Aizkraukles novada kultūras namā notikušajā pirmajā vietējās pārtikas festivālā “Gardēdis 2012” ikviens varēja nogaršot dažādus sen aizmirstus un zināmus ēdienus.
Kaņepju piens — balts kā no govs
Festivālu rīkoja biedrība “Aizkraukles rajona partnerība” sadarbībā ar Aizkraukles vēstures un mākslas muzeju “Kalna Ziedi” un biedrību “Kalna Ziedu godi”. Aizkraukles rajona partnerības koordinatore Alda Paura stāsta, ka šoreiz mērķis bija iepazīt vietējos mājražotājus un viņu produkciju, un tas izdevās. Līdzās tādiem pazīstamiem zīmoliem kā Skrīveru novada zemnieku saimniecība “Ragāres”, “Skrīveru saldējums”, Bebru pagasta “Vecsiljāņi”, Kokneses “Janavas” un citiem bija pārstāvēti arī mazāk zināmi ražotāji.
Zemnieku saimniecība “Sidrabi” no Kokneses piedāvāja dažādus kaņepju izstrādājumus, arī kaņepju pienu. “Pienu mēs nepārdodam, jo to var glabāt tikai vienu dienu. Tas katram jāgatavo pašam no samaltām kaņepju sēklām un ūdens. Gribējām parādīt, ka latvieši kādreiz tādu ir lietojuši,” stāsta “Sidrabu” saimniece Ineta Sproģe.
Gī sviests no Neretas
Aizkraukles pensionāru biedrība pārsteidza ar dažādiem seniem ēdieniem, tajā skaitā ar grūbu bubertu, zirņu kotletēm, kartupeļu bumbiņām, bet Aina Siliņa no Kokneses novada bija pagatavojusi cūku pupu pikas. Aizkraukliešu Tatjanas Bērziņas un Agitas Kuzmenkovas ģimenes piedāvāja cūkgaļas pelmeņus, bet sieviešu organizācija “Neretas papardītes” un zemnieku saimniecība “Čaidāni” vienotā stendā aicināja nogaršot gan pīrāgus, gan dažādu veidu sieru un citus lauksaimniecības produktus. Īpašu interesi izraisīja gī sviests — dzidrinātais sviests jeb tīri piena tauki, ko iegūst, kausējot parastu nesālītu sviestu.
Visvairāk balsu
talseniekiem
Vecbebru profesionālās vidusskolas audzēkņi cēla godā kādreizējo skolotāju kaucmindiešu Annas Bīnes un Vilmas Kamolas receptes un apmeklētājiem piedāvāja no rupja maluma kviešu miltiem gatavotus pīrāgus, medusraušus un medalu. Skrīveriete Ineta Melne iepriecināja ar konditorejas izstrādājumiem. Bijusī koknesiete Ilze Krusta, SIA “Kronis” projektu vadītāja, prezentēja Bauskas pusē tapušās tomātu un citas mērces, sulas un nektārus.
Pārsteigumu bija daudz, bet visvairāk apmeklētāju balsu ieguva Talsu novada zemnieku saimniecības “Ēmužas” piedāvājums — koča jeb grūbas ar ceptu žāvētu speķi un sīpoliem. Talsenieki piedāvāja arī sklandraušus un medus kūku.
Ap 50 ciemiņu no
Eiropas valstīm
Pārtikas festivāls notika starptautiskas konferences laikā, kura sākās Rīgā, turpinājās Bauskā un Aizkrauklē, bet ceturtajā dienā noslēdzās Rīgā. Konference bija veltīta vietējo pārtikas ražotāju atbalstam. “Ir svarīgi apzināt vietējos ražotājus un iegādāties viņu produkciju, atbalstot pašu ekonomiku, nevis ārvalstu ražotājus, lielveikalos pērkot lētākas preces,” saka biedrības “Latvijas lauku forums” pārstāvji un konferences rīkotāji Valdis Kudiņš un Āris Ādlers. Viņi informē, ka Eiropas Komisija plāno piešķirt finansējumu arī mājražotājiem.
Ap 50 ārvalstu viesu no Rumānijas, Lietuvas, Slovākijas, Igaunijas, Bulgārijas, Čehijas, Somijas, Polijas, Beļģijas, Īrijas, Portugāles, Nīderlandes un Zviedrijas viesojās arī “Skrīveru saldējuma”, “Skrīveru saldumu” ražotnē un Skrīveru zemnieku saimniecībā “Ragāres”. Īpašs pārsteigums viņus gaidīja “Ragārēs” — liels katls ar zupu, kas pagatavota no septiņām paciņām saimniecībā gatavota augu maisījuma — “Dārzeņu zupas” un “Uguns zupas”, nedaudz pievienojot rīsus un malto gaļu.
Saņem vietējās
pārtikas grozu
Izstādes dalībnieki, kuri ieguva visvairāk apmeklētāju balsu, saņēma vietējās pārtikas grozu — tos bija darinājusi Diāna Rutkēviča no Seces pagasta. Katrā grozā bija Kokneses pagasta zemnieku saimniecības “Janavas” piparmētru tēja un zemnieku saimniecības “Sidrabi” kaņepju izstrādājums, Skrīveru pagasta zemnieku saimniecības “Ragāres” zaļā un asā sāls, Aiviekstes pagasta zemnieku saimniecības “Ozoliņi” vīns, Bebru pagasta zemnieku saimniecības “Vecsiljāņi” siers un zāļu pušķis no viesu mājas “Aronijas”.
“Daļa ražotāju nav padomājuši par iesaiņojumu un noformējumu, tādēļ viņu produkciju pārtikas grozā nevarējām ielikt. Novēlu, lai nākamreiz mūsu pašu ražotās pārtikas grozs būtu daudz pilnāks!” saka Alda Paura.
