Vēstures liecībās nav ziņu, vai kādreiz pie Pļaviņām bijis zaķu saiets un viņi tur olu kalnu sadējuši, bet — lai vai kā, Pļaviņu novads var lepoties ar vienīgo Oliņkalnu valstī.
Enciklopēdiskajā vārdnīcā, kas izdota 1991. gadā, par Oliņkalnu rakstīts: “Pilskalns Aizkraukles raj., uz R no Pļaviņām (tagad Daugavas saliņa), 10. — 11. gs. Oliņkalns pastiprināti nocietināts. 10. gs. —
13. gs. sākumā tur atradusies latgaļu pils — Olinas Zemju centrs. Iedzīvotāji nodarbojušies ar zemkopību, lopkopību, amatniecību, tirdzniecību.” Savukārt enciklopēdijā “Latvijas zeme, daba, tauta” lasāms: “Daugavas krastos no Pļaviņām līdz Koknesei bija daudz iespaidīgu klinšu. Andreja klints (vāciešu dots nosaukums) bija viena no iespaidīgākajām — tās augstums bija ap 15 metru. Augšā esošajam Oliņkalna pilskalnam šī klints bija drošs, pret Daugavu pavērsts sargs un skatu punkts. Kopš 1965. gada, pēc Pļaviņu HES uzcelšanas, lielākā daļa klints ir zem ūdens, tikai pāris metru ir virs ūdens līmeņa.”
1957. gadā iznāca vairāk nekā 70 lappušu biezs tūrisma biļetens “Koknese — Staburags — Pļaviņas”. Tā autors ir nu jau pensionētais skolotājs koknesietis Ainis Brūklens. Arī viņš izdevumā apjūsmo teiksmaino Oliņkalnu, pastāstot, ka “Oliņkalns pieder pie lielākajiem senlatviešu pilskalniem — tā platība 2,3 hektāri. Daugavas krastā Oliņkalns beidzas ar ļoti stāvo ap 20 m augsto Andreja klinti. Pēc teikas, no tās kādā Līgo vakarā nolēcis puisis Andrejs, līdzi raudams savu neuzticīgo līgavu”.
Pērn maijā “Staburags” rakstīja par jubilāri klintainieti Gaidu Poļavinu. Tieši Oliņkalnā Gaidas kundze iepazinās ar savu nākamo vīru. “Kādreiz svinēja pilngadības svētkus, tie notika arī Oliņkalnā. Nākamais vīrs, kurš toreiz dzīvoja Kalsnavā, uz tiem bija ieradies, tad arī viens otrā ieskatījāmies,” stāsta Poļavinas kundze.
Oliņkalns ir bijis ne tikai “savedējs”, bet arī iedvesmas avots. “Izlasot manam tēvam uzdāvināto 1977. gadā izdoto Ēvalda Mugurēviča grāmatu “Oliņkalna un Lokstenes pilsnovadi”, man radās interese par dzimtā novada vēsturi,” kādā no intervijām 2009. gadā stāsta Klintaines pagasta Stukmaņu iedzīvotājs Arvīds Apfelbaums, kopā ar domubiedriem nodibinot ūdenstūrisma uzņēmumu un sākot vikingu laivas būvniecību. Viņa sapņu laiva “Lāčplēsis” jau vairākus gadus tūristus aizvizina arī līdz Oliņkalnam.
Pļaviņu tūrisma informācijas centra vadītāja un “A. A. Mežmalas” administratore Daina Dzenīte stāsta, ka Oliņkalns tagad ir ārzemju latviešu privātīpašums. Katru gadu Arvīds Apfelbaums kopā ar domubiedriem tur rīko talkas. Viņam ir padomā vairākas idejas, kā Oliņkalna vārdam atkal likt skanēt.