Neretas novads, salīdzinot ar citiem Latvijā, ir latvisks — nav dzirdēts par nesaskaņām un valsts valodas nelietošanu veikalos, pašvaldības iestādēs un citās sabiedriskās vietās. Tāpēc referenduma dienā uz vēlēšanu iecirkni neretieši devās ar pārliecību — Latvijā divvalodības nebūs!
Neretas kultūras namā, 281. vēlēšanu iecirknī, lielāka vēlētāju aktivitāte bija dienas pirmajā pusē, kad līdz ar citiem sestdienas darbiem cilvēki steidza nobalsot. Vēlēšanu komisijas pārstāvji sacīja, ka, salīdzinot ar iepriekšējām reizēm, šajā referendumā aktīvi balsojuši Neretas jaunieši, arī pārējie pilsoņi ir bijuši krietni aktīvāki nekā citkārt. Referenduma jautājums, kas iepriekš izraisīja diskusijas, vēlētājiem grūtības neesot sagādājis, bet vecāki cilvēki balsot nāca ar bērniem, lai nekļūdītos, kurā ailītē krustiņš jāievelk.
Neretas kultūras namā sastaptās ģimenes bija noskaņotas pozitīvi un neslēpa, ka balso pret likuma grozījumiem, jo citādi nemaz nevar būt.
Arī neretieša Jāzepa Kaļvas ģimene iecirknī ieradās smaidīga un pārliecināta — latvieši vēl joprojām spēj būt vienoti un nekļūs vienaldzīgi brīdī, kad lemj latviešu valodas likteni.
Neretietei Agnesei Kalnzemniecei ir 19 gadu, un 18. februārī viņa pirmo reizi izmantoja savas pilsones tiesības, balsojot pret divvalodību Latvijā. “Par nobalsošanu daudz runājām skolā, ģimenē un ar draugiem, tāpēc uzskatīju, ka arī man noteikti jāpiedalās. Manuprāt, ļoti svarīgi nosargāt dzimto valodu un nepieļaut, ka vēl kādai valodai mūsu valsī varētu piešķirt valsts valodas statusu. Ja referendums būtu kādā citā jautājumā, neesmu pārliecināta, vai tajā piedalītos, arī par nākamajām pašvaldību vēlēšanām vēl nezinu, vai piedalīšos,” stāsta jauniete.
