Aizkraukles novada kultūras namā izstādes “Es augu” atklāšanā pulcējās mākslas cienītāji. Īpašu noskaņu radīja gan gleznu autora Rolanda Hartmana klavierspēle, gan skandētā dzeja.
“Katram sava vieta dota — vienam balta papīrlapa, otram gleznošanas ota. Es gleznoju sapņus, kur arī tev ir piedalīties ļauts, es lūdzu, tikai lūdzu — manu sapni neizjauc. Es gleznoju pasauli, un, ja Dieviņš man daudz laika dotu, es visu pasauli ar otu izkrāsotu,” atklāšanā runāja Rolands. Viņam ir 12 gadu, un viņš mācās Krustpils pamatskolas 6. klasē. Zēns ir beidzis Jēkabpils mākslas skolu un turpina papildināt prasmes un zināšanas. Pirmā izstāde Rolandam bija desmit gadu vecumā bērnudārzā, kuru viņš pats savulaik apmeklējis. Tieši tad Rolandu pēc tradīcijas apbēra ar ievu ziediem, tā jauno censoni ievadot mākslinieku pasaulē.
“Mākslas skolā Rolandu sauc par brīnumbērnu. Es pārstāvu Jēkabpils mākslas skolu, esmu direktores vietniece mācību darbā,” atklāšanā teica Ruta Štelmahere. “Arī mūsu skola par šo bērnu brīnās. Visos tās pastāvēšanas gados Rolands tāds ir vienīgais. Dievs viņam devis daudz, ceru, pēc gadiem varēsim teikt, ka mums ir savs da Vinči. Rolands arī muzicē, sporto, daudz lasa, prot jokot un novērtēt skaisto.”
Mākslu Rolands sauc par vienu no saviem vaļaspriekiem. Ar zīmēšanu aizrāvies agrā bērnībā. Piecu gadu vecumā sācis apmeklēt Jēkabpils mākslas skolu, nu to ir pabeidzis, taču turpina tur apgūt zīmēšanas prasmi.
‘‘Man ir izcili skolotāji, kuri palīdzēja tapt šiem darbiem — Ziedonis Bārbals, dzejniece, māksliniece Ruta Štelmahere,” stāsta Rolands. “Un vēl — man ir ļoti liels gods tikties vai piezvanīt māksliniekam Jānim Anmanim, aprunāties kā jaunam kolēģim ar īstu, pieredzējušu meistaru. Rīgās domē bija arī manu darbu izstāde, un tur tos pamanīja mākslinieks Jānis Anmanis.”
Izstādē aplūkojamie 37 darbi, ko varēs apskatīt līdz 17. aprīlim, ir tapuši pēdējo divu gadu laikā — ziedi, klusā daba, ainavas, gleznas, kas radušās renesanses mākslinieku darbu ietekmē, un citi.
