Lai saglabātu Latvijas sabiedrībai nozīmīgas vēsturiskās liecības, tiek gatavots kultūrvēsturisks izdevums, kura pamatā būs mana savāktā fotoattēlu kolekcija, papildināta ar Daugavas muzeja sagatavoto informatīvo materiālu, atspoguļojot cilvēku dzīvi un darbību Daugavas senlejā. Paredzēts izmantot arhīvu materiālus, laikabiedru atmiņas, preses publikācijas un zinātniskos pētījumus.
Eridāna, Rubona, Rudona, Duna, Dvina, Veina vai arī mūsu likteņupe Daugava — laiku ritumā tā saukta dažādos vārdos, taču sensenis zināma kā kultūras un zināšanu ceļš starp tās krastos dzīvojošajām tautām — “ceļš no varjagiem uz grieķiem”. Sākusies no sīkām ūdeņu tērcēm zem simtiem metru bieziem ledājiem, neatlaidīgi meklējot ceļu uz rietumiem, daudzu gadu tūkstošu laikā Daugava pārtapa krācēm un akmeņiem bagātā upē, un Pļaviņu—Kokneses posmā izveidojās īpaši gleznaina senleja.
Mērojot upes vērtību enerģētiskos resursos un ekonomiskos ieguvumos, 1961. gadā tika sākta Pļaviņu HES būve. Projekta realizētājiem likās mazsvarīgi, ka tiks iznīcināti tautas garīgās enerģijas avoti — Staburags un Liepavots, Avotiņkalns un Oliņkalns, Andreja un Lorelejas klints, Pērses ūdenskritums. Nebūtībā aizgāja unikāla ainaviskā vide ar vēstures un dabas pieminekļiem, kura ir kļuvusi par savdabīgu zudušās Latvijas simbolu.
Grāmata sniegs bagātu vizuālo informāciju par Daugavas senlejas kultūrvēsturisko un dabas ainavu, atklās šī upes posma kā satiksmes un tirdzniecības ūdensceļa nozīmīgumu no aizvēstures līdz 20. gadsimta sākumam. Lasītājs varēs gūt ieskatu dažādos Daugavas ūdensspēka izmantošanas projektos no 19. gadsimta otrās puses, uz ko prātus ir rosinājis upes hidroenerģētiskais potenciāls.
Izdevuma mērķis ir apvienot vienkopus unikālu 20. gadsimta fotogrāfiju kolekciju, kas ļautu doties iztēles ceļojumā pa Daugavas senleju, rādot, kāda tā bija pirms applūdināšanas. Vienlaikus tiktu koncentrēta un piedāvāta sistemātiska informācija par Daugavas lomu tās krastos mītošo ļaužu dzīvē no aizvēstures līdz 20. gadsimta otrajai pusei.
Paredzēts, ka grāmatas saturu veidos trīs tematiskie bloki: Daugavas kultūrvēsturiskā ainava, sniedzot Pļaviņu—Aizkraukles Daugavas posma īsu ģeogrāfisko raksturojumu un Daugavas vēsturiskās ainavas aprakstu: krāces, klintis, ievērojamākie dabas objekti un vietvārdi atbilstoši izdevuma ilustratīvajam materiālam; dzīve Daugavas krastos — apdzīvoto vietu attīstība un iedzīvotāju nodarbošanās veidi saistībā ar Daugavu (zveja, amatniecība), Daugavas tirdzniecības ceļš: vēsturiskie transporta līdzekļi (plosti, liellaivas, strūgas), ziņas par pārceltuvēm un tiltiem; Daugavas ūdensspēka izmantošana 19. — 20. gadsimtā — ieceres un to realizācija: upes izpēte sakarā ar kuģu ceļa ierīkošanas projektiem 1886. — 1914. gadā, Daugavas HES kaskādes projekti starpkaru periodā — 1919. — 1939.; ieskats Pļaviņu HES celtniecības vēsturē.
Grāmatas veidotājiem līdz šim nav izdevies atrast fotomateriālus ar “Avotiņu” mājām Avotiņkalna pakājē un “Dakteru” mājas foto pēckara periodā, Daugavas kreisā krasta terases apbūvi pirms Piksteres ietekas iepretī “Dakteriem” — “Sveķu” un “Skaldes” mājas.
Ir savākts vairāk kā četri tūkstoši fotogrāfiju un fotonegatīvu par Daugavas posmu no Pļaviņām līdz Koknesei, taču Kokneses—Aizkraukles posms ir palicis mazāk apzināts. Iespējams, kādā kolekcijā glabājas fotogrāfijas ar pontonu tiltu Koknesē Pļaujas svētku laikā vai arī Aizelkšņu dzirnavu gaisa pārceltuve 20. gs. 30. gados, kuru izveidoja būvinženieris Jānis Lasmanis.
Tāpat būsim pateicīgi par jebkuru fotogrāfiju vai saglabājušos fotonegatīvu, kurā redzama kultūrvēsturiskā ainava pirms applūdināšanas posmā no Pļaviņām līdz Aizkrauklei. Fotogrāfijas tiek digitalizētas, un oriģināli paliek īpašniekiem.
Ar grāmatas veidotājiem varat sazināties, zvanot:
* Mārtiņam Mintauram, Daugavas muzeja speciālistam, t. 67221570,
* Jānim Ivaram Padedzim, novadpētniekam,
t. 29406993,
* Inetai Grandānei, Pļaviņu novada bibliotēkas galvenajai bibliotekārei, t. 65134358.
