Pagājušajā gadā no 1. marta līdz 31. maijam notika tautas skaitīšana, kurā noskaidrots, ka kopš 2000. gada Latvijā iedzīvotāju skaits samazinājies aptuveni par 300 tūkstošiem jeb 13%. Tautas skaitīšanas rezultāti liecina, ka Latvijā dzīvo 2 067 887 cilvēki.
Pētījums atklāja, ka gandrīz
200 000 iedzīvotāju valsti ir pametuši un mūsu ir mazāk kā 1959. gadā. Pagaidām tie gan ir tikai provizoriskie rezultāti, bet Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) vadība norāda, ka būtiskas izmaiņas datos nevar rasties.
Visur samazinās,
Pierīgā pieaug
Tautas skaitīšanas rezultāti ir aptuveni tādi, kā iepriekš bija prognozēts.
Iedzīvotāju skaits samazinājies, gan mirušo skaitam pārsniedzot jaundzimušo skaitu, gan starptautiskās migrācijas ietekmē.
Tautas skaitīšanas provizoriskie dati liecina, ka iedzīvotāju skaits salīdzinājumā ar 2000. gadu visvairāk ir samazinājies Latgalē (par 21,1%) un Vidzemē (17,5%). Toties Pierīgas reģionā tas pieaudzis par 3,2%. Vienīgais perifērijas novads, kur pēdējā laikā vērojams iedzīvotāju skaita pieaugums, ir Salas novads netālu no Jēkabpils.
No lielajām pilsētām iedzīvotāju skaits straujāk samazinājies četrās: Daugavpilī par 19,3%, Rēzeknē — par 18,1%, Liepājā — par 14,6%, Rīgā — par 14,2%. Mazāks nekā vidēji valstī (13,2%) iedzīvotāju skaita samazinājums kopš 2000. gada bijis Ventspilī (par 12,1%), Jēkabpilī (11,8%), Valmierā (9,7%), Jūrmalā (8,9%) un Jelgavā (6,7%).
Kļūsim par
pansionātu
Dati liecina, ka kopš 2000. gada tautas skaitīšanas bērnu skaits ir samazinājies par četriem procentpunktiem, savukārt pensijas vecuma iedzīvotāju skaits audzis par 3,3%.
Bērnu (0 —14 gadu) skaits izteikti strauji samazinājies Vidzemes reģionā — par 44,1%, Latgales reģionā — par 41,7%, Kurzemes reģionā — par 36,2% un Zemgales reģionā — par 35,9%.
Pensijas vecuma iedzīvotāju skaits salīdzinājumā ar 2000. gadu visvairāk — par 24,9% — pieaudzis Pierīgā, turpretī Rīgā un Latgalē pašlaik dzīvo mazāk pensijas vecuma cilvēku nekā iepriekšējās tautas skaitīšanas laikā.
Demogrāfs Ilmārs Mežs aicina rīkoties radikāli un kaut ko darīt jauno ģimeņu labā, lai Latvija nepārvērstos par pansionātu.
Reģionā
33 031 iedzīvotājs
Skaitīšanas rezultāti liecina, ka Aizkraukles reģionā dzīvo 33 031 cilvēks. Visvairāk — 8980 — Aizkraukles novadā, Jaunjelgavas novadā — 5794, Pļaviņu — 5675, Kokneses — 5443, Skrīveru — 3698, bet vismazāk Neretas novadā — 3441.
Vismazākie valstī pēc iedzīvotāju skaita ir Baltinavas novads (1178 iedzīvotāji), Alsungas (1470) un Mērsraga novads (1638). Vislielākie — Ogres novads (36 173), Talsu (31 192) un Tukuma (30 602) novads.
Kopš iepriekšējās tautas skaitīšanas iedzīvotāju skaits ir palielinājies tikai 16 novados. Taču pārējos 94 novados tas ir samazinājies, viskrasāk — par 25 līdz 33% — Aglonas, Alojas, Alsungas, Baltinavas, Ciblas, Dagdas, Ērgļu, Jēkabpils, Kārsavas un arī Neretas novadā.
Sievietes
izglītotākas
Tautas skaitīšanas rezultāti liecina, ka Latvijā ir vairāk sieviešu —
1 121 083, vīrieši — 946 804. Sievietes arī vairāk mācās, un augstāko izglītību ieguvušas 64,1% daiļā dzimuma pārstāvju. Savukārt vīrieši vairāk strādā. Dati liecina, ka ekonomiski aktīvi ir 63,2% vīriešu, bet ekonomiski aktīvās sievietes Latvijā ir tikai 52,8%. Augstāko izglītību ieguvuši 401 323 iedzīvotāji, bet 10 281 cilvēkā nav nekādas izglītības vai tā ir zemāka par sākumskolas izglītību.
Doktora grādu ieguvuši 6657 Latvijas iedzīvotāji, no viņiem doktores grāds ir 3085 sievietēm.
Sarucis gan latviešu, gan krievu skaits
Valstī 11 gadu laikā samazinājies gan latviešu (no 1 370 703 līdz 1 284 194), gan krievu (no 703 243 līdz 556 422) un citām tautībām piederīgo skaits. Tomēr Latvija ir kļuvusi latviskāka — 2000. gadā latvieši bija 57,7% no visiem iedzīvotājiem, bet tagad mūsu ir 62,1%.
Pavisam Latvijā dzīvo vairāk nekā 170 tautību cilvēki. Viņu vidū ir arī 99 indieši, 80 turku, 76 čehi,
74 spāņi, 72 norvēģi, 72 gagauzi, 61 holandietis, 53 kirgīzi un citu tautību pārstāvji. Savukārt 6378 cilvēki ailē par tautību neko nebija ierakstījuši.
2000. gadā no visiem iedzīvotājiem 1 770 210 jeb 74,5% bija Latvijas pilsoņi, bet tagad Latvijā dzīvo 1 732 880 jeb 83,8% pilsoņu. Samazinājies arī nepilsoņu skaits (2000. gadā — 503 999 jeb 21,2%), tagad — 290 660 jeb 14,1 %.
Latvijā dzīvo arī vairāk nekā
30 000 Krievijas pilsoņu un 5730 Eiropas Savienības valstu piederīgo.
Mājokļu ir daudz
Tautas skaitīšanas dati liecina, ka Latvijā ir 1 022 570 mājokļu. Visvairāk mājokļu ir Rīgā reģionā — 326 690, savukārt Zemgalē reģistrēti 118 749 mājokļi. Kopumā Latvijā reģistrēts 285 160 privātmāju,
679 991 daudzdzīvokļu māja un 1473 nedzīvojamās ēkas.
Pēc 2006. gada Latvijā ir uzcelts 42 821 jauns mājoklis. Visvairāk — Pierīgas reģionā (18 606), bet vismazāk — Latgales reģionā (1568). Zemgalē piecu gadu laikā uzceltas 3245 jaunas mājas.
Ierēdņi jau
sarosījušies
Tautas skaitīšanas dati jau radījuši lielu valsts iestāžu interesi. Finanšu ministrijas pārstāvji norādījuši: tā kā konstatētais iedzīvotāju skaits ir par 160 tūkstošiem mazāks nekā Iedzīvotāju reģistrā, tad būšot pamats pārskatīt budžetu tādās svarīgās jomās kā sociālā aizsardzība, pensijas, nodarbinātība un veselības aizsardzība.
Labklājības ministre Ilze Viņķele pēc tautas skaitīšanas rezultātu paziņošanas paudusi viedokli, ka pašvaldību struktūra, kāda tā ir pašlaik, nespēj apmierināt visas prasības pēc infrastruktūras nodrošinājuma. Pašvaldības esot par mazu. Ministre uzskata, ka būs nepieciešams runāt par otrā līmeņa pašvaldībām un to, vai pašvaldības var izdzīvot ar 5000 iedzīvotāju, vai tās spējīgas sevi nodrošināt.
Arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija jau šogad plāno izvērtēt nesen veikto pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu.
“Swedbank” vecākā ekonomiste Lija Strašuna portālam Nozare.lv norāda: ja līdzšinējās tendences turpināsies, tad jau divu gadu laikā Latvijas iedzīvotāju skaits būs mazāks par diviem miljoniem, tāpēc steidzami jāveic vairākas reformas — jāveido mazāk pašvaldību un jāpalielina pensionēšanās vecums.
