Kokneses novada pašvaldība pamatbudžetā šogad plāno ieņemt 3,4 miljonus latu, bet izdevumiem paredzēts tērēt nedaudz vairāk 3,7 miljonus latu, tajā skaitā 30 tūkstošu latu plānoti neparedzētiem izdevumiem. Pērn budžets bija līdzīgs.
Puse ienākumu no nodokļiem
Lielāko budžeta ieņēmumu tiesu paredzēts gūt no nodokļiem — 1 439 533 latus. Nodokļu ieņēmumi kopā ar mērķdotāciju no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda veido nedaudz vairāk kā pusi — 53,07% — no kopējiem plānotajiem ieņēmumiem.
Šogad iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) budžetā ir plānots 1 316 728 latu apmērā.
Šogad valsts iedzīvotāju ienākuma nodokļa izpildi pašvaldību budžetos garantē par 2% vairāk nekā pērn — 98%, ja pašvaldība ieņems mazāk, valsts starpību piemaksās.
Nekustamā īpašuma nodoklis veido 3,1% no kopējiem ieņēmumiem, tas plānots 106 349 latu apmērā. Nenodokļu ieņēmumi būs tikai 0,3 % (10 720 latu). Šos ieņēmumus veido pašvaldības budžetā iemaksātās nodevas, sodanaudas, procenti par kontu atlikumiem un ieņēmumi no pašvaldības mantas realizācijas. No maksas pakalpojumiem ieņēmumi plānoti 271 380 latu apmērā jeb 8% no kopējiem ieņēmumiem. Lielākie pašu ieņēmumi ir no maksas par komunālajiem pakalpojumiem — 99 410 latu, ieņēmumi par kustamā īpašuma iznomāšanu — Ls 40 770.
Kokneses novadam ir iespēja, pārdodot savus īpašumus — cirsmas, palielināt ienākumus. “Līdz šim šādas prakses nebija, bet mums ir ap 500 hektāru meža, šogad sāksim aktīvāk ar to darboties,” stāsta Kokneses novada domes izpilddirektors Jāzeps Baltmanis.
Trešā daļa no
valsts
Summa, ko Kokneses novada pašvaldība saņem no citām pašvaldībām, šajā gadā plānota 185 898 latu apmērā. Šajā summā ietilpst pašvaldību savstarpējie norēķini par izglītības un sociālo iestāžu pakalpojumiem un finansējums Kokneses apvienotās būvvaldes uzturēšanai.
Valsts budžeta mērķdotācijas veido lielu kopējo ieņēmumu daļu, šogad prognozētais ieņēmumu apjoms ir 1 124 196 lati jeb 33% no kopējiem ieņēmumiem. Tajā ietilpst mērķdotācija 8 mēnešiem izglītības iestādēm — 999 409 lati, līdzfinansējums garantētā minimālā iztikas pabalsta izmaksai —
Ls 30 000, Ls 36 000 dotācija ģimenes krīzes centram “Dzeguzīte” un
24 787 lati nodarbinātības pasākumiem.
Pirks tērpus
svētkiem
Atpūtai un kultūrai šogad plānots Ls 317 021, tajā skaitā sportam — 124 745 lati (39% no atpūtas un kultūras izdevumiem). Sporta komiteja sacensību organizēšanai Kokneses novadā atvēlējusi 4500 latu. Bibliotēkām tēriņiem ieplānoti 62 544 lati (19,7% no atpūtas un kultūras izdevumiem). Pārējām novada kultūras iestādēm un pasākumiem paredzēts tērēt 109 579 latus.
Papildu kārtējiem izdevumiem 57 tūkstoši latu plānoti Kokneses novada izglītības iestāžu vajadzībām — remontiem, inventāram, tērpiem. Saistībā ar Dziesmu svētkiem šogad budžetā paredzēta nauda tautastērpu iegādei. Kokneses kultūras nama direktore Inguna Strazdiņa stāsta, ka šogad izvirzīta prioritāte — gatavošanās Dziesmu un deju svētkiem. Plānots šūt tērpus dejotājiem, šim nolūkam koknesiešiem atvēlēts
Ls 2000, irsiešiem — 1000, bebrēniešiem — 300 latu.
Rakstīs
projektus
Lielāka summa nekā pērn šogad ieplānota biedrību un komersantu atbalstam — 20 153 lati (6% no atpūtas un kultūras izdevumiem). Kokneses novada domes ekonomiste Ineta Sproģe stāsta, ka no šīs naudas plānots ņemt arī līdzfinansējumu Eiropas Savienības (ES) projektiem. Viens no projektiem, kas iesniegts vērtēšanai, bet vēl nav apstiprināts, ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Latvijas — Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projekts, to īsteno Kokneses novada pašvaldība, sadarbojoties ar citiem Zemgales plānošanas reģiona novadiem un biedrība “Koknesei”. ES finansējums tajā ir 85%, valsts — 5%, bet atlikušais — pašvaldības. Ja šo ieceri apstiprinās, tad pašvaldība piešķirs līdzfinansējumu, un tiks veikti darbi Kokneses zaļajā tirgū — klāts bruģis, novietots tents, ierīkots paviljons. Šogad iecerēts rakstīt vairākus projektus — “Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība Kokneses novada Vecbebru ciemā”, “Meža ekonomiskās vērtības uzlabošana” — pašvaldības īpašumā esošo jaunaudžu kopšana u. c.
Lielākais darbs — jumta maiņa
Lai gan vislielākie tēriņi — ap 52% — paredzēti izglītībai, visām astoņām mācību iestādēm jādzīvo taupīgi. Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskolas direktors Māris Reinbergs stāsta, ka ar piešķirto naudu neko daudz izdarīt nevarēs. Par šo naudu, iespējams, veiks sīkus kosmētiskos remontus, nekam citam naudas neatliks. “Lielākie darbi, ko novadā paredzēts veikt par pašvaldības budžeta līdzekļiem, ir jumta maiņa Pērses skolai un pašvaldības ēkai,” stāsta ekonomiste Ineta Sproģe.
Iršu pagasta Pērses pamatskolai šogad piešķirti Ls 102 tūkstoši latu, pērn skolai bija jāiztiek ar 69 tūkstošiem. No šogad atvēlētās naudas Ls 30 000 paredzēti skolas ēkas jumta maiņai. Pamatskolas direktore Gaļina Kraukle teic, ka šī summa nav pietiekama paredzēto darbu veikšanai, tāpēc šo jautājumu plāno izskatīt novada domes finanšu komitejas sēdē. “Iespējams, trūkstošo naudu varētu iegūt, piedaloties kādā projektā,” stāsta Kraukles kundze. Pārējie darbiņi, kas plānoti Pērses pamatskolā, ir nelieli — paredzēts iegādāties jaunu elektrisko plīti (ap Ls 900) un telpā, kur septembrī mācības sāks 1. klases skolēni, veikt kosmētisko remontu.
Strādā
psihologs
Pagājušajā gadā sociālajam dienestam piešķīra Ls 461 848, šogad tam atvēlēti 470 748 lati. Summas palielināšana saistīta ar to, ka vairāk naudas nepieciešams pabalstu izmaksai un ģimenes krīzes centra “Dzeguzīte” jaunizveidotajai struktūrvienībai — pansijai. Šajā summā iekļauta arī valsts mērķdotācija
Ls 24 787 apmērā, kas paredzētas nodarbinātības pasākumiem.
“Lai gan televīzijā nereti runā par Latvijas ekonomikas atlabšanu, pat izaugsmi, tomēr mēs savā darbā jūtam pretējo,” stāsta Baiba Tālmane, Kokneses sociālā dienesta vadītāja. “Pabalstu saņēmēju skaits nemazinās, bet gan pieaug.” Tālmanes kundze priecājas par to, ka pašvaldība uzklausījusi lūgumu — nepieciešams psihologs. Kopš marta sākuma šis speciālists jau strādā, tiesa, pusslodzi, taču ar to pietiekot.
Ineta Sproģe stāsta — lai arī izdevumi sociālajam dienestam triju gadu laikā pieauguši par 84 878 latiem, tie joprojām ir 10% — 13% no kopējiem izdevumiem.
Ņems kredītu
Šogad Kokneses novada pašvaldība turpinās atmaksāt 17 aizņēmumu Valsts kasē. 2012. gadā tam paredzēts izlietot 213 723 latus. Valsts kasē ņemto kredītu gada procentu ir likme 1,944%
(Ls 35 836). Kokneses novada pašvaldība vēl iepriekšpēdējo gadu turpinās maksāt ilgtermiņa aizņēmumu tehnikas iegādei komunālajai struktūrai, šogad pašvaldībai par to jāmaksā 10 377 lati. Plānots arī ņemt jaunu aizņēmumu —
Ls 122 810 — projekta “Ūdenssaimniecības attīstība Austrumlatvijas upju baseinu pašvaldībās, II kārta, Kokneses novada Kokneses pagastā” līdzfinansējumam un galvojumu aptuveni 150 tūkstošu latu apmērā SIA “Kokneses komunālie pakalpojumi”, kas šogad realizēs šo projektu.
Ceļu kopšanai maz līdzekļu
Pašvaldības speciālo budžetu pamatā veido ieņēmumi no autoceļu fonda, dabas resursu nodoklis. No autoceļu fonda piešķirti
45 108 lati, tas ir tikai 67,6% apmērā no 2011. gadam piešķirtajiem līdzekļiem. Ineta Sproģe stāsta, ka šīs naudas pietiek vien ceļu ikdienas kopšanai — greiderēšanai un ceļu tīrīšanai. Šāds finansējums ir nepietiekams paredzētajam mērķim, tādēļ jau otro gadu līdzekļi ceļu kopšanai, remontiem un apgaismojumam tiek ņemti no pamatbudžeta.
“Šīgada budžetu joprojām var saukt par izdzīvošanas budžetu, kas neļauj veikt lielākas investīcijas, attīstīt infrastruktūru un veikt nepieciešamos remontus,” saka Ineta Sproģe. “Pamatā visi līdzekļi jānovirza iestāžu uzturēšanas izdevumu segšanai. Lai arī ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, salīdzinot ar 2011. gada sākuma plānu, ir pieauguši par 12%, algu palielinājums novada darbiniekiem nav paredzēts. Naudas joprojām nepietiek investīcijām, jo pēdējos gados esam “apauguši” ar papildu funkcijām un infrastruktūru, kura ir jāuztur. Arī iepriekšējie taupības gadi nav ļāvuši veikt uzkrājumus.”
Polise vai sporta centrs
Atalgojums Kokneses novada domes, pagastu pārvalžu, iestāžu un struktūrvienību darbiniekiem nav palielināts. Domes un administrācijas darbinieku algām šogad plānots tērēt ap 115 500 latu.
Kokneses novada domes izpilddirektors Jāzeps Baltmanis stāsta, ka pērn par darbinieku aizvietošanu nevarēja piemaksāt pat likumā noteiktos 20%, bet šogad līdzekļi tam ieplānoti — ap tūkstoš latu domes darbiniekiem. Bet šādi līdzekļi ir plānoti arī pagastu pārvalžu un citu struktūrvienību darbiniekiem. Šajā summā iekļauta arī veselības apdrošināšana. “Patiesībā darbiniekiem ir izvēle — viņi var izvēlēties veselības apdrošināšanas polisi par minimālo summu — 66 latiem — vai arī par šo summu apmeklēt mūsu novada sporta centru,” stāsta Baltmaņa kungs. “Šī iespēja ir pilnīgi visiem pilnu slodzi strādājošajiem.”
