Latvijas iedzīvotāji visvairāk svin seno tradīciju svētkus, kā arī Sieviešu dienu, kas pēc neatkarības atgūšanas tika oficiāli atmesta — liecina “DNB Latvijas barometrs” aptauja.
Jauno gadu svin 94% aptaujāto, Ziemassvētkus — 92%, Līgosvētkus un Jāņus — 86%, Lieldienas — 82% iedzīvotāju, bet populārāko svētku piecnieku noslēdz Sieviešu diena 8. martā, kuru svin 60% respondentu.
Šie svētki iedzīvotājiem ir arī vismīļākie. Ziemassvētkus un Jauno gadu par tīkamākajiem atzinuši attiecīgi 41% un 27% iedzīvotāju. Līgosvētkus un Jāņus par iecienītākajiem atzinuši 13% aptaujāto, Lieldienas — 4%, Sieviešu dienu — 2%. Šajā jautājumā respondenti varēja atbildēt, nosaucot tikai vienus svētkus.
Seno tradīciju svētkus vienlīdz daudz svin gan latviešu, gan krievvalodīgo ģimenēs, bet Sieviešu dienu biežāk svin krievvalodīgie — 72%, latviešu ģimenēs 8. martu atzīmē 51%.
Latviešu ģimenēs biežāk atzīmē Jāņus, Mātes dienu, Mārtiņdienu un Miķeļdienu. Savukārt respondenti, kuru ģimenē sarunvaloda ir krievu, daudz biežāk teikuši, ka svin 8. marta un 9. maija svētkus. Krieviski runājošie salīdzinoši biežāk svin arī Darba svētkus 1. maijā.
Sociālantropoloģe Aivita Putniņa, vērtējot aptaujas rezultātus, atzinusi, ka tie liecina par interesantu Latvijas sabiedrības iezīmi — svētku svinēšanā mēs vairāk esam orientēti uz gadskārtu ieražām, nevis politisko un pilsonisko iekārtu. Viņa izcēlusi arī Sieviešu dienu.
“Gandrīz divdesmit gadu laikā, kopš neatkarīgā Latvija šos svētkus oficiāli atmeta, iedzīvotāji stūrgalvīgi turpina tos svinēt. Antropoloģiski pētījumi par šiem svētkiem liecina, ka no sieviešu tiesību svinēšanas svētkiem tie pārtapuši pavasara svētkos, noteiktā sabiedrības daļā daļēji apvienojot Mātes dienas un nesen ieviestās Valentīna dienas tradīcijas,” vērtējusi Putniņa. Savukārt Latvijas Universitātes profesors Ivars Austers norādījis — lai gan Sieviešu diena un 9. maija svētki ir populāri iedzīvotāju vidū, mazai daļai iedzīvotāju šie svētki ir vismīļākie.
“Izvērtējot rezultātus no šāda skatpunkta, pēc manām domām, ļoti labi var redzēt ideoloģizēto noskaņu, kas tiek piešķirta šiem svētkiem, — pat tie, kuri šos svētkus atzī
