Valentīndienā, kā jebkuros citos svētkos, katrā valstī un tautā ir savas tradīcijas. Dažas radušās pavisam nesen, dažas jau ir gadsimtiem ilgi, bet dažas diemžēl aizmirstas. Taču tik un tā ir interesanti uzzināt, kā mīlestības svētkus svin citur pasaulē.
Lielbritānija. Droši vien vislielāko uzmanību saistībā ar Valentīndienu ir izpelnījušies romantiskie britu poēti. Toties ziedu, kartīšu sūtīšana un šokolādes dāvināšana mīļotajam arī ir obligāta Valentīndienas tradīcija. Vēl viena tradīcija ir dziedāšana — bērni dzied īpašas dziesmas, par ko saņem dāvanas, konfektes, augļus vai naudu.
Francijā kādreiz bija paraža “Iepazīstināšana ar sevi”. Neprecēti cilvēki, gan jauni, gan ne tik jauni, gāja mājās, sastopot viens otru aci pret aci, kā arī sauca viens otru pa logiem, beigu beigās atrodot sev otru pusīti. Ja puisis nebija pietiekami valdzinošs atrastajai sievietei, viņš viņu pameta. Tad sieviete varēja dedzināt viņa bildi, dedzināšanas procesā arī sirdīgi lamājoties. Šis rituāls tika pārtraukts, kad valdībai tas sāka likties par smieklīgu, nevajadzīgu un nekārtības izraisošu.
Japānā Valentīndienu svin divos datumos — 14. februārī un 14. martā. Pirmajā datumā sieviete dāvina dāvanu vīrietim, bet 14. martā jeb Baltajā dienā vīrietim šī pati dāvana ir jāatdod atpakaļ sievietei. Vārdu sakot, japāņu sievietēm ir tā priekšrocība pašām izvēlēties sev dāvanu. Protams, populārākā dāvana ir šokolāde, tomēr japānietes neuzticas veikalos nopērkamajai šokolādei, tāpēc varētu teikt, ka tradīcija ir arī šokolādes vārīšana.
