“Valoda ir katras kultūras pamatelements, kas no paaudzes paaudzē veidojis gan materiālo, gan nemateriālo tautas kultūras mantojumu un kopīgo atmiņu,” teikts UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas (LNK) aicinājumā atzīmēt Starptautisko dzimtās valodas dienu 21. februārī. Pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas iniciatīvas visā pasaulē to darām jau 12 gadu.
Šogad UNESCO LNK aicina Dzimtās valodas dienu veltīt saziņai ar cilvēkiem, kuri ir ārpus Latvijas, lai izceltu mūsu dzimto — Latvijas valsts — valodu kā vērtību un unikālo saikni, kas vieno un mudina atgriezties.
“Latvijā, tāpat kā daudzās citās valstīs, daudzus gadus līdzās dzīvo dažādas etniskas grupas, un katrai no tām ir sava dzimtā valoda. Vienā valstī tās teritorijā gadsimtiem ilgi var saglabāties un lietot daudzas valodas un to dialektus, kā arī dažādas mazākumtautību valodas. Latviešu dzimtā un Latvijas valsts oficiālā valoda ir latviešu valoda, kas spējusi pastāvēt gadsimtiem, veidojot daudzveidīgu latviešu nemateriālo un materiālo kultūras mantojumu. Tāpēc valoda ir nozīmīgs pamats valsts un kultūras pastāvēšanai, jo tā ir spēcīgākais tradīciju uzturētājs, kas palīdz saglabāt un nodot vēstījumu nākamajām paaudzēm par to, kas mēs esam un kāda ir mūsu kultūra,” norāda UNESCO LNK ģenerālsekretāre Dagnija Baltiņa.
“Dzimtā valoda veido saikni, kas vieno pagātni, tagadni un nākotni, uztur piederību savas tautas un valsts tradīcijām un palīdz nezaudēt savas izcelsmes izjūtu. Šīs saiknes uzturēšana var būt dažāda — ar tautasdziesmām, dažādām spēlēm un rotaļām, teiku, pasaku un ticējumu stāstīšanu vai vienkāršas un regulāras sarunas uzturēšanu savā dzimtajā valodā, novērtējot un izceļot valodas plūdumu un bagātību,” stāsta Dagnija Baltiņa.
