Dzestrā, tomēr saulainā ziemas dienā — 31. janvārī — Neretā pulcējās dzejnieces Veltas Tomas talanta cienītāji. Šī diena pielija ar gaišām atmiņām, dzeju un pārliecību, ka mūsu saknes būs stipras tik ilgi, kamēr mīlēsim vietu, kur esam dzimuši. Tie, kuri pazinuši dzejnieci personīgi, uzsvēra: šis ir Veltas Tomas vēlmju piepildījums — atdusēties dzimtajā Neretā, saules pielietā uzkalniņā, kurp reizi pa reizei ceļu rod tuvinieki un draugi.
Dzejnieces Veltas Tomas 100. dzimšanas dienas atcere sākās ar piemiņas brīdi Ķesteru kapsētā, kur zem dzimtās puses liepām 1999. gadā svešumā mirusī dzejniece radusi mūža mājas. Ziedi, svecīšu liesmas un gaišas atmiņas sasildīja Veltas Tomas atdusas vietu. Mēs neesam tevi aizmirsuši — to šodien atnācām pasacīt.
Jāņa Jaunsudrabiņa biedrība organizēja atceres pasākumu un pirms tā ar dzejnieces simtgadi saistītu viktorīnu “Es atradu to Latviju, kas nepaiet — dabā, mākslā, cilvēkos”. Atbildes uz jautājumiem bija iesūtījuši ne tikai skolēni no Neretas, arī pieaugušie un Jaunjelgavas, Saukas un Aknīstes ļaudis. Par labākajiem atzina Veltas Lāces, Daigas Miļkevičas, Daigas Sulaines, Ausmas Burkas, Lienes Radiņas, Ivo Zaščerinska, Valta Klibiķa un Paulas Baltaces darbus. Visi viktorīnas dalībnieki saņēma biedrības sagādātas grāmatas, un viesi varēja noskatīties arī vairākas skolēnu prezentācijas par dzejnieces mūžu un daiļradi.
Neretas kultūras namā Veltas Tomas dzeju lasīja aktieris Jānis Paukštello un skolotāja Aija Kalnāre. Ar dziesmām un dejām iepriecināja Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas dejotājas un vokālais ansamblis. Atmiņas par jubilāri stāstīja dzejniece Lija Brīdaka, Rakstnieku savienības priekšsēdis Jānis Jurkāns, Aivars Eipurs, mācītājs Māris Ķirsons, neretietis Tālis Zālītis, dzejnieces krustdēls Mārtiņš Rītiņš un citi.
Jānis Sarmis Bajinskis, 9. klases skolēns, jautāts par dzejnieci, teic: “Par Veltu Tomu esmu interesējies jau iepriekš, skolā esmu mācījies un dažādos pasākumos runājis viņas dzejoļus. Veltas Tomas dzeja ir īpatnēja, un tajā ir jāiedziļinās. Es uzskatu, ka tā ir privilēģija — piedalīties šajā atceres pasākumā.”
Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Dace Kronīte stāsta, ka vidusskolā literatūras stundā ir tēma “Novadnieki”. “Parasti 12. klases beigās mācāmies arī par Veltu Tomu. Pamatskolas 7. klases grāmatā ir tēma “Cilvēks un trimda”, šajā dienā cenšos ar skolēniem aiziet uz Ķesteru kapiem un tur pavadīt mācību stundu. Jaunieši labāk izprot un vairāk interesējas, saprotot, ka šiem cilvēkiem te ir radinieki, ka viņi nākuši no šīs vietas. Abās klasēs, kurās mācās Veltas Tomas radinieki, jutu pastiprinātu skolēnu interesi. Protams, par dzejnieci un par to, ka viņa atdusas Ķesteru kapsētā, ir dzirdējusi lielākā daļa skolēnu, taču ar vienu, divām mācību stundām ir par maz, lai iedziļinātos viņas daiļradē,” stāsta Dace Kronīte.
Rakstnieka Jāņa Jaunsudrabiņa muzeja vadītāja, pasākuma organizatore Ilze Līduma teic: “Priecājos, ka šajā dienā bija ieradušies tik daudz viesu un dzejnieces draugu, kuri dalījās atmiņās. Veltas Tomas dzeja ir filozofiska, ko ne katrs saprot un pieņem. Protams, lai katru gadu varētu rīkot šādus atceres pasākumus, vajadzīgi līdzekļi, un to mēs diemžēl nevaram atļauties, tāpēc plašākas svinības jārīko retāk.”
