Ja pāris vēlas seksuālas attiecības, bet bērnus ne, jālieto ne tikai efektīvas, bet arī veselībai draudzīgas izsargāšanās metodes. Diemžēl par normālu kontracepcijas metodi daļai sieviešu joprojām tiek uzskatīts aborts vai “avārijas tablete” — neslēpj ginekoloģe Evita Lapšāne.
Nedroši, tātad — bezatbildīgi
Būtu tikai apsveicami, ja ar ginekologu konsultētos jau pirms dzimumattiecību sākšanas, bet tas noteikti jādara, izvēloties piemērotāko kontracepcijas līdzekli — ieteic ārste. Parasti sievietes izvēli un attieksmi pret kontracepciju ietekmē zināšanu vai nezināšanas, māņticības līmenis.
Joprojām ir sievietes, kas cenšas skalot maksti pēc dzimumakta, nepadomājot, ka spermatozoīds tiek līdz olšūnai ātrāk par jebkuru sprinteri ceļā uz vannasistabu. Dažas no izsargāšanās metodēm speciālisti par tādām nemaz neuzskatot, piemēram, pārtraukto dzimumaktu vai kalendāro metodi. Savukārt par pārējām metodēm informācija nereti ir balstīta uz baumām, pieņēmumiem. Jāņem vērā, ka ekonomiskās krīzes apstākļos daudz būtiskāk tiek uztverta kontracepcijas līdzekļa cena.
“Izpratnes par ietekmi uz organismu vienkārši nav, un pats absurdākais ir tas, ka nav arī intereses par tām uzzināt,” secina E. Lapšāne. Piemēram, viena “avārijas deva” organismam sniedz tādu hormonu devu, ko sieviete uzņemtu divu nedēļu laikā, lietojot ikdienas kontracepcijas laikā. Tālab jāatceras, ka tā ir lietojama tiešām tikai ārkārtas situācijā. Turklāt avārijas kontracepcija nevar pārtraukt grūtniecību, kas jau “ieligzdojusies” — piestiprinājusies dzemdes sienai, tāpēc tableti svarīgi dzert atbilstoši instrukcijai. Labs padomdevējs varētu būt farmaceits aptiekā, taču nereti avārijas kontracepciju pērk steigā, kautrējoties.
Cits jautājums — kādas ir jauniešu spējas prognozēt un novērst “ārkārtas situācijas”. Vēsturiski “avārijas kontracepcija” bija paredzēta tikai izvarošanas upuriem, pēc tam tika izrakstīta strikti pēc receptēm, bet 90. gadu beigās jau kļuva brīvi nopērkama.
Ja ir plīsis prezervatīvs un tā notiek pāris reižu nedēļā, jāpadomā, vai prezervatīvi atbilstoši tiek glabāti, varbūt nepieciešams pilnveidot tā uzvilkšanas tehniku vai jāizvēlas cita ražotāja produkcija.
Sterilizācija
kā metode
“Vīriešu vazektomija pēdējos gados arī Latvijā tiek izmantota arvien plašāk, jo metode ir droša un vienkārši veicama, turklāt tā neietekmē vīrieša seksualitāti, libido vai erektilo funkciju un ir atgriezeniska. Savukārt sievietes neizvēlas sterilizāciju tieši tās neatgriezeniskuma dēļ,” raksturo ginekoloģe. Veicot sterilizāciju, olvadus parasti piededzina vai uzliek tiem skavas. Mēnešreizes notiek, taču olšūna līdz dzemdei netiek.
Lai veiktu vazektomiju, otras pusītes piekrišana nav nepieciešama, taču apspriesties vajadzētu. “Vīriešus, kas apspriedušies ar partneri, retāk māc nožēla,” zina teikt ārste. Vēlme rekonstruēt sēklvadu caurlaidību esot jauniem cilvēkiem, kuriem ir maz pēcnācēju. “Dzīvē visu nav iespējams paredzēt: atkārtota laulība vai partneres maiņa, pēcnācēju nāve, finansiālās situācijas uzlabošanās ir biežākie faktori, kādēļ vīrietis vēlas, lai sēklas vadi viņam atkal tiktu sašūti.”
Vajag veselības
mācību
E. Lapšāne uzskata, ka par kontracepciju ar jauniešiem jārunā vēl un vēl, arī pieaugušajiem informācijas nekad nevar būt par daudz. “Ļoti nožēlojami, ka skolās vairs nav veselības mācības. Domāju, ka tas ir ļoti nepieciešams mācību priekšmets,” spriež ginekoloģe. Taču tā mācīšanā būtu jāpiesaista mediķi. “Ir pietiekami daudz jautājumu un elementāras lietas, uz kurām skolotāji diemžēl nav kompetenti atbildēt. No pieredzes droši varu teikt — pedagogiem bieži vien pašiem izpratne par daudzām medicīniskām lietām līdzinās nullei.”
Runājot par zemo izglītības līmeni, ārste ar nožēlu secina, ka joprojām ir problēmas ar higiēnu, to neievēro un nezina pat it kā elementāras lietas. “Sarūgtina, ja meitenei ir lakoti nagi, pīrsingi visās iespējamās vietās, bet nav skaidrs, ka dzimumorgāni un kājas ir arī jānomazgā.
