Bargā sala dēļ šoziem Eiropā bojā gāja vairāk nekā 250 cilvēku, janvārī Rīgā nosaluši desmit iedzīvotāju. “Staburags” skaidroja, kā šīgada pirmajos mēnešos lielo aukstumu pārdzīvo mūsu reģiona ļaudis, kuri dažādu iemeslu dēļ paši nespēj parūpēties par savas ģimenes labklājību.
Nav
tiesātāji
Jaunjelgavas novada sociālā dienesta vadītāja Evija Elksne stāsta, ka Jaunjelgavas novadā ir ap 15 riska ģimeņu, kuras sociālie darbinieki apmeklē teju katru nedēļu, lai pārliecinātos, vai tām pietiek pārtikas un vai cilvēki mīt siltumā. “Mazajos pagastos iedzīvotāji viens otru ļoti labi pazīst, un, ja rodas aizdomas un kādam vajadzīga palīdzība, ziņa ātri nonāk līdz mums. Cilvēki vairs tik ļoti nekautrējas lūgt palīdzību, jo es vienmēr atgādinu — neesam tiesātāji, mēs esam tie, kuri var palīdzēt grūtībās nonākušajiem,” stāsta Evija Elksne. “Sociālajam dienestam ir dzīvoklis, kurā šoziem regulāri izmitina četrus piecus iedzīvotājus. Tie ir jaunjelgavieši, kuri dažādu iemeslu dēļ nedzīvo savā deklarētajā dzīvesvietā. Laikā, kad strādā gadījuma darbus, šie iedzīvotāji mitinās saimnieka īpašumā, bet tad, kad darba nav, nav arī, kur dzīvot.
Vistraģiskākā situācija ir veciem cilvēkiem, kuri dzīvo privātmājās un viensētās. Viņus grūti pārliecināt doties uz sociālo dzīvokli, kur būtu siltumā, paēduši un aprūpēti, jo vecļaudis vēlas palikt savā dzīvesvietā, bet ar varu mēs viņus nevaram ievietot sociālajā dzīvoklī,” stāsta Evija Elksne.
Lūdza vecāki, lūdz arī bērni
Aizkraukles novada sociālā dienesta vadītāja Ināra Gaile stāsta, ka pēdējās nedēļās piedzīvotais bargais sals dienesta darbu neietekmē. “Pilsētā ir 30 sociālā riska ģimeņu un astoņas, kuras mēs dēvējam par “robežģimenēm”. Ar tām strādājam regulāri, lai neveidotos vēl vairāk riska ģimeņu. Visi, kuriem vajadzīga palīdzība, jau dzīvo sociālajos dzīvokļos, ir siltumā un paēduši. Problēmas varētu sagādāt Dārza ielas iemītnieki, taču viņi papildus malkas pabalstam, ko esam piešķīruši, vēl ir saņēmuši arī malkas kravu. Šajās ģimenēs nav nepilngadīgu bērnu,” stāsta Gailes kundze.
Neretas novada sociālā dienesta redzeslokā ir 72 riska ģimenes, bet intensīvi strādā ar 16 no tām. Neretas novada sociālā dienesta vadītāja Iveta Arāja stāsta, ka ikdienā sadarbojas ar bāriņtiesu, bet drīzumā iecerēti reidi arī ar vietējo policistu. “Šobrīd mūsu redzeslokā nonāk jau nākamā paaudze — mūsu klienti gadiem ilgi bijuši vecāki, tagad — viņu bērnu ģimenes. Domāju, vai neesam pratuši novērst šo paaudžu negatīvo pārmantojamību?” domā Iveta Arāja.
Vecļaudis mājas
nepamet
Kokneses novadā ir vairāk nekā 30 riska ģimeņu, kuras ir sociālā dienesta uzraudzībā. “Vairākas ģimenes apmeklējām pat trīs reizes nedēļā, lai pārliecinātos, ka mājvieta ir silta un bērni paēduši. Lielāko postu nodara bezdarbs un alkohols,” stāsta Kokneses novada sociālā dienesta vadītāja Baiba Tālmane.
Pļaviņu novadā ir 28 riska ģimenes. Sociālā dienesta vadītāja Valentīna Babre stāsta, ka sociālie darbinieki regulāri apmeklē šīs ģimenes un līdz šim viss ir bijis kārtībā. “Pirms laba laika apsvērām iespēju Pļaviņās izveidot patversmi, taču arvien radās jauni šķēršļi. Ir iedzīvotāji, kurus tur varētu izmitināt. Šoziem sadarbībā ar policiju vairākus pļaviņiešus esam nogādājuši pie radiniekiem un paziņām, lai nevajadzētu nakšņot uz ielas. Vai viņi to izmanto un tur paliek — to mēs nevaram kontrolēt. Ceram, ka dažu gadu laikā tomēr izdosies rast līdzekļus, lai šādu patversmi atvērtu,” stāsta Valentīna Babre.
“Skrīveru sociālā dienesta redzeslokā ir ap 30 ģimeņu, ik pārnedēļu tiek apraudzītas desmit no tām,” stāsta sociālā dienesta vadītāja Ilze Rudzīte. Problēmas sagādā tas, ka lielākā daļa šo ģimeņu mitinās vecās koka mājās, kas ir ļoti sliktā tehniskajā kārtībā, un bargajā ziemas salā tās ir grūti piesildāmas. “Lielākās grūtības sociālajiem darbiniekiem rada tas, ka reizēm cilvēki atsakās no piedāvātās palīdzības. Tās jau ir sekas dziļai depresijai, un mums ir jāstrādā ar lielāku slodzi, jo apzināmies, ka bez profesionāļu palīdzības viņiem neiztikt,” teic Rudzītes kundze.
