Cūkgaļu kā izejvielu perspektīvā uzpirks ārzemnieki, pārstrādes uzņēmumi vairs nepaliks vietējo rokās, bet cenas augs līdz nenormālam līmenim, izdevumā “Lietišķā diena” prognozē AS “Talsu gaļa” ražošanas direktors Juris Lagzdiņš.
Viņš uzskata, ka, visticamāk, Latvijas gaļas pārstrādes uzņēmumi perspektīvā tiks izpirkti, faktiski atkārtojot to procesu, kāds savulaik jau ir norisinājies Igaunijā. “Lielie koncerni mūs vienkārši pārpirks. Diez vai vietējie ražotāji spēs turpināt strādāt tādā līmenī kā šobrīd. Savulaik šie ražotāji ņēma kredītus, lai sakārtotu savas rūpnīcas, rēķinoties ar noteiktu apgrozījuma lielumu, taču realitātē tas ir krities. Iemesls tam ir vienkāršs – cilvēki brauc projām no Latvijas, bet viņu vietā nekas nerodas. Rezultātā arvien vairāk rūpnīcu mēģinās sākt tiesiskās aizsardzības procesus, jo nevarēs segt savulaik uzņemtās saistības,’ uzskata Lagzdiņš.
Uzņēmējs arī norāda, ka Eiropas Savienība, “protams, ir laba lieta, bet tā neļauj aizsargāt katras konkrētās valsts iekšējo tirgu”. “Lielās Polijas un Somijas gaļas pārstrādes kompānijas nāks iekšā mūsu reģiona tirgū. Lietuvieši jau šobrīd raud par šo problēmu, un nav vairs ilgi jāgaida, kad poļu produkcija būs arī mūsu tirdzniecības vietās. Tas lielā mērā skaidrojams ar faktu, ka Polijā ir ražotājiem labvēlīgāka nodokļu politika. Savukārt no otras puses nāks iekšā somu pārstrādes kompānijas, kas ir spējīgas dempingot, tādējādi iekarojot tirgu. Kaut kad jau to mūsu tirgu nokaus,” konstatē Lagzdiņš.
Viņš arī uzsver, ka gaļas produkcijas eksporta iespējas Latvijas pārstrādātājiem būs ierobežotas. “Piemēram, Vācijas tirgū mums nav, ko darīt. Tā var saprast, ņemot vērā, ka vāciešu vietējie pārstrādes uzņēmumi ražo pa 300 līdz 400 tonnām dienā, savukārt Latvijas uzņēmumi nereti netiek pāri 20 tonnām dienā. Tādējādi mēs nespēsim pieražot tik daudz produkcijas, cik ir nepieciešams Vācijas tirdzniecības tīkliem,” skaidro Lagzdinš. Šā paša iemesla dēļ Latvijas uzņēmējiem neesot cerību tikt Francijas tirgū. “Tajā pašā laikā nelielas iespējas strādāt saglabāsies Polijā. Vislielākās iespējas vietējiem ražotājiem pārdot savu produkciju arī perspektīvā saglabāsies tepat Latvijā,’ uzskata uzņēmējs.
Lagzdiņš arī norāda, ka Eiropā jau šobrīd trūkst cūkgaļas, bet ievedmuita ir pietiekami augsta. “Veidojas situācija, kad mēs aizsargājam savu tirgu, bet ķīnieši un korejieši izpērk mūsu rukšus. Rezultātā sagaidāms, ka cūkgaļas cena mūsu tirgū pieaugs, turklāt diezgan nenormālā līmenī – līdz pat 10%, kas ir ļoti augsts rādītājs. To, ka šis process ir neizbēgams, jau ir atzinuši lielie Eiropas gaļas pārstrādātāji,” stāsta uzņēmējs, norādot – tādējādi priecāties acīmredzot varēs cūkgaļas kā izejvielas ražotāji. Savukārt pārstrādātājiem būs vai nu jāsamazina produkcijas cena, vai arī jāpalielina cenas. Visticamāk, priekšroka tiks dota cenas celšanai, prognozē Lagzdiņš.
Viņaprāt, nevar arī izslēgt iespēju, ka “mūsu lielā kaimiņvalsts pateiks “nē!” Latvijas gaļas produkcijai, un tās atbildīgie dienesti atteiksies braukt uz šejieni, lai veiktu mūsu uzņēmumu sertifikāciju atbilstoši savām prasībām”. “Ja tā notiks, situācija izvērtīsies neapskaužama. Tie uzņēmumi, kas jau šobrīd ir tikuši Krievijas tirgū, var justies laimīgi. Tas šobrīd ir reālākais eksporta tirgus, kur mūsu ražotāji var izvērsties. Taču, ja lielajiem onkuļiem ienāks prātā pateikt – jūs tur, Latvijā, apspiežat krievvalodīgos, tāpēc ejiet un kūkojiet… Nu, tad mēs arī iesim un kūkosim!” sacījis Lagzdiņš.
