Saeimas Koalīcijas sadarbības padomē atbalstīts Zatlera Reformu partijas izstrādātais likumprojekts par grozījumiem Vēlētāju reģistra likumā. Viens no priekšlikumiem ir saistīts ar elektroniskā balsojuma sistēmas ieviešanu. Atjaunojot vēlētāju reģistru, Saeimas vēlēšanās būtu tāda pati kārtība kā Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanās — pilsoņi varētu balsot savā deklarētajā dzīvesvietā par sava apgabala deputātu kandidātiem.
Vēlētāju reģistram būtu arī vairākas priekšrocības, piemēram, tas samazinātu krāpšanās iespējas un vairākkārtējas nobalsošanas risku, jo vēlētājs tiktu reģistrēts noteiktā vietā, kurā deklarējies. Reģistrs ļautu arī precīzāk prognozēt iespējamo vēlētāju daudzumu vēlēšanu iecirknī un aprēķināt vajadzīgo darbinieku skaitu.
Šis ierosinājums — balsot dzīvesvietā — sabiedrībā jau izraisījis pretrunīgus viedokļus. Daudzi lauku cilvēki joprojām ir deklarēti savās dzīvesvietās pagastos, lai gan gadiem ilgi dzīvo un strādā pilsētā, mitinoties īrētos dzīvokļos. Vērtējot, cik daudz balsstiesīgo iedzīvotāju izmanto iespēju paust savu viedokli kādā valstiski svarīgā jautājumā, secinājums kļūst arvien bēdīgāks — piedalās pārāk maz cilvēku. Vai tad, ja ar likumu noteiks, ka pilsonis drīkst balsot tikai savā deklarētajā dzīvesvietā, balsotāju skaits palielināsies? Cik daudz būs apzinīgo pilsoņu, kuri no Rīgas brauks, piemēram, uz Pilskalni vairāk nekā simts kilometru, lai nobalsotu? Daudz ir arī tādu, kuru darbs saistīts ar biežiem braucieniem ārpus valsts — tālbraucēji šoferi, autobusu vadītāji, firmu darbinieki. Viņi tad vispār nevarēs balsot.
Kamēr mēs vairākus gadus gari un plaši diskutējam par elektroniskās balsošanas sistēmas vajadzību, mūsu kaimiņi igauņi savā lēnīgumā to jau sen veiksmīgi ieviesuši un pirmo reizi izmantoja 2005. gadā pašvaldību vēlēšanās. Pirmo reizi piedāvājot šo iespēju, igauņiem interese bija mazāka, bet pērn Igaunijas parlamenta vēlēšanās elektroniski piedalījās jau 24,3 procenti pilsoņu. Vai arī pie mums, izmantojot 21. gadsimta informācijas tehnoloģiju sniegtās iespējas, nevajadzētu steidzami domāt par to, kā pilsonim iespēju nobalsot padarīt pēc iespējas ērtāku? Lai nevajadzētu doties uz vēlēšanu iecirkni deklarētajā dzīvesvietā, iekļauties kaut kādā noteiktā laikā vai samierināties ar stāvēšanu garā rindā. Mums ir atšķirīga dienas kārtība, darba laiks un attālums līdz vēlēšanu iecirknim, bet iespēja balsot katram izdevīgā laikā, neizejot no mājas, palielinātu to balsstiesīgo iedzīvotāju skaitu, kuri piedalītos vēlēšanās un tautas nobalsošanā. Cerams, ka 18. februārī būsim apzinīgi pilsoņi un dosimies uz vēlēšanu iecirkņiem arī tad, ja gaisa temperatūra ārā būs mīnus 30 grādu, jo internetā tik drīz balsot nevarēsim.
