Pļaviņu novada Vietalvas pagastā sporta bāzē “Mailes” aizvadīts tradicionālais “Mammadaba” slēpojums. Par spīti atkusnim sacensībās startēja ap 300 dalībnieku.
Laika apstākļiem nepadodas
“Maiļu” saimnieks Arvīds Pīpkalējs stāsta, ka trases gatavotas un koptas visu ziemu. Laika apstākļi aizvadītās nedēļas nogalē gan nebija slēpošanai piemērotākie, bet mežā trases saglabājās apmierinošas. Pēdējās dienās pirms sacensībām tomēr bijušas šaubas, vai tās rīkot tagad vai nogaidīt, tomēr izlēmuši neko nemainīt. Daudzi pat slēpojuma rītā zvanīja un jautāja, vai sacensības notiks. Tas noteikti ietekmēja dalībnieku skaitu un rezultātu, jo sportistiem bija jāpievērš īpaša uzmanība slēpju sagatavošanai, lai nodrošinātu labu slīdamību.
Dalībniekiem Vietalvā bija iespēja slēpot trijās distancēs — 38 kilometru maratonā, 19 kilometru garajā tautas slēpojumā un 11 kilometru veselības braucienā bez laika kontroles.
Uzvar ar lielu pārsvaru
Pirmie trasē devās maratona slēpotāji, un visi ar nepacietību gaidīja uzvarētāju trijnieku. Pēc nedaudz vairāk kā divām stundām pirmais finišu sasniedza sporta kluba “Skanste” pārstāvis Rolands Rudzītis, kurš kopā ar komandas biedriem šoreiz pārstāvēja komandu “Mammadaba”. Rolands saviem konkurentiem bija krietni izrāvies priekšā, un tikai nedaudz vairāk kā pēc septiņām minūtēm finišēja otrās vietas ieguvējs Mareks Birkentāls (“Raimaks”), trešais — Jānis Puida no Bebrenes, kurš arī pārstāvēja komandu “Mammadaba”. Kopvērtējumā pirmajā desmitniekā iekļuva arī Pļaviņu novada pārstāvis Valdis Ukins, izcīnot septīto vietu, pļaviņietim Aleksandram Patrijukam devītā vieta.
Pēc finiša Rolands Rudzītis stāstīja, ka sākumā pirmais trijnieks turējies kopā, bet vēlāk viņš atrāvies no pārējiem un turpinājis iesāktajā tempā līdz galam. Slēpotājs atzina — uzvarēt tāda līmeņa sacensībās izdodas labi ja reizi gadā. Slēpes “Maiļu” trasē viņam slīdēja labi. Citi dalībnieki gan teica, ka slīdamība todien bija apgrūtinoša, un dažs pat brauciena laikā mainīja slēpes, lai veiksmīgi sasniegtu finišu.
Pļaviņietis apsteidz slavenu biatlonistu
Kā allaž daudz dalībnieku bija tautas slēpojumā. 19 kilometru distancē vairāki Aizkraukles reģiona sportisti guva panākumus. Kopvērtējumā uzvarēja pļaviņietis Lauris Purniņš (“Mammadaba”), otrais bija daugavpilietis Oļegs Maļuhins, bet trešais — slēpošanas sporta kluba “Bebra” pārstāvis Andis Puida no Bebrenes. Ceturtajā vietā pļaviņietis Deins Kaņepējs, piektajā — Pļaviņu novada pārstāvis Raimonds Brics. Arī septītajā vietā pļaviņietis Andris Knodze, devītajā vietā vietalvietis Jānis Hermanis, bet labāko desmitnieku kopvērtējumā noslēdz aizkraukliete Anda Muižniece, kura bija ātrākā dāmu vidū.
Veselības slēpojumā dalībnieki trasē devās savam priekam, jo vietas šajā grupā nedalīja. Toties katrs bija gandarīts par veikto distanci. Vietalviete Aija stāstīja, ka viņa kopā ar vīru cenšas paslēpot arī ikdienā, bet bieži tas neizdodas.
Godina ilggadēju treneri
Sacensībās godināja treneri Jāni Knodzi, kurš šajās dienās svin 70 gadu jubileju. Viņš ir viens no tautas slēpojumu tradīcijas dibinātājiem Latvijā. No 1968. līdz 1974. gadam Jāņa kungs strādāja Pļaviņās par slēpošanas treneri un pēc tam vadīja sporta biedrību “Vārpa” Jēkabpilī.
Pirmais 30 kilometru slēpojums no “Jaujām” līdz Vietalvai un atpakaļ notika 1975. gadā. Jānis Knodze atklāj, ka šo sacensību idejas autors ir pļaviņietis Imants Vītols, ar kuru kopā arī vēlāk rīkotas daudzas sacensības.
— Vispirms kartē paskatījāmies, kur apmēram varētu būt trase. Kad to izbraucu ar burānu, spidometrs precīzi rādīja 30 kilometru. Maratona norisi nereti apgrūtināja tādi atkušņi kā šajās dienās, un vajadzēja mainīt trasi, jo dažas vietas kļuva neizbraucamas. Mobilo tālruņu toreiz nebija, un paziņot nevienam par to nevarēja, bet ar visu tikām galā. Savulaik “Jauju” maratonos piedalījās ap tūkstoš slēpotāju, — atceras Jānis Knodze.
Arī viņš pats bijis labs slēpotājs, bet veselības problēmu dēļ aktīvās sportista gaitas nomainījis ar tikpat aktīvu trenera darbu. Jāņa kungs joprojām māca jaunos sportistus Jēkabpils 3. vidusskolā — tikai ne slēpotājus, bet vieglatlētus. Tomēr savas zināšanas slēpošanā viņš nodod mazdēlam Krišjānim, ar kuru tagad iznāk biežāk paslēpot. Sacīkstēs turpina piedalīties dēls Gints, kurš todien bija arī Vietalvā.
