Vakar valdība pieņēma lēmumu no nākamā gada rūpēties par vietu skaita palielināšanu bērnudārzos un likvidēt, pēc oficiāliem datiem, 12 tūkstošu garo rindu, kurā vecāki gaida aptuveni 20 pašvaldību bērnudārzos. Šī rinda gan lielākoties izveidojusies Rīgā un Pierīgā — 8,5 tūkstoši bērnu.
To paredzēts īstenot, gadā 23 miljonus latu no valsts budžeta atvēlot pirmsskolas izglītības iestāžu skolotāju algām. Tādējādi pašvaldībās varētu izbrīvēt līdzekļus, ko investēt jaunu vietu radīšanai mazuļu ievietošanai. Pašvaldībām, kas nevarēs piedāvāt vietas bērnudārzos, būs pienākums nodrošināt līdzfinansējumu, lai vecāki bērnu varētu skolot privātajā pirmsskolas izglītības iestādē.
Latvijas Pašvaldību savienības padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Sanita Šķiltere teic, ka iespēju ir daudz, piemēram, veidojot auklīšu dienestu vai izmaksājot pabalstus ģimenēm auklīšu algošanai, atverot jaunas grupas esošajos bērnudārzos vai būvējot jaunus bērnudārzus. Kāds ir pareizākais risinājums, katrai pašvaldībai jāizlemj pašai.
Vai risinājums būtu auklīšu dienests? Par to bērnu vecāku domas ir dažādas. Vieni uzskata, ka līdz pieciem gadiem bērns ir visatvērtākais pasaules tikumiem un netikumiem un cilvēkam, kurš dienas lielāko daļu pavada kopā ar bērnu, jānopelna vecāku uzticība. Atdot kuram katram savu bērnu viņi nevēlas. Citu vecāku pārliecība ir bērnu līdz trim gadiem pasargāt no sabiedrības, kurai viņš vēl nav gatavs, un, ja vien iespējams, audzināt mājās.
Aizkraukles pirmsskolas izglītības iestādes “Auseklītis” vadītāja Inta Darbiņa teic, ka pilsētā jau vairākus gadus rinda bērnudārzos neveidojas, bet bija laiks, kad vecāki pierakstīja savas atvases visos “dārziņos” — gan Aizkrauklē, gan Koknesē — un radīja nevajadzīgas problēmas. Šobrīd šis jautājums ir atrisināts, un pieteikšanās notiek centralizēti — novada domē. Valsts nodrošināts finansējums bērnudārzu darbiniekiem pirms gadiem 15 jau bija, un nu pie šīs sistēmas vēlas atgriezties. Varbūt tā varētu izlīdzināt darbinieku atalgojumu, jo šobrīd lauku reģionos algas ir ļoti mazas, turpretī pilsētās un bagātākajos novados — daudz lielākas. Vai bērns ir vainīgs, ka auklīte saņem mazāku algu un tāpēc uz darbu nāk ar mazāku entuziasmu?
Vietu trūkums “dārziņos” ir viens no argumentiem, kāpēc jaunās ģimenes nevēlas radīt bērnus. Demogrāfiskās situācijas uzlabošana valstī ir valdības prioritāte. Politiskais lēmums ir pieņemts, tagad tik jāmeklē, kur pašvaldībām solīto finansējumu rast.
