Milicijas laikos populārs bija teiciens: “Bijušo “mentu” nav.” To pašu pilnībā var apgalvot par politiķiem. Reti kurš no viņiem, politiskajās cīņās reiz cietis fiasko, atvadās no šīs nodarbes pavisam. Tieši otrādi — paiet daži gadi, un bijušie deputāti, ministri, valsts iestāžu funkcionāri rosās atkal, jo bez ietekmes politikā vienkārši vairs nevar. Parasti gan savu atgriešanos viņi pamato ar lielo pieredzi, ko vēlas likt lietā, palīdzot valstij un sabiedrībai.
Atcerēsimies: pirms desmit gadiem Latvijas politikā ar lielu troksni ienāca partija “Jaunais laiks”. Tās dibinātājs Einars Repše toreiz tautai lūdza ne tikai uzticību, bet arī miljonu latu naudas ziedojumu viņam personiski. Šīs partijas vadoņi pat zvērēja baznīcā kalpot savai valstij un tautai. Repšes kungs 2002. gadā kļuva par Ministru prezidentu. Kas no tā visa iznāca — paši pieredzējām. Dažus gadus Repše politikā it kā negrozījās, tomēr viņa dibinātā partija “Jaunais laiks’’ iekļāvās “Vienotības” sastāvā. Pēc tam, kad viņa draugu Danu Titavu no “Vienotības” izslēdza, par Repšes aktivitātēm šajā partijā neko nedzirdējām, taču tās biedrs viņš palika.
Tagad Repšes vārds skan atkal — viņš kopā ar Edgaru Jaunupu, kurš arī ir “Vienotības” biedrs, nodibinājis biedrību “Latvijas attīstībai”. Dibinātāju vidū ir arī vairāki naudīgi biznesmeņi un uzņēmēji — Olafs Berķis no Ventspils, Valērijs Belokoņs, Uldis Mierkalns un citi, kuriem, protams, ir savas biznesa intereses.
Relīzē “Staburagam” Einars Repše ir tikpat daiļrunīgs, kā dibinot “Jauno laiku”:
“Mums visiem ir viens mērķis — attīstīta, labklājīga un tiesiska Latvija, tomēr līdz šim mums ir bijis grūti atrast kopīgu valodu, saliedēties un rīkoties. Mēs vēlamies ar lepnumu teikt vārdus “mēs kopā”, “no paaudzes paaudzē”, “mana ģimene”, “mana valsts”. Lai meklētu risinājumu, ir dibināta biedrība “Latvijas attīstībai”.”
Viens ir skaidrs — ja politiķis dibina biedrību, tad ziniet: no tās “izaugs” partija. Tā tas lielākoties ir bijis. Šajā gadījumā neskaidrību vieš vienīgi tas, ka biedrības dibinātāji ir “Vienotības” biedri vai tās ziedotāji. Aktīva darbošanās divās partijās nav pieļaujama. Tāpēc tagad politologus nodarbina jautājums, kādā nolūkā īsti biedrība ir dibināta un kam tā palīdzēs vai kaitēs? Viedokļi ir dažādi. Vieni domā, ka tā būs alternatīva “Vienotībai”, citi lēš, ka Repše grib “noēst” Zatlera reformu partiju, bet Rīgas mērs Nils Ušakovs paziņo, ka no Repšes biedrības izaugs Tautas partija numur 2. Vai ar to domāts arī Tautas partijas liktenis? Kas zina, varbūt paies daži gadi, un arī bijušie trekno gadu “pīlāri” atdzims kā Fēnikss no pelniem cerībā atkal tikt pie teikšanas kā šobrīd “Jaunā laika” bijušie.
