Celsimies un iesim!

Mans ikdienas darbs ir sai­s­tīts ar skait­ļiem un likumiem, tādēļ jā­zina ļoti daudz. Akciju sabied­rība “Virši — A” ir lielo nodokļu maksātāju grupā, un, ja rodas neskaidrības, zvanu Valsts ieņēmumu die­nesta Lielo nodokļu maksātāju pārvaldei. Reizēm vairākos likumos konstatēju pretrunas — katrs likums pieļauj savus noteikumus.

 Iespējams, likumu veidotāji vairāk ir teorētiķi, nevis praktiķi.
“Viršu — A” apgrozījums ir pieaudzis  — 2010. gadā tas bija 51 miljons latu, bet 2011. gadā — ap 60 miljoniem latu, bet pēc degvielas litru skaita tas ir nedaudz samazinājies. Darba apjoms ir liels, tādēļ Aizkraukles birojā manā vadībā strādā vēl piecas grāmatvedes, kuras ir ļoti apzinīgas, un bez viņām es būtu kā bez rokām. Precīzus aprēķinus un dokumentu pārbaudes par 2011. gadu vēl veicam — pārskati par pagājušo gadu Valsts ieņēmumu dienestā jāiesniedz līdz gada vidum. Daudz laika paiet, strādājot ar klientiem — citu uzņēmumu grāmatvežiem, kuriem ir atšķirīgs zināšanu līmenis un arī dažādi raksturi. Ar visiem jāsaprotas.
Pašlaik mūsu uzņēmumam visā Latvijā ir 35 degvielas uzpildes stacijas. Pagājušajā nedēļā daudzi autovadītāji bija nepatīkami pārsteigti, ka “Statoil” degvielas uzpildes stacijās 98. markas benzīna cena pārsniedza latu. Mūsu degvielas uzpildes vietās cena tuvojas latam, jo ļoti esam atkarīgi no “Statoil” un “Nestes” darbības — mēs degvielu iepērkam no šiem uzņēmumiem.  
Lielais sals ir ietekmējis arī patēriņu — automašīnu īpašnieki brauc mazāk, tomēr palielinājies pieprasījums pēc kurināmās degvielas.
Mūsu uzņēmumā uz darbu no Kokneses brauc daudz darbinieku ar savām personīgajām automašīnām, un degvielas cenas kāpumu izjūt arī viņi.
Veselības ministrija degvielas uzpildes stacijās grib aizliegt alkoholisko dzērienu pārdošanu. Pret alkoholismu jācīnās citādi — radot jaunas darba vietas.  Šāds lēmums varētu veicināt nelegālā alkohola apriti, un valstij samazinātos nodokļu ieņēmumi.
Organizatoru un pašvaldības nesaskaņu dēļ konkurss “Jaunais vilnis” Jūrmalā varētu arī nenotikt. Viens no strīdiem ir par ka­fejnīcas apsaimniekotāju, kas apkalpotu īpašos viesus. Jūrmalas domes bijušajam priekšsēdētājam Raimondam Munkevicam pārmet kāda ēdināšanas uzņēmuma lobēšanu, lai tas iegūtu tiesības saimniekot Dzintaru koncertzāles kafejnīcā, bet organizatori kafejnīcu vēloties apsaimniekot paši. Savukārt viesnīcā jāmaksā par divām nedēļām, ja arī nedzīvo tik ilgu laiku, vai arī istabas izīrē pēc izsoles principa tiem, kas visvairāk samaksā.
Jūrmalā grib pelnīt, tomēr pašvaldībai vajadzētu vairāk dot arī pretī — Dzintaru koncertzālē esmu bijusi uz Nikolaja Baskova un citiem koncertiem un pārliecinājos, ka tai ir nepieciešams remonts. Nesakopti ir arī nami koncertzāles apkārtnē.
Organizatoru apsvērto iespēju konkursu rīkot Doma laukumā Rīgā neatbalstu — tā mums ir svēta vieta, kur iederīgi ir tautas kolektīvu koncerti un festivāli.
Tuvojas referendums, un arī es tajā piedalīšos, balsojot pret grozījumiem Satversmē, lai krievu valoda nebūtu otra valsts valoda. Priecājos, ka nodibināta biedrība “Par latviešu valodu”, kas akcijā “Celies un ej!” mudina referenduma dienā iet un balsot. Videoklipā degošais krēsls ir ļoti iespaidīgs. Šī biedrība dod pretsparu krievu valodas atbalsta biedrības “Dzimtā valoda” līdera Vla­dimira Lindermana aktivitātēm. Arī es aicinu — referenduma dienā celsimies un iesim!
Kādreiz grāmatvedībā darba valoda bija krievu, un rakstāmmašīnas bija divas: viena — latviešu, otra — krievu valodā. Arī tagad nākas runāt krieviski, ja cilvēks tālruņa klausules otrā galā latviski nesaprot. Mēs esam iecietīgi un elastīgi. Tomēr daudzi balsstiesīgie jaunieši krieviski nesaprot, tādēļ, apsverot, iet vai neiet uz referendumu, aicinu viņus padomāt, kā viņi jutīsies, ja otra valsts valoda būs krievu un ikdienā vajadzēs runāt krieviski?
Referendumā balsot pret divvalodību aicina arī katoļu baznīcas līderi. Uzskatu, ka baznīcai  politikā tomēr nevajadzētu iesaistīties, jo tai jābūt neitrālai.
Valsts prezidents Andris Bērziņš referenduma dienā balsos Polijā, kur ir manu senču saknes. Kad es biju maza, mani vecāki mājās runāja poliski, skolā pirmajās klasēs man latviešu valodā gāja grūti, bija sliktas atzīmes, bet tagad poļu valodu esmu jau aizmirsusi, jo nelietoju. Ja otra valsts valoda būs krievu, tā kļūs par galveno, un tad  cilvē­ki sāks aizmirst arī latviešu valodu.
Latviešu valodas lietošanu ikdienā neatlaidīgi pieprasa valsts valodas inspektors koknesietis Antons Kursītis. Es viņu pazīstu — kaut vairāk būtu tik nelokāmu, taisnīgu, neuzpērkamu, inteliģentu un interesantu cilvēku kā viņš! Filoloģijas doktore  Janīna Kursīte, viņa māsa, arī ir ļoti interesanta personība un latviešu valodas aizstāve.
Aptaujā secināts, ka visvairāk Latvijas iedzīvotāju uzticas policijai, baznīcai un tiesai.  Neuzticos ne policijai, ne tiesai — mani vecāki kā poļu kalpi apmetās uz dzīvi Koknesē un izaudzināja deviņus bērnus. Saimnieki viņiem novēlēja kalpu galu — vienu istabu un virtuvi, taču to pašu tiesa viņiem mūža nogalē atņēma, jo bija pazuduši dokumenti. No pārdzīvojuma tēvs smagi saslima un aizgāja viņsaulē tajā pašā gadā, pat nesagaidījis tiesu, bet māte — pēc pusotra gada, kad pameta šīs mājas. Taču mājā tā arī neviens nedzīvoja, un tagad tā ir sabrukusi.  
Beļģijas galvaspilsētā Briselē ugunsdzēsēji no šļūtenēm ar ūdeni aplēja policistus un valdības ēku, protestējot pret valdības iecerēto pensiju reformu. Viņi prasa izdienas pensiju jau 58 gadu vecumā. Arī es gribētu doties pensijā — pēc kādreizējā likuma to varētu darīt jau šogad, taču man vēl jāstrādā deviņi gadi. Nepiekrītu valdības pārstāvju teiktajam, ka bērniem jāuztur vecāki — savu pensiju taču esmu nopelnījusi.
Šogad Latvijā izcēlies jau 901 ugunsgrēks. Jūtu līdzi viesu nama “Zaķu” saimniekiem, kuru viesu māja nodega. Zinu, kā tas ir — pirms gadiem divdesmit nodega arī mūsu ģimenes kūts un garāža, sadega deviņi lopi un automašīna. Toreiz palīdzēja darbavieta un kaimiņi, un drīz vien uzcēlām jaunu saimniecības ēku.
Sestdien biju pirts skolā Vecumniekos — “Lielzemenēs”, kur māca pareizi pērties, ievērojot latviešu tradīcijas, un man tas ļoti patīk. Kopā pulcējamies reizi mēnesī, un pirts skola ilgst visas dienas garumā, no rīta ir ievadlekcijas un mācības, pēcpusdienā — pirts rituāls. Sestdienas vakarus pie manis parasti pavada visi trīs mazbērni — desmitgadīgā Tīna, sešgadīgā Aira un četrgadīgais Valts, un tie ir mazi svētki mums visiem.