Gatavojoties pavasara paliem, piektdien Aizkrauklē notika Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darba grupas sanāksme par atbildīgo dienestu, institūciju un pašvaldību gatavību pavasara plūdiem Daugavas baseinā.
Vienojas par
informācijas apmaiņu
Darba grupas sanāksmē piedalījās iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks Oskars Āboliņš, a. s. “Latvenergo” valdes loceklis Māris Kuņickis, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra hidroloģe Līga Kurpniece, citas amatpersonas un pašvaldību pārstāvji no Aizkraukles un Jēkabpils pilsētas, Pļaviņu, Jēkabpils, Salas, Krustpils, Ogres, Līvānu, Jaunjelgavas, Ķeguma, Ikšķiles un Kokneses novada.
Darba grupas sanāksmē visi vienojās, ka operatīvās informācijas apmaiņu un koordinētu savstarpējo rīcību palu laikā nodrošinās VUGD koordinācijas centrs, tādējādi garantējot efektīvu sadarbību, iedzīvotāju informēšanu un drošību Daugavas krastos un palu apdraudētajās zonās.
Sāk iet ledus
Ūdenslīmeni Daugavā pavasara palu laikā ietekmē nokrišņu un sniega daudzums Baltkrievijā un Krievijā, jo divas trešdaļas upes ir šo valstu teritorijā. Novērojumi liecina, ka nav iespējams salīdzināt jebkurus divus gadus ledus iešanas brīdī, jo katru reizi situācija atšķiras.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, prognozējot šīgada pavasara palus, informē, ka ledus lūšana valsts rietumu daļas upēs gaidāma marta otrajā dekādē, austrumu un centrālās daļas upēs — marta trešajā dekādē. Daugavā palu maksimālais caurplūdums varētu būt 2000 — 2200 kubikmetru sekundē.
Līmenis celsies lēni
Pēc sanāksmes VUGD priekšnieks Oskars Āboliņš “Staburagam” pastāstīja, kāds šopavasar varētu būt palu laiks.
— Prognozes liecina, ka strauja ūdenslīmeņa paaugstināšanās nav gaidāma, — sacīja Āboliņa kungs. — Ūdenslīmenis celsies samērā lēni, arī ledus iešana nenotiks strauji, tāpēc uz pavasari varam raudzīties optimistiski, un uztraukumam nav pamata. Uz Pļaviņām, kā jau katru gadu, esam gatavi steigties palīgā, ja būs tāda nepieciešamība.
Domā par gultnes padziļināšanu
Sanāksmē pārrunājām arī turpmāk veicamo, lai katru pavasari nevajadzētu atgriezties pie tā paša — glābšanas darbu organizēšanas Pļaviņās un palu laika iespējamo apdraudējumu novēršanas. Viens no risinājumiem varētu būt problemātisko vietu padziļināšana vai pat upes līkuma iztaisnošana, tas, protams, ir ļoti apjomīgs un dārgs projekts, kādu valsts pašlaik nevar atļauties.
Diskusijā piedalījās arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, kurš uzklausīja priekšlikumus. Diskusiju varēs turpināt gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, gan citās institūcijās. Protams, vispirms nepieciešams veikt zinātniski pamatotu pētījumu, kā situācija laika gaitā mainījusies un kādi būtu problēmas risinājumi.
Kaisīs kūdru
Arī šogad, tāpat kā pērn, uz Daugavas ledus kaisīs kūdru, lai veicinātu ledus kušanu bīstamajos upes posmos. Pļaviņu novada dome nodrošinās nepieciešamo kūdras daudzumu, bet to no lidmašīnas kaisīs Nacionālie bruņotie spēki. Mūsu mērķis ir panākt, lai ledus kļūst irdens, salūst un iespējami ātrāk nonāk Pļaviņu HES ūdenskrātuvē, kur tas vairs nespēs veidot krāvumus un ūdenslīmeņa paaugstināšanās nenotiks.
Meteoroloģiskā dienesta pārstāvji informēja arī par sniega un ledus daudzumu Daugavas baseinā Baltkrievijas teritorijā. Informācijas apmaiņa ar Baltkrieviju notiek regulāri, un tā jau laikus varēs zināt, kad ledus un palu ūdeņi no kaimiņvalsts nokļūs Latvijā. Savukārt Latvijas teritorijā ir pietiekams novērošanas posteņu skaits, kuros palu laikā nepārtraukti uzmanīs situāciju Daugavā.
Palīdzēs policija un zemessardze
Ir apzināti nepieciešamie resursi, kas palu laikā vajadzīgi Pļaviņās — gan papildu tehnika, gan cilvēki. Tāpat kā katru gadu, iedzīvotāju evakuācijā iesaistīsies zemessardze. Īpašuma apsargāšanu nodrošinās pašvaldības un Valsts policijas darbinieki. Ja būs nepieciešams, iesaistīsies ugunsdzēsēji no apkārtējām nodaļām.
Runājot ar Pļaviņu iedzīvotājiem, esmu pārliecinājies, ka viņi gadu no gada ir gatavi palu laika neērtībām un ņem tās vērā atšķirībā no citām vietām, kur ēkas neapdomīgi ir uzceltas applūstošajās teritorijās un cilvēki ir dusmīgi — lūk, mūs nevar pasargāt no palu ūdeņiem.
Regulēšana nepalīdz
“Latvenergo” valdes loceklis Māris Kuņickis, komentējot iespējamo plūdu draudu novēršanu Pļaviņās, atzina, ka izveidots vienots e-pasts visai ar paliem saistītajai informācijai un ierīkota vebkamera Pļaviņu HES, kas iesaistītajām pusēm — Pļaviņu domei, VUGD operatīvās vadības pārvaldei un “Latvenergo” — tiešsaistes režīmā palīdzēs uzmanīt situāciju Daugavā.
— Mēs uzskatām, ka ar ūdenslīmeņa svārstībām būtiski ietekmēt ledus ieiešanu spēkstacijas ūdenskrātuvē nav iespējams. Pļaviņas ir tālu no hidroelektrostacijas, un ūdenslīmeņa svārstības nav tik izteiktas, — saka Kuņicka kungs. — Ņemot vērā ūdenslīmeni ūdenskrātuvē, upes gultnes īpatnības un pieļaujamās ūdenslīmeņa nostrādes ātrumu, spēkstacijas būtiskās ietekmes zona līdz Pļaviņām nesniedzas. To apliecina gan mūsu pašu, gan pašvaldību darbinieku ilggadējie novērojumi. Protams, mēs varam ietekmēt Daugavas līmeni starp spēkstacijām un pasargāt no paliem ievērojamu skaitu cilvēku, kuru īpašumi līdz spēkstaciju uzbūvēšanai applūda katru pavasari.
Vienots koordinācijas centrs
Pašvaldību pārstāvju viedokļi par ūdenslīmeņa iespējamo celšanu vai pazemināšanu atšķīrās, tāpēc izveidots vienots koordinācijas centrs, lai neveidotos situācija, kad katras pašvaldības pārstāvji tikai pēc saviem novērojumiem pieprasītu ūdenslīmeņa izmaiņas. Tad lēmumu varēs pieņemt, apmierinot visu vajadzības un neradot kādam problēmas. Lai informācijas apkopošana neaizņemtu daudz laika, esam vienojušies, ka VUGD katru dienu pulksten astoņos mums nosūtīs visu nepieciešamo informāciju. Ja kādā vietā veidosies bīstama situācija, informācijas apmaiņa un izvērtēšana notiks reizi stundā, un lēmumus varēsim pieņemt operatīvi.
Malā nepaliks
Lai Pļaviņas pasargātu no ikgadējiem paliem, jāņem vērā, ka upe un tās apsaimniekošana ir valsts pārziņā. Savukārt pašvaldības upes krastos rūpējas par savu iedzīvotāju drošību. “Latvenergo” ir gatava iesaistīties ar savām zināšanām — mums ir apkopotas ziņas par ūdenslīmeņa izmaiņām un caurplūdi ilgā laika posmā, un tās var noderēt, pieņemot nozīmīgus lēmumus. Domāju, ka uzņēmumam nebūtu jāiesaistās vēl kādā citā veidā, jo atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem mēs katru gadu jau maksājam 850 tūkstošu latu Daugavas krastu nostiprināšanai.
Daļēji ar palu laiku saistīta arī rezerves pārgāznes izbūve Pļaviņu hidroelektrostacijā. Projektu samērā strauji virzījām, izstrādājām tehnisko projektu, to gandrīz izdevās saskaņot, taču ir zemes īpašnieki tepat Aizkrauklē, ar kuriem joprojām nespējam vienoties par zemes atpirkšanu — viņu vēlmes un mūsu iespējas nesakrīt, projektu līdz galam saskaņot pašlaik nav iespējams. Darām visu, lai projektam piesaistītu Eiropas Savienības finansējumu, jo izmaksas ir ļoti lielas. Ceram, ka to izdosies iekļaut plānā nākamajam finanšu plānošanas periodam no 2014. līdz 2020. gadam.
