Plašsaziņas līdzekļos, arī “Staburagā”, ne reizi vien rakstīts par krāpnieku upuriem. Bet — ak vai! Vēl arvien notiek kā tajā dziesmā: “Ko krāj un taupa taupītājs, to paņem laupītājs…”. Arī Koknesē pagājušajā nedēļā par krāpnieču upuri kļuva kāda astoņdesmitgadīga kundze.
Kad pēc notikušā sazinājāmies ar cietušo, viņa vēl arvien nevarēja atgūties no emocionālā šoka, bet tomēr atklāja savus pārdzīvojumus, piebilstot, ka viņas gadījums varētu būt brīdinājums citiem vientuļniekiem.
Viena nesimpātiska, otra — skaista
Kundze dzīvo daudzdzīvokļu mājā un parasti dienā durvis neaizslēdz. Lūk, ko viņa pastāstīja:
— Pagājušajā nedēļā ap pusdienlaiku, piezvanījusi pie durvīm un nesagaidījusi uzaicinājumu, ienāca neliela auguma tumsnēja sieviete, kura uzdevās par sociālo darbinieci. Viņa bija ģērbusies tumšā apģērbā, galvā tumša cepure, dziļi uzvilkta uz pieres, ka varēja redzēt tikai acis. Man viņa likās ļoti nesimpātiska. Es teicu, ka man nav vajadzīga nekāda humānā palīdzība, bet viņa neklausījās un gāja tik iekšā. Pirms tam gan viņa man pajautāja, vai dzīvoju viena, un es atbildēju apstiprinoši. Pēc brīža ieradās otra sieviete — slaida, ļoti simpātiska, skaistām brūnām acīm. Man jau radās aizdomas, ka viņas ir krāpnieces, jo biju šo to lasījusi un dzirdējusi par krāpniekiem, kuri apmuļķo vientuļus cilvēkus.
Izziņa angļu
valodā
Viņas man piedāvāja kažoku, es teicu, ka man tas nav vajadzīgs, bet sievietes tik un tā projām negāja un stāstīja, ka esot sociālās darbinieces no Vācijas un palīdzot pensionāriem. Jautāju, kā tad viņas tik labi runā latviski, uz ko kundzes atbildēja: “Mēs daudzās valodās labi runājam.” Viņas man arī parādīja izziņu, kura apstiprinot, ka viss esot likumīgi, bet es jau neko nesapratu, jo tā bija rakstīta angļu valodā. Pajautāju, kā tad viņas atbraukušas.
— Ar satiksmes autobusu, — viešņas atbildēja. Pēc tam viņas no kabatas izvilka 100 latu banknoti un teica, ka sociālais fonds katram pensionāram dāvina 50 latu, tikai viņām neesot mazāka nomināla banknošu, lai es sameklēju naudu atlikuma izdošanai.
“Biju kā apmāta”
Un tad ar mani notika kaut kas neizskaidrojams. Man virtuves skapī kastītē bija nolikta tā sauktā zārka nauda — to es krāju gadiem, atlicinot pa santīmiņam no zāļu naudas, kuras ne vienmēr nopirku, kā arī knapinoties ar ēdienu. Kad sakrāju 20 latu, samainīju naudu vienā banknotē. Es nekad no šīs kastītes naudu neņēmu, nevienam arī nebiju rādījusi, tas bija mans “neskaramais fonds”, vien dēlam biju pastāstījusi par to. Kas ar mani notika, es tiešām nezinu. Paņēmusi no slēptuves kastīti, kurā bija 300 latu, izņēmu 60 latu, bet kastīti atstāju virtuvē uz galda. Viešņas atteicās ņemt 60 latu, tad vecākajai pēkšņi vajadzēja uz tualeti. Iznākusi no tās, viņa teica: “Jums taču tur nav tualetes papīra!” Vārdu sakot, novērsa manu uzmanību, kā mācēja. Pēc tam vecākā sieviete uz tualeti gāja otrreiz, bet es ar jaunāko biju istabā. Acīmredzot tad arī tika paņemti mani naudas krājumi, kuri pat nebija jāmeklē, jo es tos biju atstājusi uz galda. Man tikai dīvaini šķita, ka jaunākā krāpniece pēkšņi piegāja pie loga un tad ātri atvadījās. Droši vien norunātā veidā sazinājās ar līdzdalībnieci.
Sāp sirds
Kad nelūgtās viešņas aizgāja, man kā plīvurs no acīm nokrita — ieskrēju virtuvē, bet mana naudas lādīte — tukša. To vārdiem nevar izstāstīt, kā es jutos. Visu, kas, gadiem knapinoties, iekrāts, kāds vienkārši paņem. Kā pusnemaņā aizskrēju pie kaimiņiem, izsaucu policiju, kura ātri bija klāt, bet ķer nu vēju rokā! No krāpniecēm nebija ne vēsts. Ak, jā — viņas atstāja kažoku, ko izmeklētājs paņēma kā pierādījumu. Kad policistam vaicāju, kāpēc tad krāpnieces kažoku atstāja, viņš teica, ka tas darīts ar gudru ziņu — ja viņas gadījumā noķers, pateiks, ka es kažoku nopirku.
Kaimiņi izraida
Vēlāk no kaimiņiem uzzināju, ka viņas Koknesē bijušas jau pirms divām nedēļām un piedāvājušas kažoku. Arī tajā dienā, kad apkrāpa mani, bijušas vēl pāris dzīvokļos, no kuriem ātri izraidītas. Kādam vīrietim, kurš atvēris durvis, jautājušas, vai viņa kundze mājās. Viņš teicis, ka izgājusi, tad krāpniece ilgi skatījusies viņā — laikam novērtējusi, vai būs viegli ‘‘apstrādāt’’, noteikusi: “Ak tad vecene prom!” un aizgājusi.
Tikai pēc šī notikuma uzzināju, ka krāpnieces darbojas, arī uzdodoties par sociālajām darbiniecēm no ārzemēm. Varbūt, ja būtu to agrāk zinājusi, neielaistos nekādās sarunās un izdzītu viņas ārā. Nenoliedzami, viņas ir labas psiholoģes un izmantoja manu nervozitāti un uztraukumu.
Pieviltie visā Latvijā
Pēc portālos publicētajām ziņām var secināt, ka izdomas krāpniecēm netrūkst, tiesa, scenārijs reizēm atkārtojas. Gandrīz visos krāpšanas gadījumos darbojušās divas sievietes — viena augumā maza, otra — slaida. Vai tās ir vienas un tas pašas personas? Diemžēl par to ziņu nav, tāpat arī par to, ka policija kādu būtu notvērusi.
Lūk, vēl daži krāpšanas gadījumi, par kuriem vēstīts internetā.
* Pagājušajā nedēļā divas pagaidām nenoskaidrotas sievietes, uzdodoties par sociālajām darbiniecēm, apvārdoja kādu 1926. gadā dzimušu pensionāri, izkrāpjot naudu — aptuveni 1000 latu. Policija uzskata, ka sievietes noziegumu veikušas ar iepriekšēju nodomu, apvārdojot pensionāri, kas mājās bija viena pati. Krāpnieces pierunāja Biķernieku ielas iedzīvotāju atdot naudu, kas it kā nepieciešama turpmākai sociālajai aprūpei, tādā veidā izmānot pensionāres iekrājumus.
Sirmgalve policistiem pastāstījusi, ka viltus sociālās darbinieces bijušas 30 līdz 35 gadus vecas, tumsnējas, runājušas krieviski. Rīgas policijai ir aizdomas, ka tas nav pirmais krāpšanas gadījums, ko paveikušas šīs personas.
* Februāra beigās pie kādas 1922. gadā dzimušas Salaspils iedzīvotājas ieradās divas sievietes, uzdodoties par sociālajām darbiniecēm no Vācijas. Lai radītu uzticību, sievietes esot apjautājušās par dzīves apstākļiem un pārbaudījušas, vai radiatori ir silti. Nedaudz vēlāk viņas paziņoja, ka ir iespējams palielināt pensiju aptuveni divas reizes, taču šo dokumentu nokārtošanai nepieciešama nauda — 180 latu. Kundze, nenojaušot, ka sievietes varētu būt krāpnieces, iedeva viņām prasīto summu, no krāpniecēm pretī saņemot aploksni, kurā, pēc viņu teiktā, bija kupons, kas jāuzrāda bankā, lai turpmāk saņemtu divtik lielu pensiju. Kad kundze ieradās bankā, tur viņai paskaidroja, ka aploksnē ir nevis kupons, bet gan viena dolāra banknote, kuras vērtība nevar dubultot pensijas apmēru. Diemžēl kundze neatcerējās sieviešu pazīmes, vien to, ka abas runāja krievu valodā.
* Līdzīgs gadījums februāra sākumā bijis arī Liepājā — divas sievietes uzdevušās par ārzemju fonda sociālajām darbiniecēm un nozagušas 82 gadus vecai sirmgalvei naudu.
* Labs ķēriens krāpniecēm janvāra sākumā bija Rīgā. Pie kādas 89 gadus vecas kundzes ieradās divas sievietes, kuras teica, ka ir no sociālā dienesta. Viņas sirmgalvei lūdza uzrādīt visus dzīvoklī esošos naudas līdzekļus, bet, kad kundze naudu parādīja, viena no sievietēm paziņoja, ka viņai slāpst un lūdza glāzi ūdens. Saimniece devās uz virtuvi, naudu atstājot istabā, un abas sievietes palika nepieskatītas. Brīdi vēlāk, kad viena no sievietēm slāpes bija remdējusi, abas viešņas atvadījās un devās prom.
Vēlāk sirmgalve konstatēja, ka viņas iekrājumi — 1500 eiro (ap 1050 latu) un 550 latu — pazuduši līdz ar abām sievietēm.
Sirmgalve gan nav iegaumējusi abu viltvāržu pazīmes. Kundze atcerējusies tikai to, ka viena bijusi aptuveni 175 centimetrus gara, bet otra mazāka.
* Pērn septembrī Madonas pusē pie kādas sirmas kundzes dzīvoklī ienākušas divas sievietes, kuras uzdevušās par sociālajām darbiniecēm. Sievietes stāstījušas, ka Eiropas Savienība piešķīrusi Latvijai līdzekļus pensionāru atbalstam un saistībā ar akciju četrus mēnešus katrs pensionārs saņems 50 latu lielu pabalstu. Krāpnieces uz galda uzlikušas 100 dolāru banknoti, kas izgatavota bērnu spēlēm, paskaidrojušas, ka tie ir 100 Vācijas latu un lūgušas izdod 50 latu atlikumu, ko sieviete arī izdarījusi. Tikai tad, kad pēcpusdienā pie vientuļās pensionāres ienākusi kaimiņiene, sieviete sapratusi, ka ir apkrāpta, un par notikušo informējusi policiju.
P. S. Vakar Apollo.lv bija lasāma ziņa, ka Jēkabpilī trešdien divas sievietes, uzdodoties par sociālajām darbiniecēm, apzagušas 1926. gadā dzimušu vīrieti. Viņas skaidroja, ka vīram pienākas pabalsts 25 latu apmērā, bet viņām ir 30 latu, tāpēc viņam jāizdod pieci lati.
Sirmgalvis devies pie skapja, kurā glabāja uzkrājumus, paņēmis naudu un devis vienai no ‘‘sociālajām darbiniecēm’’, kura, novēršot vīrieša uzmanību, turpinājusi ar viņu sarunāties, tikmēr otra devusies pie skapja un nozagusi 2500 latu. Sievietes runājušas krievu valodā un bijušas vecumā no 20 līdz 40 gadiem.
Cik ilgi viņas vēl vazās policiju aiz deguna?
