Latvijā viesojās vienpadsmit žurnālistu no Eiropas Savienības valstīm, un braucienā kopā ar viņiem piedalījās arī laikraksts “Staburags”. Katrs no ārzemju viesiem savā zemē lasītājus un skatītājus informēs par Latvijas laukiem. Reportāžas par šejienes fermām, zemnieku saimniecībām, mežu un tā dramatisko izciršanu nonāks Luksemburgā, Vācijā, Francijā, Maltā, Slovākijā, Lielbritānijā, Polijā, Dānijā, Nīderlandē, Slovēnijā, Ungārijā un Francijā.
Vainīga formula
Vizīte sākās ar tikšanos Zemkopības ministrijā. Zemkopības ministre Laimdota Straujuma runāja par trīs reizes mazākiem Eiropas Savienības tiešmaksājumiem Latvijas zemniekiem salīdzinājumā ar pārējām dalībvalstīm. Straujumas kundze informēja, ka Eiropas Komisijas priekšlikums paredz no 2017. gada platību maksājumus palielināt vidēji līdz 54% no vidējā līmeņa un tie būs 144 eiro par hektāru. Tomēr Baltijas valstu zemkopības ministri un lauksaimnieku organizācijas centīsies panākt 80% no vidējā tiešmaksājumu līmeņa — 213 eiro par hektāru, sākot jau no 2014. gada.
Šobrīd, saskaitot tiešmaksājumus un lauku attīstības programmu finansējumu Latvijā, summa uz vienu zemes hektāru joprojām ir zemākā Eiropā — 192 eiro. Pārējās valstīs — virs 200 eiro. Šāda starpība veicina negodīgu konkurenci starp valstīm.
Ministre pamatoja, kādēļ šāda situācija izveidojusies. Pirms iestāšanās Eiropas Savienībā maksājumu aprēķināšanai lietoja formulu, kuras pamatā bija 1997. — 1999. gada ražības un produktivitātes rādītāji. Šajos gados notika pāreja no kolhozu sistēmas uz privāto saimniekošanu, kā arī Krievijas, lielākās eksporta valsts, ekonomiskā krīze.
Neesam sliktāki par citiem
Ungārijas korespondents jautāja ministrei, vai būtu iespējams tiešmaksājumu palielināšanas vietā kompensācijai vairāk līdzekļu saņemt ūdenssaimniecībai, atkritumu apsaimniekošanai, videi draudzīgas enerģētikas ieviešanai, autoceļiem un transportam, tātad — no Kohēzijas fonda. Ministre teica, ka par to ir diskutēts, bet šobrīd abi līdzekļu ieguves avoti ir prioritāri un atteikties no kāda par labu otram neplāno. Savukārt, panākot plānotos 80%, iegūtie līdzekļi, iespējams, tiks virzīti ne tikai tiešmaksājumiem, bet arī lauku attīstības fondā.
Nīderlandes žurnālists Straujumas kundzei jautāja, kāpēc Nīderlandei vajadzētu zaudēt vismaz 8% no saviem tiešmaksājumiem par labu Latvijai, ja te ražība ir zemāka? Ministres atbilde bija īsa: Nīderlandes zemnieki saņem 457 eiro par hektāru, Latvijas — 97, bet vai mūsu laukos ražība ir piecas reizes mazāka? Katrs samazinājums ir sāpīgs, bet nevar runāt par vienlīdzību, progresu, ja neko nemainīsim.
Dānijas žurnālistu interesēja, vai Latvijai būtu pieņemama visu ES dalībvalstu atteikšanās no maksājumiem vispār? Par šo jautājumu ar zemniekiem esot diskutēts, un viņu nostāja ir pozitīva, jo pašreizējā maksājumu politika tikai kropļo lauksaimniecības produktu tirgu.
Ungārijas žurnālists gribēja zināt ministres attieksmi pret Krievijas lēmumu aizliegt dzīvo cūku importu. Viņa teica, ka divu gadu laikā Latvija nav saņēmusi nekādas Krievijas pretenzijas saistībā ar sanitāro normu neievērošanu. Viņasprāt, Krievijas iestāšanās Pasaules Tirdzniecības organizācijā dēļ šādā veidā austrumu kaimiņš cenšas pasargāt savus ražotājus.
Jāmaina piešķiršanas noteikumi
Žurnālistu delegācija viesojās Ādažu novada zemnieku saimniecībā “Eimuri”. Ārzemju viesi bija pārsteigti par redzēto. Novecojušas ēkas, nolietoti aizgaldi un iekārtas, piemēram, mēslu transportieris. Padomju laikā celtās kūtis savulaik bija paraugs Vissavienības mērogā ar vairāk kā 2300 slaucamām govīm, bet tagad te nepieciešamas lielas investīcijas. Ar Gunāra Ziemeļa, saimniecības vadītāja, entuziasmu te joprojām ir 120 slaucamu govju un 80 jaunlopu, cilvēkiem saglabātas darba vietas.
Sarunā ar saimnieku žurnālisti uzzināja par vēl kādu problēmu — daļu tiešmaksājumu saņem zemes īpašnieks, nevis tas, kurš reāli saimnieko. “Eimuru” saimnieks stāsta, ka trešdaļu platībmaksājumu iegūst zemes īpašnieks, bet viņam par zemes izmantošanu jāmaksā nomas maksa. Arī dīzeļdegvielu bez akcīzes nodokļa saimniecība nesaņem šī paša iemesla dēļ.
Delegācijai pievienojās bebrēnietis Uldis Krievārs, kooperatīva “Trikāta KS”, ar kuru “Eimuri” sadarbojas, valdes priekšsēdētājs. Viņš stāsta, ka togad, kad Latvija pievienojās Eiropas Savienībai, jauno noteikumu dēļ valstī pēkšņi radās 40 tūkstošu jaunu saimniecību. Tās patiesībā ir zemes īpašumi bez lauksaimnieciskās darbības, bet to īpašnieki saņem tiešmaksājumus. Maira Dzelzkalēja, Zemnieku saeimas pārstāve, atbildot uz žurnālistu jautājumu, ko dara šī jautājuma risināšanai, teica, ka viena no iespējām ir līdzīgi kā ar dīzeļdegvielas iegādi tiešmaksājumu izlietojumam noteikt minimālo ienākumu no hektāra.
Kā slazdā
Līdzfinansējuma trūkums konkrēti šajā saimniecībā nedod iespēju piedalīties attīstības projektos. No 1995. gada dažādos kredītos paņemti un ražošanā ieguldīti 200 tūkstošu latu. Par garantu kalpojis pat Ziemeļa kunga privātais dzīvoklis. Šomēnes beidzas pēdējās kredītsaistības, un tad rodas jautājums — ko darīt tālāk? Saimniecības pirmsākumā īpašumā bija tikai zeme, uz kuras uzcelta kūts. Šobrīd zemi nomā no 18 īpašniekiem. Nomas maksa ir no 30 līdz 35 latiem par hektāru, bet katru gadu, palielinoties tiešmaksājumiem, pieaug arī nomas maksa. Tāpēc tiek apsvērta iespēja pārcelt saimniekošanu uz Kurzemi, kur ir saimnieka dzimtās mājas. Zemi Ādažos iegādāties ir neiespējami, jo tās cena ir pārāk augsta — Ls 5 par kvadrātmetru. Kurzemē tēva māju tuvumā pieder vien 30 hektāru, bet pārējo zemi nopirkuši vācieši un dāņi. Jautāts par to, saimnieks teic, ka šādu politiku atbalsta, ja tā spēj nodrošināt jaunas darba vietas.
Nomas cena pieaug
Ceļā uz nākamo saimniecību Smiltenes novada Blomes pagastā Slovēnijas televīzijas žurnālists lūdza apturēt autobusu, lai nofilmētu ceļa malā izcirsto mežu. Viņš stāstīja, ka arī Slovēnijā šī ir nopietna problēma un Latvijā redzētais dos stimulu turpināt cīnīties pret koku masveida izzāģēšanu.
“Vecvindās”, saimniecībā Blomes pagastā, nodarbojas ar graudaugu un zālāju sēklu audzēšanu. Te viesus sagaida skaisti iekoptā pagalmā, mājā — pie sātīgu pusdienu galda. Pirms liet zupu šķīvjos, saimniece Gunta Mangale ciemiņiem īsumā pastāsta saimniecības vēsturi un atbild uz jautājumiem.
178 hektārus zemes viņa apsaimnieko kopā ar vīru un diviem dēliem, ir Vidzemes agroekonomiskajā kooperatīvajā sabiedrībā. Mangales kundze informē žurnālistus par priekšrocībām, kādas ir, darbojoties kooperatīvā, kādus projektus realizējuši, pie kādiem strādā šobrīd. Žurnālistu jautājumi ir praktiskas dabas, piemēram, cik liela ir ražība? “Vecvindās” graudaugiem tā ir vidēji 3,6 tonnas no hektāra, zālājiem — timotiņam un āboliņam — ap 500 kilogramu no hektāra. Interesē arī īpašumu jautājums — cik zemes nomā, cik ir pašu? Saimniecības īpašumā ir 66 hektāri. Nomas maksa šajā pusē ir 15 līdz 25 lati par hektāru. Ko dotu lielāki tiešie maksājumi? Varētu jaunu tehniku iegādāties, zemi kaļķot un augsni uzlabot.
Brauciens noslēdzās akciju sabiedrībā “Trikātas siers”. Jaunās siera rūpnīcas celtniecības Jelgavā dēļ Trikātas ražotnes liktenis vēl nav izlemts. Uldis Krievārs teic, ka pārmaiņu tuvākajā laikā nebūs, darba vietas saglabās, bet nākotnē to, iespējams, varētu slēgt vai pārprofilēt specifisku produktu ražošanai. Žurnālistiem izklāstīja arī jaunās rūpnīcas ideju un iespējas.
