Pirms trim gadiem 13. janvārī ap 10 000 cilvēku pulcējās uz protesta akciju Doma laukumā Rīgā, lai nevardarbīgā veidā pieprasītu Saeimas atlaišanu. Tā vismaz tolaik pirms šīs akcijas rakstīja mediji. Zemapziņā māca aizdomas, ka labi tas nebeigsies.
Pirms trim gadiem mūsos vēl dzīva bija vēlme mainīt valstī pastāvošo kārtību. Pirmo reizi divdesmit gadu laikā daļa latviešu tautas drosmīgi nostājās pret sistēmu. Nevis kurnot un virtuvē pie vakariņām apspriežot, cik viss ir slikti, bet izejot ielās un izkliedzot sakrājušos pārestību. Arī viena no psiholoģiskajām metodēm cīņā ar iekšējo stresu ir tā izpaušana fiziskā darbībā. Pūlim, kāds tolaik bija pie Saeimas ēkas, nebija divreiz jāsaka. Ienīstās ēkas virzienā lidoja viss, kas pagadījās pa rokai. Arī vairākām citām mājām izsita logus, izlaupīja veikalus, cieta kāds restorāns, demolēja policijas automašīnas un ar izlauzto bruģi apmētāja likumsargus. Kāda bija protestētāju galvenā prasība? Tāda, kādu pēc diviem gadiem realizēja šobrīd jau bēdīgi slavenais Zatlera kungs. Akmeņus Saeimas logos viņš nemeta, bet izmantoja dienesta stāvokli. Tautai toreiz tādas iespējas nebija.
Vai par grautiņa dalībnieku rīcību pienākas sods? Ja to darītu bariņš piedzērušos jauniešu, vienkārši aiz gara laika izklaidējoties, šaubu nebūtu. Vecrīgā pūlis kļuva nekontrolējams, un draudīgais noskaņojums pēc ķēdes reakcijas pārņēma arī citus sapulcējušos. Ja cilvēks līdzās ceļ akmeni, arī es to daru. Iekšēji varbūt katrs no mums būtu gatavs sviest savu iedomu akmeni pret netaisnību. Dažiem fantāzija pārtapa īstenībā. Vai šo rīcību var tiesāt kā huligānismu?
Šomēnes aģentūra “TNS Latvia” sadarbībā ar telekompāniju LNT veica 700 iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem aptauju, jautājot: vai šī grautiņa dalībnieki jāsoda? Puse aptaujāto teikuši “jā”, bet 14% respondentu nav sava viedokļa, jo viņiem šis jautājums ir vienaldzīgs.
Vakar Rīgas apgabaltiesā sāka skatīt Vecrīgas grautiņu lietu. Prāvu nolemts sadalīt trijos kriminālprocesos, jo apsūdzētos nav iespējams tiesas sēdē savākt vienuviet. Kādam no apsūdzētajiem nosūtītajā lēmumā par 13. janvāra grautiņu kriminālprocesa nodošanu tiesai nav pat norādīts, pēc kāda Krimināllikuma panta viņu apsūdz. Sods par nodarīto draud bargs — no trim līdz 12 gadiem cietumā. Citi apsūdzētie pārcēlušies uz dzīvi Anglijā un Īrijā, viens ievietots cietumā Brazīlijā.
Kāda valdība — tādi pilsoņi, un otrādi. Tad ko mēs īsti tiesājam? Paši sevi, izvēloties 68 apsūdzētos, kurus vēlamies “sist krustā”?
