Par laimi sacer pasakas. Latviešu tautas ticējumi liecina, ka cilvēki, kas dzimuši laimes krekliņā, ir laimīgi. Rakstnieka Andreja Upīša radītais tēls Laimes lācis septīto gadu desmitu lasītājiem māca, kā kļūt laimīgam. Vācijā piekto gadu skolā audzēkņi var apgūt mācību priekšmetu, ko tā arī sauc — laime. Vārdu “laime” savā nosaukumā Latvijā iekļāvuši vairāki uzņēmumi, bet zinātnieki izpētījuši, ka smadzenēs esošā viela serotonīns pielīdzināms “laimes hormonam”, jo veicina labsajūtu.
Nosaukums
strādā
“Vai tu esi laimīga?” šādu jautājumu uzdod reti, un arī atbilde uz to nav vienkārša. “Jā” — tas nenozīmē, ka cilvēks ir laimīgs visu laiku. Bet atbilde “nē” nenozīmē, ka cilvēks visu laiku ir nelaimīgs. Cilvēks zina, vai ir dusmīgs, vai gluži pretēji — priecīgs. Atbildēt uz jautājumu, kas ir laime, ir sarežģīti. Iemesls — prieks, dusmas — ir emocijas, bet laime ir izjūtu kopums, kuram nav vienota skaidrojuma — pauž psihoterapeite Baiba Gerharde. Par jautājumu, kas ir laime, varētu teikt: zinātnieki par to vēl strīdas, jo pētījumu par laimi ir maz — atzīst psihoterapeite. Cilvēki ir dažādi, un izjūtas, kas vienam nes laimi, citu var darīt nelaimīgu. Cilvēki mēdz būt pieticīgi savās prasībās pēc laimes un arī gluži pretēji — nepiesātināmi.
Nosaukums strādā mūsu labā — atzīst atpūtas kompleksa “Laimes ligzda” vadītāja Iveta Sproģe. “Bēru mielastus pie mums nerīko, tālāk par telefonsarunu bērinieki nav tikuši. Kāzas vasarā gan daudz rīkojam, esam pat speciāli ierīkojuši jaunlaulāto numuriņu,” pastāsta
I. Sproģe. “Laimīgi cilvēki dod pozitīvas emocijas, pie mums jūtama pozitīva aura,” viņa ir pārliecināta atpūtas kompleksa vadītāja. Viņasprāt, visu jēdzienu nosaukšana, kurā ir ietverts vārds “laime”, izraisa pozitīvas izjūtas. Arī stāsta “Sūnu ciema zēni” Laimes lācis raisa pozitīvas, nevis negatīvas emocijas. “Latviešiem svarīga Laimes māte. Latvieši tic, ka cilvēkiem, kas piedzimuši laimes krekliņā, ir savs sargeņģelis, arī es tam ticu,” atzīst I. Sproģe. Viņa pārliecināta, ka uzņēmuma nosaukuma izvēle ir pareiza, lai arī vēsturnieki reiz ieteikuši saglabāt nosaukumu “Lejasastītes”. Tā sauktas mājas, kas šajā īpašumā bijušas iepriekš. Vēsturniekiem licies, ka nosaukums “Laimes ligzda” ir pārāk banāls. Taču laiks pierādījis, ka it kā banālas lietas dara cilvēkus laimīgus. I. Sproģei par laimīgajiem cilvēkiem ir stāsts ar humora piesitienu. “Reiz no kāzinieku zāles iegāju virtuvē un sāku raudāt. Man jautāja, kas noticis, vai kāds kaut ko sliktu pateicis. Teicu, ka raudu no laimīgajām cilvēku sejām un ka līdzsvara iegūšanai laikam būs jāiet pastrādāt bērēs par izvadītāju,” joko I. Sproģe.
“Es esmu laimīgs, ka esmu dzīvs,” šāda Ukrainas valdības opozīcijas līdera Viktora Juščenko frāze aplidoja pasauli, kad 2004. gadā austriešu ārsti viņam izglāba dzīvību pēc saindēšanās. “Es ļoti priecājos būt dzīvs,” uzsvēra V. Juščenko. Ukrainas opozīcijas līderis bija saindēts ar dioksīniem. Ja viņš nebūtu savlaikus vērsies pie mediķiem, saindēšanās būtu beigusies traģiski — apliecināja ārsti. Iestājoties klīnikā, dioksīna saturs V. Juščenko asinīs normu pārsniedza tūkstoškārt.
“Esmu tik laimīgs kā nekad iepriekš, un tas ir pēc ļoti ilga vientulības perioda, kurā es centos sevi pārliecināt, ka esmu apmierināts ar savu dzīvi,” tā pirms diviem gadiem apgalvoja Holivudas aktieris, filmas “Cietais rieksts” zvaigzne Brūss Viliss. Iemesls viņa laimei — laulības ar britu aktrisi Emmu Hemingu.
Tieši tādus pašus vārdus — esmu laimīgs — pēc hokeja uzvaras priecīgs paziņoja hokeja treneris Leonīds Beresņevs. Pirms diviem gadiem viņa vadībā Latvijas jauniešu hokeja komanda izcīnīja uzvaru pār Baltkievijas vienaudžiem. “Esmu laimīgs, ka ieguvām pirmo vietu. Šī bija finālspēle. Domāju, ka abu komandu sniegumā šī bija labākā spēle turnīrā. Puiši pilnībā izpildīja spēles plānu, labi, ka hokejistiem pietika spēka līdz galam,” pauda L. Beresņevs.
Pasniedz
mācībstundu
Laime — mācību priekšmets ar šādu nosaukumu piekto gadu tiek pasniegts Vācijas pilsētas Heidelbergas Villija Helpaka skolas audzēkņiem — raksta vācu interneta portāls Spiegel.de. Skola ir briesmīgāka nekā zobārsta apmeklējums — šāds skolēnu apzīmējums mācību iestādei lika skolotājiem un profesoriem domāt, kā mainīt audzēkņu nostāju. Tā radās laimes stunda. Šajās stundās audzēkņiem māca saprast, kas viņus dara laimīgus un kā to sasniegt. Skolēniem iespējams kārtot arī pārbaudes darbu un saņemt eksāmena atzīmi.
Laime — tā ir nopietna lieta — pauž Villija Helpaka skolas direktors Ernsts Fricis Šūberts. Viņaprāt, ar “laimes” stundām iespējams pilnībā mainīt izglītības sistēmu, kur galvenais ir atzīmes un akadēmiskās zināšanas. Apmācības ietver gan elpošanas vingrinājumi, gan teātra etīžu spēlēšana, kultūras pasākumu apmeklēšana, attiecību veidošana ar citiem cilvēkiem.
E. F. Šūberts norāda, ka ir svarīgi pievērst uzmanību gan ķermenim, gan dvēselei. “Kas es esmu?” — arī šis ir viens no jautājumiem, ar ko jātiek skaidrībā laimes stundu apmeklētājiem.
Aprēķina naudas daudzumu
Amerikāņu zinātnieki no Prinstonas Universitātes pirms trim gadiem aprēķinājuši, cik daudz naudas nepieciešams, lai cilvēks justos laimīgs — raksta portāls Mango.lv. Pēc zinātnieku aprēķiniem, pilnai laimei cilvēkam nepieciešami 75 tūkstoši dolāru gadā jeb aptuveni 3430 latu mēnesī. Ekonomisti un psihologi aprēķinājuši, ka šī summa ir zelta vidusceļš. Ja cilvēks saņem mazāk naudas, viņš daudz sāpīgāk pārdzīvo dažādas likstas un nedienas. Ja pelna vairāk, tad lielais naudas daudzums nesniedz apmierinātību un laimes izjūtu. Ja naudas ir vairāk, cilvēki vairs neprot izbaudīt sīkos dzīves prieciņus, līdz ar to rodas arī vairāk problēmu un negatīvu emociju — pauž pētījuma autori.
