Pircējs Latvijā jau pieradis pie nemitīga cenu kāpuma. Arī pienam un piena produktiem ik pa laikam pa santīmam tiek piemests. Bet kas notiek otrā pusē — ražotāju sētā? Divi lielākie pārstrādātāji — Rīgas piena kombināts (RPK) un “Valmieras piens”, kas nesen nonāca Krievijas biznesmeņu pārziņā, pienu no zemniekiem iepērk par zemāku cenu. Arī kooperatīvs “Trikāta KS”, kas kopā ar citiem kooperatīviem sācis piena pārstrādes rūpnīcas būvi Jelgavā, nākotnē nevarot garantēt nemainīgu iepirkuma cenu. Vakar saņemtajā relīzē tas gan sola saglabāt nemainīgu cenu — 22 santīmus par kilogramu piena.
Starpība it kā ir nenozīmīga, viens santīms, par tonnu piena vien desmit latu, bet šajos izdzīvošanas apstākļos gan lielajam, gan mazajam saimniekam tas ir būtiski, piemēram, maksājot kredītu.
Jau pērn straujāk kā iepriekš daudzas mazās saimniecības, kurās ap desmit govju, izlēma neturpināt darbību pieaugošo izmaksu un no lielajiem piegādātājiem atšķirīgās iepirkuma cenas dēļ. Visticamāk, samazinot iepirkuma cenu, kārta pienāks vidējām saimniecībām, un izdzīvotājas būs vien lielās.
Aizkraukles pagasta zemniece Silvija Miščenko, kurai arī ir līgums ar RPK, teic — zemnieku met, kā gribi, viņš kā kaķis krīt uz kājām. Arī viņai kopš februāra nācies pārskatīt izdevumus un samazināt tos kombinētās lopbarības iegādei.
Iepirkuma cenu kritumu RPK valdes priekšsēdētājs Raimonds Misa skaidro ar izmaiņām Eiropas Savienībā (ES), kur piena produktu cenas sarūk pat par 25%, un Latvijas ražotājiem, lai saglabātu pozīcijas eksporta tirgū, tas jāņem vērā.
Latvija šajā gadījumā atkal ir zaudētāja, jo Eiropas zemnieki, saņemot ievērojamas valsts subsīdijas, cenu kritumu izjūt mazāk nekā saimnieks Latvijas laukos, kurš cīnās ar nemitīgo degvielas, barības cenu pieaugumu un saņem vismazāko atbalstu no Eiropas. Viņam pāris desmitu latu mēnesī mazāk jau ir būtisks robs budžetā.
Te nu jāpiekrīt daudziem mūsu puses zemniekiem, kuri man ir teikuši — uzticība Rīgas piena kombinātam ir zudusi. Kad tā pārstāvji aicināja pārnākt pie viņiem, piesolot pāris santīmu par litru vairāk, kā maksā lietuvieši, ieguvēji bija tie, kuri nenoticēja. Lietuvieši ražo lielākoties tādus produktus, kurus neietekmē cenu kritums ES. Tādēļ arī “Jēkabpils piena”, kas ir Lietuvas uzņēmums, klienti var gulēt mierīgi. Vēl drošāk ir tiem, kuriem savi graudi izaudzēti un ir lielas zemes platības. Ziemas mēnešos saimniecības dzīvo no iekrājumiem, bet problēmas sāksies pavasarī, vasarā, kad tehnika izbrauks uz lauka.
