Vairāk kā divdesmit gadu dzīvojam neatkarību atguvušajā Latvijā, taču tikai pēc referenduma attopamies — lai gan ikdienā ar krieviem sadzīvojam draudzīgi, patiesībā mītam divkopienu valstī. Mums ir divas galvenās valodas, kurās runā iedzīvotāji — latviešu un krievu. Katra auditorija presi lasa un televīzijas raidījumus skatās galvenokārt savā valodā. Ļoti daudzi krievi latviski joprojām nesaprot un runāt neprot.
Tikai tagad attopamies, ka esam bijuši pārāk toleranti, ar cittautiešiem ikdienā runādami viņu valodā, un vieglprātīgi, sakot — ja jums te kas nepatīk, brauciet projām! Tāda attieksme integrāciju nav veicinājusi, gluži otrādi — sabiedrību sašķēlusi.
Par integrāciju šajos gados ir runāts daudz, mums ir bijis pat īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās, joprojām ir Sabiedrības integrācijas fonds, kura padomē ir seši ministri, Valsts prezidenta pārstāvis, plānošanas reģionu un nevalstisko organizāciju pārstāvji. Bet kas ir paveikts?
Sabiedriskās politikas centrs “Providus” Rīgā rīkoja pilsoņu debates par integrāciju, un tajās piedalījās 42 pēc nejaušās atlases principa ielūgti Latvijas iedzīvotāji.
Līdz 11. martam sabiedrībai būs iespēja izvērtēt un komentēt debatēs izstrādātos priekšlikumus interneta vietnē www.musuvalsts.lv. Pēc tam būs diskusijas ar ekspertiem un politiķiem par iespējām idejas īstenot.
Debatēs iedzīvotāji ierosināja 10 priekšlikumu sabiedrības saliedēšanai, piemēram, dot iespēju mācīties latviešu valodu tālmācībā, vidusskolas absolventiem, kuri ir nepilsoņi, piešķirt Latvijas pilsonību, no valsts budžeta finansēt bilingvālu mediju projektus, nodrošināt bezmaksas latviešu valodas apguves programmu mazākumtautību bērnudārzos, raidījumus un filmas televīzijā raidīt oriģinālvalodā, nodrošinot subtitrus, veicināt starpkultūru sadarbību, valodu apguvi un toleranci, izveidojot pedagogu apmaiņas programmas starp skolām un ļaujot skolēniem iepazīt citas tautības, dzīvojot šajās ģimenēs.
Integrāciju paredz arī Valda Dombrovska valdības rīcības plāns — atjaunot latviešu valodas apguves programmu pieaugušajiem un, sākot no 2013. gada, apmācīt 2000 personu gadā.
Priekšlikumi un valdības rīcības plāns ir atbalstāmi, tikai atkal esam nokavējuši — to visu vajadzēja sākt īstenot jau pirms divdesmit gadiem. Tad šodien tādu problēmu nebūtu. Šobrīd visa šī superaktivitāte labu attiecību veidošanā ar krieviski runājošajiem atgādina liesmu dzēšanu, ko paši neapdomīgi esam uzpūtuši.
