Pērn 15. decembrī stājās spēkā Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likums, bet tikai no vakardienas Latvijas iedzīvotāji oficiāli var deklarēt savu līdz šim neuzrādīto mantu, naudas uzkrājumus. Tas jāizdara līdz 1. jūnijam, un tiem, kuri deklarāciju neiesniegs, pieķeršanas gadījumā būs jāmaksā no 250 līdz 500 latu naudassods. Nepatiesu ziņu norādīšana par mantu vai citiem ienākumiem lielā apmērā var novest pie četriem gadiem cietumā.
Vieni to sauc par nulles, citi par sākumdeklarāciju, bet šī likuma galvenā būtība — no Latvijas iedzīvotājiem izvilināt godīgu atzīšanos par to, ka viņu īpašumā ir līdz šim Valsts ieņēmumu dienestam (VID) neuzrādīts kustamais, nekustamais īpašums vai ienākumi. Arī tiem, kas ņēmuši kredītu vai aizdevuši vairāk kā 10 tūkstošu latu, jāpaziņo, ka viņi ir parādā bankai. Par to, kas ir sākumdeklarācija, aizmirst var tie, kuriem visa manta reģistrēta Zemesgrāmatā, automašīna — CSDD, kā arī tie, kuri pašlaik strādā ārzemēs un tur maksā nodokļus.
Kāda ir šādas atzīšanās jēga? Mazināt ēnu ekonomiku valstī, nodrošināt godīgu konkurenci. Analizējot iesniegtos datus, piemēram, var salīdzināt konkrētas personas izdevumus ar ieņēmumiem. Ja kāds legāli maz saņem, bet uzrādījis vairākus tūkstošus latu lielus iekrājumus vai iegādājies dārgu mantu, jānoskaidro, no kurienes nauda nākusi.
Speciālisti nodokļu jautājumos gan iesaka nesteigties ar deklarāciju iesniegšanu. Likumā vēl esot daudz nepilnību, kuras nāktos novērst. Ja skaidrības nav likumdevējiem, tad kā lai tā būtu parastajam mirstīgajam? Nesen veiktā aptauja internetā pierāda nospiedošu “nezinīšu” pārsvaru. Portālos rakstiem par sākumdeklarēšanos ir nievājoši, noraidoši komentāri. Daudziem atmiņā nesenais skandāls ar šīs iestādes (VID) datu noplūdi, kad par uzņēmumu un privātpersonu mantisko situāciju uzzināja katrs, kurš vēlējās. Sākumdeklarācijās norādītā informācija būtu arī gards kumoss dzīvokļu zagļiem.
Lasot skaidrojumus, par ko jāiesniedz deklarācija, smīnu raisīja rindas: “…antikvāriem, mākslas, kolekcijas priekšmetiem, dārglietām (..), kuru vērtība, pēc īpašnieka ieskatiem, pārsniedz 10 000 latu”. Ko nozīmē tik plaši interpretētais jēdziens “pēc īpašnieka ieskatiem”? Pēc maniem ieskatiem, man mājās varbūt ir glezna, kuras vērtība ir 20 tūkstošu latu, un banka to varētu atsavināt, lai dzēstu kredītu. Skaidrības nav arī jautājumā par zelta monētu vērtību. Tās iegādātas kaut kad par summu, kas pārsniedz 10 tūkstošu, bet tagad zelta cena ir kritusies. Vai man mājās ir atmiņas ar vērtību vai dzeltens bleķis?
