīt dažādu slimību ierosinātāji. Ja iepriekšējā gadā bijušas augu veselības problēmas, tos pavasarī profilaksei divreiz jānomiglo ar bordo šķīdumu. Ja rudenī augi nav mēsloti, tagad pēdējais laiks to darīt. Ja zeme ir par skābu, tā jākaļķo, kas īpaši svarīgi ir kauliņkokiem — ķiršiem, plūmēm. Ja augsne pārāk skāba, kauliņš neaizmetas, un raža ir niecīga.
