Aizkraukles novada dome apstiprināja šīgada budžetu. Pašvaldība plāno ieņemt 4,7 miljonus latu, bet tērēt vairāk — 6,9 miljonus latu. Starpība — ap 2,2 miljoniem latu — ir atlikums no iepriekšējā gada, lielākoties Eiropas Savienības finansēto projektu nauda, bet 184 tūkstošus latu pašvaldība ir ietaupījusi, ekonomiski tērējot ieņēmumu pārpildes līdzekļus.
Aizņēmums jāmaksā līdz 2031. gadam
Pērn dome pieņēma taupības budžetu ar lielām bažām, vai izpildīs iedzīvotāju ienākuma nodokļa plānu — 2,8 miljonus latu. Tomēr tā saņēma vairāk — 3,1 miljonu latu lielu ienākuma nodokli, bet pavisam nodokļos iekasēja 3,5 miljonus latu (arī nekustamā īpašuma un azartspēļu nodokli).
Kā pārpildes summu tērēja? Aizkraukles novada pašvaldības finanšu — ekonomikas nodaļas vadītāja Zinaīda Krūmiņa skaidro, ka 120 tūkstošu latu dome atlicināja 2013. gadam, jo nav zināms, kādi budžeta ieņēmumi būs šogad. Savukārt 170 tūkstošu latu pašvaldība jau pērn atmaksāja no 2012. gada kredīta pamatsummas, procentu maksājumos ietaupot ap sešiem tūkstošiem latu. Šogad būs jāatmaksā tikai kredītprocenti — 195,4 tūkstoši latu. Līdz pērnā gada nogalei pašvaldības aizņēmums Valsts kasē bija 3,9 miljoni latu, mazliet lielāks nekā gada sākumā. Kredīts ņemts dažādos laika posmos un jāatdod atšķirīgos termiņos, piemēram, pērn ņemtais kredīts jāatdod līdz 2031. gadam.
Valsts prasa vairāk
Lai gan pērn iedzīvotāju ienākuma nodokļa plāns bija pārpildīts, pašvaldība šogad plāno saņemt par 155,9 tūkstošiem latu mazāk. Kāpēc tā? Zinaīda Krūmiņa skaidro, ka valsts pieprasītā daļa kļuvusi lielāka — 2011. gadā pašvaldība varēja tērēt 82% nodokļos saņemtās naudas, pārējos 18% ieskaitīja valsts budžetā, taču šogad pašvaldība drīkstēs tērēt tikai 80%, bet 20% saņems valsts.
Pērn valsts garantēja 96% no plānotā ienākuma nodokļa, bet šogad mazliet vairāk — 98%. Tas nozīmē — ja pašvaldība ieņems mazāk, valsts piemaksās.
Izstrādā jaunus
noteikumus
Aizkraukles novadā sociālajiem pabalstiem pērn plānoja izlietot 394 tūkstošus latu, tomēr līdz gada beigām summa sasniedza vairāk nekā pusmiljonu — 501,8 tūkstošus latu. Kur pašvaldība ieguva papildu naudu? Zinaīda Krūmiņa stāsta, ka ap 15 tūkstošiem latu papildus piešķirts no nodokļu ieņēmumu pārpildes, bet 93 tūkstošus latu pašvaldība saņēma no valsts — pērn valsts pašvaldībai atmaksāja pusi no garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalstiem iztērētās summas un 20% no tēriņiem dzīvokļu pabalstiem (apkurei un citiem maksājumiem). Šogad uz tik lielu valsts dāsnumu vairs nevar cerēt — visu gadu tā atmaksās pusi no GMI tērētās naudas, taču 20% līdzfinansējumu dzīvokļa pabalstiem izlietotajiem līdzekļiem nodrošinās tikai līdz 30. aprīlim. Šī iemesla dēļ sociālais dienests izstrādā jaunus noteikumus dzīvokļu pabalsta saņemšanai.
Pabalstiem, sociālā dienesta centra ēkas uzturēšanai, darbinieku algām un norēķiniem par pakalpojumiem pansionātos un ģimenes krīzes centrā “Dzeguzīte” pavisam tērēs 0,6 miljonus latu.
Trūcīgo skaits mainās katru mēnesi
GMI izmaksā, ja ienākumi vienai personai ir mazāki par 40 latiem mēnesī (bērniem — Ls 45) — šis noteikums valstī ir spēkā arī šogad. Tomēr Aizkraukles novada dome ir noteikusi lielāku GMI, un pensionāriem un invalīdiem tas arī turpmāk būs 90 latu mēnesī, kamēr vien budžetā šim nolūkam būs nauda. Piemēram, ja invalīds mēnesī saņem 45 latus lielu valsts pabalstu, pašvaldība viņam piemaksā vēl 45 latus. Aizkraukles novadā arī šogad atbalstīs ģimenes, kurās bērnu audzina viens no vecākiem, papildus GMI mēnesī piemaksājot 40 latu.
Šogad dome pabalstiem ieplānoja 406 tūkstošus latu. Vai trūcīgo skaits novadā pieaug? Aizkraukles novada sociālā dienesta vadītāja Ināra Gaile stāsta, ka viņu skaits mainās katru mēnesi. Novadā 2010. gada janvārī bija 889 trūcīgas personas, 2011. gada janvārī — 1043, bet 2012. gada janvārī — 834.
Uz “Ziediem” biļete
nebūs jāpērk
Aizkraukles pensionāri līdz šim katru vasaru pilsētas maršruta autobusā uz dārziem “Lielziedos” varēja braukt bez maksas. Viņus dome iepriecinās arī šogad — biļete nebūs jāpērk, jo dome šim nolūkam piešķīra 6000 latu. Degvielas sadārdzinājuma dēļ summa ir augusi — pērn pārvadājumiem pašvaldība iztērēja vairāk nekā 5000 latu.
Remontēs un pārbūvēs
Aizkraukles novada ielu un ceļu kopšanai šogad paredzēts izlietot 152 tūkstošus latu. “Šogad autoceļu kopšanai no valsts saņēmām tikai 70 tūkstošu latu lielu mērķdotāciju — tas ir ļoti maz. Ziemā brauktuvju tīrīšanai un kaisīšanai vien vajag ap 60 tūkstošiem latu,” stāsta pašvaldības izpilddirektors Einārs Zēbergs. “Pagājušajā gadā saņēmām 86 tūkstošus latu lielu mērķdotāciju, bet pēc bargās ziemas mums piešķīra vēl 14 tūkstošu latu. Citas pašvaldības ielu kopšanai piešķir naudu no pamatbudžeta, bet mums tā darīt vēl nevajag, jo iepriekšējos gados ceļiem domāto naudu esam ietaupījuši.” Šogad ap 10 tūkstošiem latu paredzēts izlietot ceļa zīmēm un brauktuvju apzīmējumu krāsošanai. Šie darbi ir dārgi, piemēram, vienas ceļa zīmes izgatavošana vien maksā ap 100 latu. Ielu un ceļu kapitālajam remontam plāno izlietot 20 tūkstošu, grants un šķembu seguma kopšanai un remontam — 30,8 tūkstošus, bedrīšu “lāpīšanai” — 26 tūkstošus, smilšu novākšanai, krūmu izciršanai, zāles pļaušanai un citiem darbiem — piecus tūkstošus latu.
Apmēram divus miljonus latu šogad paredzēts iztērēt Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstītajam projektam “Jaunceltnes ielas rekonstrukcija un tai pieguļošo teritoriju infra-struktūras sakārtošana”. Pavisam novada teritorijas apsaimniekošanai, ielu kopšanai, pār-
būvei un labiekār-
tošanai šogad tērēs 2,4 miljonus latu.
Izglītībai — 2,7 miljoni
Izglītībai novadā šogad tērēs 2,7 miljonus latu (pērn — 2,5 miljonus), tajā skaitā 907 tūkstoši ir no valsts saņemtā mērķdotācija skolotāju algām (pērn — apmēram miljons latu). Valsts mērķdotācija vispārējās izglītības iestādēm saņemta tikai astoņiem mēnešiem, tāpat kā pērn. Mazāka tā bija jau no pagājušā gada septembra, jo samazinājās skolēnu skaits, līdz ar to nedaudz mazākas ir arī skolotāju algas. Šogad 1,7 miljonus latu dome no sava budžeta piešķīra izglītības iestāžu uzturēšanai un tehnisko darbinieku algām (pērn — 1,5 miljonus). Algas nav palielinātas, bet pieaugusi maksa par apkuri, elektrību un citi izdevumi.
104 tūkstošus latu plānots ieņemt par maksas pakalpojumiem, lielākoties par ēdināšanu bērnudārzos, kā arī par telpu nomu un no līdzdalības maksājumiem mākslas un mūzikas skolā.
Par bērnu vēl septiņi lati
Kaimiņu novadu bērni mācās arī Aizkrauklē, tādēļ citām pašvaldībām ir jāmaksā sava daļa par izglītības iestāžu uzturēšanu. Šogad par bērnu mēnesī ir jāmaksā vidēji septiņi lati vairāk: bērnudārzā “Auseklītis” — Ls 114 par bērnu mēnesī, “Zīlītē” — Ls 110, Aizkraukles pagasta sākumskolā — Ls 109, Aizkraukles pilsētas sākumskolā — Ls 27, Aizkraukles 1. vidusskolā — Ls 45, Aizkraukles novada ģimnāzijā — Ls 34, Aizkraukles vakara (maiņu) vidusskolā — Ls 23.
Algas nesamazinās
Mūzikas un mākslas skolas skolotāju algām valsts naudu ir piešķīrusi visam gadam, taču par 12,6 tūkstošiem latu mazāk nekā pērn. Lai skolotājiem krasi nesamazinātu algu, viņu atalgojums un likmju skaits paliks tāds pats — pašvaldība šo summu piemaksās no sava budžeta.
Specializētajam bērnudārzam “Saulīte” valsts līdzekļus samazina jau trešo gadu pēc kārtas. Pašvaldība savā budžetā šogad ir paredzējusi 30,8 tūkstošus latu, lai bērnudārzs varētu darboties — naudu izlietos gan skolotāju, gan tehnisko darbinieku algām un iestādes uzturēšanai.
Katra pašvaldība dod savu artavu
Sporta centra uzturēšanai (ēka pie stadiona, tā apkārtne un halle) šogad tērēs 106,7 tūkstošus latu, tajā skaitā 50 tūkstošu latu — darbinieku algām un sociālajam nodoklim, 24 tūkstošus — apkurei, 10,7 tūkstošus — elektrībai, trīs tūkstošus — ūdenim, ap 11 tūkstošiem latu — pārējiem izdevumiem, tajā skaitā remontam.
Sporta klubiem šogad dome piešķīra 12 tūkstošu latu (pērn izlietoja 8,8 tūkstošus), bet sporta pasākumiem — sešus tūkstošus latu (pērn iztērēja 4,5 tūkstošus).
Aizkraukles novada sporta skolas budžets šogad ir nedaudz lielāks — 49 tūkstoši latu (pērn iztērēja 42 tūkstošus). “Prieks, ka visu sešu Aizkraukles reģiona novadu vadība izprot sporta nozīmi un līdzekļus no sava budžeta sporta skolai pat palielina,” saka sporta skolas direktore Brigita Krauze. Sporta skolā šogad trenējas 476 audzēkņi (pērn — 450) un strādā 21 treneris (tikpat, cik pērn). Šogad valsts treneru algām piešķīra mazāku finansējumu, tādēļ, lai nevajadzētu samazināt algas, piemaksās no pašvaldību budžetiem, lai alga būtu tāda pati kā pagājušajā gadā — 255 lati par slodzi pirms nodokļu nomaksas. Pašvaldības atvēlējušas naudu arī inventāra un sporta tērpu iegādei.
Daļu naudas atgūst
Aizkraukles novada kultūras nama divu ēku uzturēšanai pilsētā un pagastā un darbinieku algām dome šogad ieplānojusi 167,9 tūkstošus latu. Šajā summā ietilpst arī dzimtsarakstu nodaļas un pagasta pārvaldes telpu uzturēšanas izdevumi. Kultūras nama darbinieku algas nav palielinātas.
Cik naudas šogad tērēs kultūras pasākumiem gan kultūras namā, gan ārpus tā? Kultūras nama direktore Anta Teivāne informē, ka mazliet vairāk nekā pērn — 16,9 tūkstošus latu (pērn — 12,3 tūkstoši). Tomēr daļu izdevumu var atgūt — kultūras nams plāno iekasēt 10% no pārdoto biļešu naudas par viesmākslinieku izrādēm un koncertiem kultūras namā. Kopā ar telpu nomas maksu tā varētu atgūt ap 4760 latu. Kultūras nams plāno arī segt daļu izdevumu, pārdodot biļetes uz pašu organizētajiem pasākumiem. Piemēram, pasākumam “Klusie ūdeņi” plāno izlietot 2000 latu, bet par biļetēm atgūt ap 1200 latu.
Būs starptautiskais
tautas mākslas festivāls
Tāpat kā pērn, arī šovasar lielākais pasākums būs novada svētki. Pagājušajā gadā vienlaikus notika arī Vidzemes novada deju svētki, kas pašvaldībai izmaksāja ap 8000 latu, bet tos izdevās atgūt, no 216 kolektīviem iekasējot 25 latus lielu dalības maksu un 2444 latus iegūstot par koncerta biļetēm. Pašvaldība iztērēja vien 2000 latu pasākumiem centrālajā laukumā un citviet, kā arī ārzemju viesu uzņemšanai.
Novada svētkiem 7. jūlijā šogad tērēs vairāk — ap 6000 latu, jo šis ir pilsētas 45. jubilejas gads. Tomēr ap 2000 latu plānots atgūt, pārdodot biļetes — arī šogad svētku laikā stadionā būs koncerts, tikai mazāks — kultūras nams organizēs starptautisko tautas mākslas festivālu, kurā piedalīsies gan pašmāju, gan ārvalstu kolektīvi, un pēc tam notiks balle.
“Otello” brauks pie mums
Kultūras nams pieteicās Zemgales plānošanas reģiona un Kultūras ministrijas projektam “Profesionālās mākslas pieejamība Zemgalē” un ieguva 500 latu kāda viesmākslinieku kolektīva uzaicināšanai. “Mēs izvēlējāmies Jaunā Rīgas teātra izrādi “Otello”, bet, lai to rādītu Aizkrauklē, vajag 3500 latu. Ap 3000 latu mums jāiegūst no biļešu tirdzniecības,” stāsta Anta Teivāne. “Ceram, ka aizkrauklieši būs atsaucīgi, jo Rīgā biļete uz izrādi maksā pat 15 latu. Daudzi vairs nevar atļauties braukt uz Rīgas teātriem.”
Aizkraukles novada dome šogad piešķīra arī 3650 latu transporta pakalpojumu apmaksai 15 pašdarbības kolektīviem tuvākiem un tālākiem koncertbraucieniem Latvijas robežās. Pērn šim nolūkam atvēlēja 2424 latus, bet aizpērn — 3974 latus.
Kaķiem vairāk nekā
pensionāriem
Ik gadu dome naudu piešķir arī sabiedriskajām organizācijām, un no tām visvairāk saņem Aizkraukles dzīvnieku aizsardzības biedrība “Felida”, šogad tai piešķirts 1650 latu. Līdzekļus tā izlieto bezsaimnieka kaķu sterilizēšanai, apkopšanai. Arī pērn šī organizācija saņēma visvairāk. Pārējās sabiedriskās organizācijas saņems mazāk naudas — savienības “Černobiļa” Aizkraukles nodaļai piešķirts Ls 165, represēto nodaļai — Ls 270, krievu kopienai “LAD” — Ls 500, tikpat arī Aizkraukles pilsētas pensionāru biedrībai, bet Sarkanā Krusta Aizkraukles nodaļai — 217 latu.
Kāpēc “Felidai” naudas visvairāk? Pašvaldības izpilddirektors Einārs Zēbergs skaidro, ka pašvaldības funkcija ir organizēt to darbu, ko veic “Felida”. Ja šādu darbu uzticētu privātfirmai, izmaksas būt trīsreiz lielākas. Turklāt“Felidas” aktīvisti par savu darbu algu nesaņem.
Aizkraukles pilsētas pensionāru biedrība savus pasākumus rīko pilsētā, bet tajos var piedalīties arī pagasta seniori. Tomēr tradicionāli ir arī Aizkraukles pagasta pensionāru vakari, un šim mērķim dome šogad piešķīra 100 latu.
Bažas, vai ieņems tikpat daudz
Pašvaldības vadītājs Leons Līdums atklāj, ka pašvaldības darbinieki sadarbībā ar iestādēm budžeta plānu sāka gatavot jau pagājušā gada novembra beigās, viss tika apsvērts, ņemot vērā, ka jātaupa arī turpmāk, un iestādes budžeta “deķi” uz savu pusi nevilka. Komiteju un domes sēdēs ritēja lietišķs un konstruktīvs darbs. Alga nevienam nav palielināta, arī deputātiem ne. Līduma kungs uzsver, ka šogad, lai nodrošinātu nepieciešamo, paredzēts tērēt ne tikai šīgada nodokļu ieņēmumus, bet arī pagājušajā gadā ietaupītos 184 tūkstošus latu, kas iegūti no nodokļu pārpildes summas. Šogad vairāk naudas nekā pērn ieplānots pabalstiem, jo samazinās valsts atbalsta daļa, izglītības iestādēm, kultūras pasākumiem un sportam, vairāk naudas būs jātērē arī par elektroenerģiju un apkuri. “Ir bažas par to, vai gada otrajā pusē budžeta ieņēmumi būs tikpat lieli, jo arī nodokļu maksātājiem nav viegli. Novadā ir tendence palielināties mazturīgo iedzīvotāju skaitam, tādēļ būtu nepieciešami lielāki līdzekļi viņu atbalstam, bet diemžēl šobrīd to vēl nevaram atļauties,” saka Līduma kungs.
