Vakar bija pēdējā diena, kad varēja parakstīt Valsts prezidenta atbalstīto Labas gribas manifestu.
Lai radītu pozitīvu gaisotni cilvēku savstarpējai sapratnei laikā, kad sabiedrībā saasinās draudi sašķeltībai pēc nacionālām, sociālām, demogrāfiskām un pat konfesionālām pazīmēm, 13. februārī Rīgas pilī Valsts prezidents Andris Bērziņš, Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas mācītājs Juris Rubenis, Saeimas deputāts Ilmārs Latkovskis un vairāki populāri cilvēki sabiedrības saliedēšanai parakstīja Labas gribas manifestu.
Manifesta aizsākums ir tēzes, kuras Juris Rubenis iesniedza Valsts prezidentam un Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijai Rīgas pilī šīgada 7. februārī diskusijas “Garīgā dimensija un politika” laikā. Valsts prezidents, konsultējoties ar tēžu autoru un Saeimas komisijas vadītāju Ilmāru Latkovski, nolēma uzrunāt sabiedrībā pazīstamus cilvēkus un aicināt viņus parakstīt manifestu. Valsts prezidenta kancelejā to bija iespēja izdarīt arī ikvienam Latvijas iedzīvotājam.
Ne visiem, kas vēlējās parakstīt manifestu, bija jāmēro ceļš uz Valsts prezidenta kanceleju Rīgā — to varēja izdarīt arī vairākās Aizkraukles reģiona vietās.
Daudzviet Latvijā, arī mūspusē, pašvaldībās pēc savas iniciatīvas no interneta bija izdrukāts Labas gribas manifests, dodot iespēju iedzīvotājiem to parakstīt savās dzīvesvietās. Kokneses novada pašvaldības sekretāre Dzintra Krišāne stāsta, ka manifests bija izdrukāts latviešu un krievu valodā. Aktivitāte bija ļoti maza. To parakstījuši vien daži cilvēki. Arī Skrīveros pašvaldības darbinieces brīnījās, ka šoreiz aktivitāte ir ļoti maza — manifestu nepilnu divu nedēļu laikā bija parakstījuši nedaudz vairāk kā 50 cilvēku. Aizkrauklē Labas gribas manifestu varēja parakstīt vairākas vietās: Aizkraukles novada domes kancelejā, sociālajā centrā, Aizkraukles pagasta pārvaldē un Aizkraukles bibliotēkā. No piektdienas to varēja izdarīt arī “Iga centrā”. Tomēr atsaucība bijusi niecīga.
