Pavasara pirmajās dienās 60 gadu jubileju svin kurmeniete Ona Sakne. Jubilāre dzimusi Lietuvā, bet nu jau gandrīz četrdesmit gadu dzīvo Latvijā, Kurmenes pagastā.
Ona Sakne visu mūžu strādājusi kolhozā, un arī tagad viņai ir piemājas saimniecība, kurā ir gan govis, gan kazas un zirgs. “Visu dzīvi strādāts, un arī tagad bez darba nevaru iztikt,” saka Onas kundze. “Turklāt tagad laukos algotu darbu grūti atrast, tāpēc tas ir arī iztikas avots un vaļasprieks. Kādreiz saimniecība bija lielāka, bet tagad veselība vairs nav tik stipra.”
Upe nav šķērslis
No Lietuvas uz Latviju Onas kundze pārcēlusies, kad apprecējusies. “Manas mātes mājas bija tepat pāri upei. Mēs bieži gājām uz Latviju. Toreiz jau nebija jāšķērso robeža,” stāsta jubilāre. “Uz Latviju noteikti devāmies Jāņos, kad te notika balles. Īpaši lielas balles bija Krūzes līcī, netālu no Mežmuižas, uz turieni arī bieži gājām. Stāsta, ka balles tur notiek arī tagad, bet tās vairs nav tik apmeklētas kā agrāk, tad bija arī bufetes un pat divas skatuves, tā ka varēja izvēlēties, kādas mūzikas pavadījumā dejot. Kādreiz tur brīvdabā pat kino rādīja.”
Jubilāres ģimenē izaudzināti četri bērni — divas meitas un divi dēli. Viens dēls un meita ir skolotāji. Vecākā meita strādā pastā, bet otrs dēls ar ģimeni jau kādu laiku dzīvo un strādā Vācijā.
Tehnisks cilvēks
Ona Sakne pirms daudziem gadiem ieguva automašīnas un motocikla vadītājas apliecību. “Kādreiz ļoti daudz braucu, un man tas patika,” saka jubilāre. “Īpaši daudz ar motociklu. Man bija “IŽ” ar blakusvāģi, ar to ne tikai braucu, bet pati arī remontēju. Vienmēr esmu bijusi tehniska sieviete un ar dzelžiem centos tikt galā. Atbraucu no darba, kaut ko paskrūvēju, paremontēju. Uh! — visu dienu varēju skrūvēt.”
Nu jau ilgāku laiku no stūrēšanas nācies atteikties. Pirms vairākiem gadiem Onas kundze cietusi nelaimes gadījumā un stipri savainojusi kāju. “Varu tikai pateikt milzīgu paldies ārstiem, ka vispār varu staigāt, bet par braukšanu ar motociklu gan bija jāaizmirst.”
Te ir jāstrādā!
Citu vaļasprieku jubilārei gan nav. “Kādi laukos vaļasprieki gan var būt, te ir jāstrādā! Ja ir kāds brīvs brīdis, var aiziet pie upes. Bērnībā man ļoti patika lasīt pasakas. Tagad lasīšanai nav laika,” saka Onas kundze. “Vakaros, ja neesmu aizņemta, labprāt paskatos televīziju — gan latviešu, gan ārzemju seriālus, krievu filmas, noteikti ziņas. Reizēm aizeju paciemoties pie bērniem.’’
Svin pieticīgi
Nekādu īpašu jubileju svinēšanas tradīciju Sakņu ģimenē nav. “Plaši nesvinam, atbrauc bērni, kaimiņiene ar kūku atnāk, iedzeram kafiju, pasēžam, parunājam. Galvenais jau nav svinēšana, bet tas, ka tevi atceras,” saka jubilāre. “Dzimšanas diena man ir laikā, kad ārā vēl slapjš. Vasarā gan, ja kādam ir jubileja, aizejam pie upes, pacepam gaļu.”
