Pēdējā tautas skaitīšana atklāja, ka Latvijā diezgan strauji sarucis iedzīvotāju skaits. Tā vai cita iemesla dēļ Valsts prezidents Andris Bērziņš nule ierosināja apspriest iespēju mainīt dažas pozīcijas valsts pārvaldē un arī samazināt Saeimas deputātu skaitu. Visumā tā ir laba ierosme diskusijai, kurā cilvēki noteikti iesaistīsies. Turklāt tas nenotiek priekšvēlēšanu gaisotnē, kad ikviens politiķis steidz kaut ko solīt vai mainīt.
Saeimas deputāti kopumā gan atbalsta Valsts prezidenta Andra Bērziņa aicinājumu sākt diskusiju par jauna valsts pārvaldības modeļa izveidi, bet ieceri samazināt parlamentāriešu skaitu tomēr vērtē skeptiski. Iespējams, tāpēc, ka tad par vietu Saeimā vajadzēs cīnīties vēl vairāk. Varbūt tas liks deputātiem būt aktīvākiem un censties strādāt labāk.
Citāda attieksme ir sabiedrībā. Ikdienas sarunās vairums vairums iedzīvotāju jau sen pauduši viedokli, ka Saeimā gudro galvu ir par daudz. Manuprāt, šobrīd parlaments strādā tikai ar piecdesmit procentu atdevi, jo katras balss svarīgums atkarīgs no tā, vai deputāts ir pozīcijā. Nesaprotu, kāpēc jāievēl simts tautas kalpu, ja opozīcijas viedokli vai iesniegtos priekšlikumus vispār neņem vērā. Skarbāks šajā jautājumā ir bijušais Latvijas prezidents Valdis Zatlers, atgādinot, ka pavisam nesen valstī visu noteica trīs politiķi. Un tas nav modelis, pie kāda vajadzētu atgriezties. Atbildība jāuzņemas visām partijām, tikai realitātē šis princips nedarbojas.
Par darba specifiku Saeimā noteikti vislabāk var spriest cilvēki, kuri paši tur strādā — var vai nevar visu paveikt mazākā skaitā. Vērojot Saeimas sēdes televīzijā, redzams, ka daļa deputātu tur ir tikai tāpēc, lai aizpildītu savu vietu vai balsošanas pultī nospiestu konkrēto pogu. Tā kā pats Andris Bērziņš ir bijis Saeimas deputāts, viņš savu ierosinājumu acīmredzot var konstruktīvi pamatot.
Šo jautājumu noteikti nevar izlemt, tikai matemātiski rēķinot vai spriežot, ka kaimiņvalstī Igaunijā ir vēl mazāk iedzīvotāju, bet par vienu Saeimas deputātu vairāk. Argumenti jābalsta pašu pieredzē. Negribas piekrist arī viedoklim, ka deputātu skaits ir tik nesatricināma valsts iekārtas pamatu daļa, ko nekādi nedrīkst mainīt. Vispirms jādomā par efektivitāti, ko dos šāda lēmuma pieņemšana.
