Aizvadītā gada nogalē klajā nākusi žurnālistes Līgas Blauas grāmata “Jānis Paukštello. Tintē, bet balts”. Grāmatas atvēršanas pasākums nesen notika arī Pļaviņu novada kultūras centrā.
Grāmata ir divu vidzemnieku kopdarbs, jo Līgas Blauas dzimtā puse ir Ērgļos, bet Jāņa Paukštello — Piebalgā. Satikās gan viņi Rīgā. Kad izdevniecības “Jumava” pārstāvji aktieri uzrunāja veidot grāmatu par viņu, Jānis atteicis, ka tikai tad, ja autore būs Līga.
Stāsta atklāti
Todien Pļaviņu novada kultūras centrā skanēja dziesmas, atmiņas, sapņi un Jānim Paukštello tik raksturīgais omulīgais humors. “Tāds es esmu!” par sevi teica aktieris, stāstot par dažādiem savas dzīves posmiem un likteņa līkločiem. Katram cilvēkam ir svarīgi apzināties vietu, no kurienes viņš nācis, tāpēc grāmatā viss sākas ar atmiņām no aktiera bērnības Piebalgas pusē. Un Gauja iegūlusi tik dziļi sirdī, ka vēl ilgi visas upes Jānis Paukštello dēvēja tikai par Gaujām.
Grāmatā soli pa solim aprakstīta aktiera dzīve līdz pat 60 gadu jubilejai. Arī par traģisko notikumu viņa mūžā pirms vairāk kā desmit gadiem tur ir. Sīki un atklāti.
— Es vairākkārt noraidīju grāmatas ideju, man to nevajadzēja. Pēc autoavārijas es ilgi klusēju, bet presē daudz par to rakstīja. Turklāt katrā intervijā kāds teica, par ko man jārunā. Tagad es varēju pateikt visu, ko pats vēlējos. Man tas bija jānorunā no sevis nost. Vēl es noteikti gribēju pastāstīt par sadarbību ar Raimondu Paulu, un Līga to meistarīgi uzrakstīja. Man dzīvē līdzās bijis daudz spilgtu personību — Jānis Streičs, Ēvalds Valters, Bērtulis Pizičs, Harijs Spanovskis un citi. Bez viņiem es, iespējams, nebūtu tas, kas esmu, — teica Jānis Paukštello.
Vai iecerētais izdevās? Uz to viņš atbild — ja cilvēki nāk viņam pretī un smaida, tad tas jau ir nozīmīgi.
Koķetē ar
vārdiem
Grāmatas atvēršanas svētkos Pļaviņās aktieris teica, ka viņam radošo vērtību skalā ir viena filma — “Mans draugs nenopietns cilvēks”, viena loma — Jāzeps — un viena dziesma — “Cielaviņa”. Protams, ir bijuši daudzi nozīmīgi darbi, bet šie atstājuši visdziļākās pēdas paša un cilvēku sirdīs. Tagad ir arī viena grāmata — “Jānis Paukštello. Tintē, bet balts”. Tās nosaukums izvēlēts saistībā ar Imanta Ziedoņa dzejoli, kurā ir tādi vārdi. Mākslinieks stāsta, ka cilvēki ir teikuši — viņš koķetē ar šiem vārdiem. Iespējams, bet vai tad visa mūsu tauta nav tintē un tomēr balta? Tā retoriski jautā Jānis Paukštello. Tas saskan ar nesen notikušo referendumu, kura priekšvakarā viņš bija Pļaviņās. Šie notikumi aktieri dziļi sāpina, tāpat kā skaudrās atmiņas par barikāžu laiku Rīgā. Tomēr, pusi pasaules izbraukājis, viņš nekur nejūtas tik labi kā Latvijā.
Vistuvākais darbs
Žurnālistei Līgai Blauai tā ir ceturtā grāmata. Ar Pļaviņām autorei ir īpaša saikne. 1939. gadā Pļaviņu ģimnāziju ar izcilību beidzis viņas tēvs Jānis, kurš bijis labos draugos ar Jāni Jaunsudrabiņu un brāļiem Štrāliem. Pēdējos gadus arī pati Līga Blaua brīvdienas pavada šajā pilsētā.
— Nekad nebiju domājusi rakstīt grāmatas. Viss sākās ar aktrisi Viju Artmani, par kuru pēdējos gados biju veidojusi vairākus rakstus. Vēlāk Vija man teica, ka ir lietas, ko viņa gribētu atklāt grāmatā. Domāju, ka to varētu rakstīt kāda teātra kritiķe, bet aktrise teica, ka tā jāraksta man. Kad iebildu, ka iepriekš nevienu grāmatu neesmu uzrakstījusi, viņa atteica: ar kaut ko taču jāsāk, un vai tad viņa ir slikta kandidatūra? Pirms laika mani uzrunāja saistībā ar Jāni Paukštello. Ja cilvēkam ir tāda paļaušanās autoram, tad ir arī rezultāts, — stāsta Līga Blaua.
Par savu pēdējo darbu žurnāliste teic, ka tas viņai noteikti ir vispersonīgākais un emocionālākais. Kāpēc? Iespējams, tāpēc, ka grāmatas centrā ir vīrietis — autore smaida. Kas palika ārpus grāmatas? Nekā daudz. Varbūt kādas lietas, ko nevajag zināt visai pasaulei, un situācijas, kuras ar laiku vērtējam no cita skatpunkta, tomēr par visu Jānis Paukštello lasītājiem stāsta atklāti.
***
— Ļoti laba grāmata! — atzīst pļaviņiete Sarmīte Stakle, kura jau paguvusi to izlasīt. Pēc grāmatas izlasīšanas bijušas gaišas izjūtas, jo arī Jānis Paukštello tāds ir — gaišs cilvēks un spēcīga personība.
