Dobeles un Kokneses novadā jau šogad saimniecības ēkas apliks ar nodokli — otrdien vēsta laikraksts “Latvijas Avīze”.
Dobeles novada domes priekšsēdētājs Andrejs Spridzāns laikrakstam apgalvoja, ka ar tā sauktā “šķūnīšu” nodokļa palīdzību būšot iespējams ātrāk sakārtot par nekustamiem īpašumiem reģistrētos datus, arī par nojauktajām vai laika gaitā sagruvušajām ēkām. Tā kā Valsts zemes dienests noteicis, ka līdz šīgada 1. oktobrim par šādu ēku izdzēšanu no Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistra īpašniekiem nebūs jāmaksā, esot jāizmanto šāda iespēja. “Jo agrāk sāksim sakārtot šīs lietas, jo labāk,” viņš piebilst.
Spridzānam piebalsoja arī novada domes deputāts Viktors Eihmanis, kurš uzskata, ka no nākamā gada “šķūnīšu” nodoklis tik un tā būs jāmaksā visiem, tāpēc labāk pierast pie tā laikus.
Spridzāns laikrakstam gan atzina, ka “šķūnīšu” nodoklis pašvaldībai nedošot pārlieku lielus ienākumus, tomēr vissvarīgākais ieguvums esot nevis nauda, bet skaidrība, ko pašvaldība iegūšot, ja šāds nodoklis būs jāmaksā jau šogad. Viņš arī pauda cerību, ka pašvaldība līdz nākamā gada sākumam pati saviem spēkiem pagūs noskaidrot, kādas palīgēkas būtu un kādas nebūtu jāapliek ar nodokli.
Nodokļa ieviešanu, par ko izlemts arī Kokneses novada pašvaldībā, aizstāv tās priekšsēdētājs Dainis Vingris. “Runas par nodokļa slogu ir pārspīlētas. Tā kā šķūņu un citu saimniecības ēku kadastrālais novērtējums ir mazs, iedzīvotājiem varētu būt jāmaksā papildus vien daži lati gadā. Turklāt daudziem šķūnīši nav lielāki par 25 kvadrātmetriem, par ko nodoklis nebūs jāmaksā. Tāpēc šis nodoklis iedzīvotājiem nebūs nekāds slogs,” uzskata Vingris.
Dobeles novada domes deputāts, bijušais pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Elksnītis laikrakstam šādu pašvaldības lēmumu nosauca par nepamatotu. Domes opozīcijas deputāti tam iebilduši, tomēr palikuši mazākumā. Viņaprāt, loģiski būtu vispirms gūt skaidrību par īpašumiem reģistrētajos datos un pēc tam ieviest nodokli.
Elksnītis domā, ka diezin vai ar nodokli izdosies piespiest īpašniekus reģistrēt nereģistrētos īpašumus un dzēst no kadastra dabā neesošos. Savukārt pašvaldība lieki šķērdēs naudu nodokļa iekasēšanai — izdevumi būs lielāki nekā ieņēmumi. Nodoklis par zemi un ēkām jau tā ir pietiekami liels, un šķūnīšu nodoklis iedzīvotājiem būs papildu slogs — uzskata bijušais mērs.
Savukārt Dobeles novada domes deputāte Agita Ozoliņa laikrakstam atklāja, ka daļa deputātu pirms šāda lēmuma pieņemšanas nav bijuši informēti un uzzinājuši tikai domes sēdē, kurā lemts par “šķūnīšu” nodokli. Vēl mazāk par to zina iedzīvotāji, kuriem jauns nodoklis būs kā sniegs uz galvas un radīs spriedzi — norāda A. Ozoliņa, kuras ieskatā iedzīvotājiem bija jādod laiks nodoklim sagatavoties. “Daudzās pašvaldībās atzīst, ka tām trūkst administratīvo resursu šāda nodokļa ieviešanai. Toties Dobeles novada pašvaldība izcelsies ar to, ka steigs agrāk ieviest šo nodokli, kaut arī šogad likums to neprasa,” piebilda deputāte.
Arī Kokneses novada domes deputāte Gita Rūtiņa laikrakstam pauda uzskatu, ka pašlaik šādu nodokli nedrīkstēja ieviest tāpēc, ka novada iedzīvotāju maksātspēja ir ievērojami sarukusi. “Cilvēkiem tagad ir svarīgs katrs lats, tāpēc ir aplami runāt, ka tas viņiem, lūk, nebūs pārlieku liels slogs,” sprieda deputāte. Viņasprāt, tikpat svarīgi būtu vispirms sakārtot īpašumu uzskaites datus un tikai pēc tam spriest par jauna nodokļa ieviešanu.
Pret jauno kārtību laikrakstam iebildumus pauduši arī vairāki šo novadu iedzīvotāji. Jau vēstīts, ka šogad ieviests nodoklis par šķūnīšiem un citām saimniecības ēkām ar tādu pašu nodokļa likmi kā par dzīvojamām mājām — 0,2 līdz 0,6% no īpašumu kadastrālās vērtības. Reizē gan ir noteikts, ka pašvaldībām ir tiesības pašām lemt — aplikt vai neaplikt arī saimniecības ēkas. Šogad arī atcelti nodokļa pieauguma “griesti”, kas līdz šim bija 25% un pasargāja iedzīvotājus no strauja nodokļa sloga kāpuma, ja viņu īpašumiem ievērojami pieauga kadastrālā vērtība. Taču pašvaldībām ir iespēja noteikt nodokļa pieauguma ierobežojumu pēc saviem ieskatiem. Vairākas pašvaldības — Rīga, Jūrmala, Jelgava — jau paziņojušas, ka palīgēkas ar nodokli neapliks, kā arī saglabās nodokļa likmes pieauguma “griestus” 25% apmērā.
