Kad Aizkrauklē bija uzņēmēju diena, mākslinieces Ingūna Skuja un Melisa Bradena nevarēja piedalīties tādēļ, ka mājās bija ļoti svarīgs notikums — kucītes Ullas pirmās dzemdības. “Mazie kucēni bira kā pupas,” stāsta Ingūna Skuja. Viņa labprāt piekrita pastāstīt par Ullu, kura abām māksliniecēm ir ļoti mīļa.
Galvenajā lomā
krievu filmā
— Cik sen jums ir Ulla?
— Ullu mēs iegādājāmies pirms trijiem gadiem, jo viņa bija aizkraukliete — piedzima “Sarmando Dream kennel” suņu audzētavā. To izveidoja aizkraukliete Sarmīte Adomaite, kura kopš bērnības sapņoja par šādu nodarbi. Tā ir pirmā reģistrētā suņu audzētava Latvijā, kur audzē visu trīs šķirņu seterus — angļu, īru un gordona.
— Kāpēc iegādājāties tieši angļu seteru?
— Šīs šķirnes suns ir galvenajā lomā 1974. gadā uzņemtajā krievu filmā “Baltais Bims, Melnā auss”. Varbūt tāpēc mums viņa iepatikās.
— Vai suns ko mainījis jūsu ikdienā?
— Ulla mainīja mūsu dzīvi, kļuva par pilntiesīgu ģimenes locekli. Mēs viņu audzinājām ar vislabākajiem nodomiem. Vedām pat uz izstādēm, un viņa kļuva par Latvijas čempioni. Visi apbrīno viņas skaistumu un eleganci.
Izglābj dzīvību
— Dzirdēju, ka Ulla jums izglābusi dzīvību.
— Viņa mūs kritiskos brīžos glābusi pat divas reizes. Pirmajā reizē naktī boilers pārkarsa, ūdens tajā pat vārījās, caurule izkusa, un ūdens šļācās pa visu vannasistabu. Ulla mūs pamodināja rejot. Otrajā reizē aizdegās skurstenis. Ulla dūmu smaku sajuta agrāk par visiem. Tikai izejot ārā un ieraugot uguni skurstenī, sapratām, kas notiek. Ulla rēja, cik varēja, lai piesaistītu mūsu uzmanību. Viņa bez vajadzības vispār nerej.
— Kādēļ nolēmāt, ka Ullai jākļūst par mammu?
— Mums likās ļoti svarīgi, lai Ulla izbauda visus suņa priekus un dzemdē kucēnus, priecājas par viņiem, spēlējas. Vienu kucēnu gribējām paturēt, lai ikdienā viņai būtu sabiedrotais, jo suņi ir bara dzīvnieki un jūtas laimīgāki, ja ģimenē ir vēl kāds sunītis. Tomēr visā Latvijā Ullai nevarējām atrast “precinieku”. Anglijā šī ir viena no senākajām šķirnēm, Latvijā tā nav izplatīta. Nesen BBC paziņoja, ka angļu seters ir tuvu izmiršanai, jo pagājušajā gadā reģistrēti tikai 237 suņi. Turpretī pērn reģistrēts 9000 čivavu — tas ir modeles un modes dizaineres Parisas Hiltones nopelns, slavenības ietekmē tirgu, popularizējot savu mīluli.
Pie čempiona
Huberta
— Kur Ullai tomēr atradāt “precinieku”?
— “Precinieku” atradām Kauņā! Viņu sauc Huberts, pilnā vārdā Givanchy Magenta In Blue, Baltijas un Polijas čempions. Viņa saknes ir Anglijā, suns ir ļoti slavenas čempionu dzimtas pēctecis. Arī Ulla var lepoties ar savu dzimtu. Piemēram, viņas vecāmāte bija pasaules čempione un Čehijā bija pirmā medību kuce valstī!
Divi brālīši un
septiņas māsiņas
— Kā noritēja dzemdības?
— Pēc diviem mēnešiem piedzima kucēni. Es nekad nebiju domājusi, ka mums kādu dienu būs vēl deviņi angļu setera sunīši! Dzemdības sākās naktī, Ulla nevarēja aizmigt, elsoja, iekāpa gultā. Zinājām, ka drīz būs, bet, visu nakti snaužot, pienāca rīts, un pulksten 5.30 piedzima pirmais kucēns. Ulla gribēja palīst patrepē, šķiet, viņa nesaprata, kas notiek, viņai bija bail. Nācās viņu izvilkt aiz priekšējām ķepām. Nākamie mazuļi bira kā pupas viens pēc otra. Pats interesantākais, ka Ullai ir deviņi pupiņi un deviņi kucēni. Pirms tam domājām: cik dīvaini — nesimetriski, tagad tam ir praktisks izskaidrojums.
Saticīgi, mīļi un
draudzīgi
— Vai visi kucēni izdzīvoja?
— Jā, nu jau mazie ir apmēram pusotru mēnesi veci, apvēlušies, skraida pa istabu, kad ļaujam, un katrs rāda savu raksturu. Ulla ir ļoti laba mamma, baro viņus, aplaiza un spēlējas. Jau sākam dot kucēnu barību, samērcētu siltā ūdenī. Mēs viņiem mācām nokārtoties uz avīzes, un viņi, knapi sākuši rāpot, līdz tai nokļuva!
— Teicāt, ka paturēsiet tikai vienu kucēnu. Ko iesāksiet ar pārējiem?
— Kucēni meklē labas mājas, kuras padarīs vēl laimīgākas. To mēs varam apgalvot droši, jo zinām, ka angļu seteri ir saticīgi, ļoti mīļi un draudzīgi, arī pret bērniem. Viņi tomēr akli nepakļaujas. Jo vairāk saimnieks viņus mīl, jo vairāk viņi mīl saimnieku un grib viņam izdabāt.
