Ar bebrēnieti Marinu Riekstiņu tiekamies vienā no aukstajām ziemas dienām, kad viņa svin savu 45. jubileju. Jaunā sieviete teic, ka tas ir labs skaitlis un arī par laika apstākļiem nav ko bēdāt, jo februāris taču ir sala mēnesis.
Lemtais piepildās
Ar Vecbebru profesionālo vidusskolu bebrēniete Marina Riekstiņa saistīta divējādi — tā ir viņas darbavieta un arī mācību iestāde, ko pati beigusi. Kādreiz jubilāre nav pat pieļāvusi domu, ka varētu strādāt par skolotāju, bet tam, kas lemts, acīmredzot garām paiet nevar.
— Kad pabeidzu tehnikumu, strādāju tajā par laboranti. Toreizējais sovhoztehnikuma direktors Vilnis Plūme vēlāk teica, lai strādāju par skolotāju. Es teicu striktu “nē”. Tikko pati biju skolu pabeigusi un sapratu, ka neko vairāk audzēkņiem iemācīt nevarēšu. Tomēr, redz, kā iznāca. Aizgāju no Bebriem, bet vēlāk tik un tā atgriezos. Tagad domāju: citā jomā negribētu strādāt, — saka Marina.
Viņa skolā māca gatavot ēdienus un ir skolotāja arī dienesta viesnīcā. Jubilāre atzīst, ka skolēni ir dažādi. Katram ir sava motivācija, kāpēc mācās šajā skolā un apgūst tieši šo profesiju. Daži to patiesi vēlas, un par tādiem ir liels prieks. Kad aptaujājusi, cik no viņas bijušajiem audzēkņiem strādā savā profesijā, izrādījies, ka ļoti maz. Daudzi devušies uz ārzemēm, bet daļa dara ko citu.
Ar kāpostiem baseinā
Tomēr viņa neaizmirst arī savu pavāres darbu. Marina savulaik strādājusi kafejnīcas virtuvē un bieži klājusi svinību galdus. To viņa dara joprojām. Pēdējā laikā gan pieprasījums ir mazāks.
— Ēdienus gatavojam kopā ar draudzeni un esam labi sastrādājušās. Katrai labāk padodas kas cits un to arī cenšas darīt. Šo darbu savulaik sāku kopā ar Jāni Kazaku, kurš bija pavārs skolas ēdnīcā. Tas bija 80. gadu beigās, kad kāzas un citus svētkus atzīmēja plaši, — saka Marina.
Vai gadījies arī, ka saimniecēm kāzās nozog kāpostus? Reiz tā ir noticis. Marina atminas, ka viens vīrietis bēdzis ar visu sautēto kāpostu katlu. Viņš domājis, ka vienas durvis ved laukā no ēkas, bet priekšā bijis baseins, un kāzinieks ar visu katlu iegāzies ūdenī. Tad nu vīrietis apmulsis ar rokām grābstījis kāpostus pa baseinu.
Marina atzīst, ka, strādājot un mācot jauniešus, arī pašai nācies daudz ko jaunu izmēģināt. Tomēr sapratusi, ka vecās vērtības ir labākās. Tagad lielākie eksperimentētāji virtuvē esot bērni. Meita Līga, kura pievienojas mūsu sarunai, gan atzīst, ka mājās visiecienītākais ēdiens tik un tā ir karbonāde. Turklāt māmiņai tā padodas vislabāk — ne par plānu, ne biezu.
Marina nav liela kritiķe, ja pati ēd kādā kafejnīcā. Tomēr svinībās kā viešņa viņa galdam pievērš lielu vērību. Nesen bijusi Vācijā un Čehijā. Tur sapratusi, ka Latvijas restorāni ēdienu kvalitātes ziņā ir krietni pārāki. Tikai ārzemēs cilvēki ir daudz mierīgāki un nesaspringst par daudzām ikdienišķām lietām, un tas ir pozitīvi.
Policiju nomaina pret matemātiku
Darbs, darbs, darbs — tā bebrēniete šobrīd raksturo savu ikdienu. Bērni jau lieli, un viņiem māmiņas rūpes vajadzīgas arvien mazāk. Marina atzīst, ka bērni agri raduši būt patstāvīgi un tagad māte zina, ka dzīvē viņi nepazudīs.
Līga pašlaik studē studē fiziku un matemātiku, bet paralēli apgūst arī bārmenes profesiju turpat Vecbebros. Tā viņai šobrīd patīkot pat labāk nekā skolotājas darbs, bet par nākotni vēl ir laiks domāt. Marina piebilst, ka meita jau kopš bērnudārza gadiem gribējusi būt policiste. Tomēr vidusskolā izvēli krasi mainījusi. Dēls Māris studē mašīnbūvi. Tas bijis viņa bērnības sapnis.
Brīvajos brīžos Marinai patīk ņemties ar rokdarbiem. Tiem viņa pamatīgāk pievērsusies, kad studējusi mājturību, lai varētu strādāt par skolotāju. Arī meitai rokdarbi patīk, un viņa izmēģinājusi dažādus. Abas ģimenes dāmas spriež, ka šis gēns viņām laikam no Marinas mātes Rasmas, kura joprojām ir liela rokdarbniece. Marina stāsta, ka māte, abi brāļi un māsa joprojām dzīvo Viesītē. Tikai viņa devusies tālāk no dzimtās puses.
Svinību vietā
ekskursija
Visi satiekas apaļajās un pārējās jubilejās. Šoreiz gan Marina dzimšanas dienu atzīmēs netradicionālāk. Draudzene uzdāvināja biļeti braucienam ar prāmi, un svinību vietā būs ekskursija.
Jubilāre atzīst, ka tagad, kad bērni mājās ir retāk, viņu iepriecina dzīvnieki — suns un kaķenīte. Iepriekšējais runcis, kurš tagad jau labākos medību laukos, bija ļoti saradis ar suni. Arī mājinieki pēc viņa skuma, tāpēc ilgu laiku Marina nevarējusi paņemt citu kaķi. Tomēr bērni pierunāja, un labi vien ir, jo ir vismaz, kas blēņas sadara.
