“Ziema šogad silta, bet apkures rēķini tik un tā lieli. Domājam, ka tiem vajadzēja būt mazākiem. Kāpēc tā?” jautā “Staburaga” lasītāji. To skaidrojām sarunā ar pašvaldību siltumuzņēmumu pārstāvjiem.
Labāk mīnusi nekā plusi
Lai gan SIA “Kokneses komunālie pakalpojumi” namu pārvaldnieks Ziedonis Vilde iepriekš “Staburagam” skaidroja, ka aukstais vējš un lietus dzesē namus, iedzīvotāji tam negrib ticēt. Tomēr šim apgalvojam piekrīt arī SIA “Aizkraukles siltums” valdes loceklis Aivars Aldermanis. “Ja laukā ir plus divi grādi, lietus un vējš, siltuma patēriņš ir lielāks nekā tad, ja ārā ir mīnus divi grādi un sauss gaiss. Lietus dēļ ārsienas ir mitras, bet mitrums vada siltumu. Ja nepārtraukti pūš vējš, tas atdzesē māju ārsienas. To jebkurš no mums var pārbaudīt, istabā vai birojā ieslēdzot ventilatoru. Ziemā ir labāk, ja ārā ir mīnus grādi, nevis plusi.” Arī Jaunjelgavas novada pašvaldības aģentūras “Nams” direktors Arvis Nāburgs uzskata, ka labāk lai ir sals pat līdz mīnus 10 grādiem, nevis vējains un mitrs, kas rada lielus siltuma zudumus.Visi aptaujātie pašvaldību siltumuzņēmumu pārstāvji uzsver, ka iedzīvotāji maksā par patērēto — pēc siltuma mērītāju rādījumiem.
Siltinātajās ekonomē
Aldermaņa kungs iesaka atjaunot namus, tad siltuma zudumi būs mazāki. “Aizkrauklē pēc renovācijas siltumu dzīvokļos paši regulē Draudzības krastmalas 3. mājas un Lāčplēša ielas 33. mājas iedzīvotāji. Draudzības krastmalā 3 ir 45 dzīvokļi, un mazākā maksa decembrī bija 19 santīmu, bet lielākā — 98 santīmi par kvadrātmetru, tik augsta tā bija tikai četros dzīvokļos. Kāpēc, to nevaru pateikt, tas jājautā dzīvokļu īpašniekiem, kādēļ viņi patērējuši vairāk siltuma, iespējams, viņi grib siltāku dzīvokli un var atļauties par to samaksāt. Pārējiem — 19, 22, 24, 33, 39 santīmi par kvadrātmetru. Vidējā maksa decembrī šajā mājā bija 38 santīmi par kvadrātmetru,” stāsta Aldermaņa kungs. “Savukārt decembrī Lāčplēša ielā 33 par apkuri bija jāmaksā vidēji 24 santīmi par kvadrātmetru, un zemākā maksa bija 11, augstākā — 60 santīmu. Spīdolas ielā 10, kas ir siltināta māja, bet kuras dzīvokļos siltumu nevar regulēt, decembrī bija jāmaksā vidēji 40 santīmu par kvadrātmetru.”
“Pirms renovācijas par trīsistabu dzīvokļa apsildi maksāju divreiz vairāk nekā tagad,” stāsta Draudzības krastmalas 3. nama iedzīvotājs Leons Geikins. “Dzīvoklī ir plus 23 grādi, lai gan no četriem radiatoriem tikai divi darbojas apsildes režīmā, divus pašlaik neizmantoju — siltumu varu regulēt pats. Par apkuri novembrī samaksāju 27 latus, decembrī — 30. Man pazīstami cilvēki Draudzības krastmalā 2 par tādu pašu dzīvokli maksā divreiz vairāk. Citi runā, ka siltināšanai nav jēgas. Tās ir muļķības, tukša pļāpāšana! Ir jēga, bet cilvēki to nesaprot.”
Vidēji 51 santīms
Kāda ir maksa mājās, kas nav siltinātas? Aldermaņa kungs sauc skaitļus: “Piemēram, Lāčplēša ielā 35 decembrī bija jāmaksā 51 santīms par kvadrātmetru, Draudzības krastmalā 2 un Gaismas ielā 4 — 72, Jaunceltnes ielā 30a — 31, Gaismas ielā 6 — 61, Gaismas ielā 2 — 59, Spīdolas ielā 8 — 56, Spīdolas ielā 3 — 52, Maurēnu ielā 6 — 54, Maurēnu ielā 8, kas ir daļēji siltināta, — 35 santīmi par kvadrātmetru. Vidējā maksa Aizkrauklē decembrī bija 51 santīms par kvadrātmetru. Visas nosauktās summas ir bez PVN. Rēķini par janvāri būs vēl lielāki, jo “Latvijas gāze” maksu par kurināmo palielināja no 175 latiem līdz 210 latiem par 1000 kubikmetriem, līdz ar to Aizkraukles patērētājiem maksa janvārī pieaug no 35,56 latiem līdz 39,90 latiem par megavatstundu.”
Par gāzi — mainīgā maksa
Ja iedzīvotāji ieskatīsies savos rēķinos, konstatēs, ka nosauktā summa par apkuri ir mainīgā maksa, ko viņi maksā tikai apkures sezonā, bet rēķins ir lielāks — jāpieskaita arī 12 santīmu par kvadrātmetru, ko maksājam visu gadu. Tādā gadījumā maksa par apkuri, rēķinot par kvadrātmetru, taču būs lielāka? Aldermaņa kungs skaidro, ka mainīgā maksa ir tikai par gāzi, bet pastāvīgo maksu izlieto uzņēmuma uzturēšanai — pamatlīdzekļu nolietojumam, kredītiem, ūdenim, kas vajadzīgs siltuma ražošanai, kanalizācijai, darba algām, rēķinu izrakstīšanai un citiem izdevumiem. Tomēr arī pastāvīgā maksa ir apkures rēķina sastāvdaļa, un katrs pats var izrēķināt, cik maksā par viena kvadrātmetra apsildi apkures sezonā.
Atsaucas tikai daži cilvēki
Koknesē ir vienpakāpes tarifs — iedzīvotāji par siltumu maksā tikai apkures sezonā, turklāt maksa ir viena un tā pati jau vairākus gadus — 33,68 lati par megavatstundu un PVN. Cik par kvadrātmetru bija jāmaksā 2011. gada decembrī? SIA “Kokneses komunālie pakalpojumi” namu pārvaldnieks Ziedonis Vilde skaidro, ka maksa svārstās no 66 santīmiem līdz 1,10 latiem, piemēram, Lāčplēša ielā 3 decembrī bija jāmaksā 66 santīmi par kvadrātmetru un PVN mēnesī, Lāčplēša 1 un Indrānu 7 — 71 santīms, Indrānu 1 — 82 santīmi, Parka 16 — Ls 1,10. Savukārt par 2010. gada decembra apkuri bija jāmaksā no Ls 1,04 līdz Ls 1,63 par kvadrātmetru un PVN.
“Maksa ir atšķirīga dažādu iemeslu dēl. Vienā mājā iedzīvotāji vēlas zemāku gaisa temperatūru, citā — augstāku. Mājās grūti sabalansēt siltumu tā, lai tas būtu vienmērīgs visā ēkā, tādēļ daļā dzīvokļu ziemā ir ļoti silti un iedzīvotāji tur vaļā logus. Pagājušajā vasarā piedāvājām pārāk silto dzīvokļu radiatoriem uzlikt termoregulatorus — mūsu darbs iedzīvotājiem ir bez maksas, bet jāmaksā par materiāliem — 30 latu vienam radiatoram. Taču šim aicinājumam atsaucās tikai divi cilvēki Koknesē un “Liepu” mājas vecākā Bormaņos,” stāsta Ziedonis Vilde. “Bormaņos mājas kāpņutelpā bija pārāk silti, tādēļ tajā uzlikām regulatoru, tagad kāpņutelpā ir plus 10 grādu, agrāk bija plus 20. Regulatoru uzlikām arī divos pašvaldības dzīvokļos, kuros pašlaik neviens nedzīvo.”
Logus vairs netur vaļā
Parka ielas iedzīvotāja Laima Kūlmane dzīvo 5. stāvā. “Kādreiz mēs nosiltinājām visu dzīvokli, arī griestus, tādēļ tajā ir ļoti silti — plus 24 — 25 grādi, un ziemā bija jātur vaļā logi,” viņa stāsta. “Tā kā pie mums dzīvo arī mazbērns un nav labi logus turēt vaļā, nolēmām izmantot Kokneses komunālo pakalpojumu piedāvājumu un uzlikām siltuma regulatoru trijiem radiatoriem. Naktī mums tagad ir plus 18 grādu, bet dienā siltāk — regulējam pēc vajadzības. Ja dodamies izbraukumā, noregulējam mazāku temperatūru, jo patīkamāk atgriezties vēsā, nevis pārāk karstā dzīvoklī.”
Iedzīvotāji ir sašutuši
Arī Jaunjelgavā ir vienpakāpes tarifs — iedzīvotāji par siltumu maksā tikai apkures sezonā. “Jaunjelgavā maksa par apkuri decembrī bija no lata līdz 1,60 latiem par kvadrātmetru un PVN,” atklāj Jaunjelgavas novada pašvaldības aģentūras “Nams” direktors Arvis Nāburgs.
“Iedzīvotāji par to ir ļoti sašutuši. Esam tikušies sapulcēs, skaidroju situāciju. Pagājušā gada novembrī cilvēki sūdzējās, ka dzīvokļos ir par vēsu, tādēļ decembrī mājām piegādājām lielāku siltuma daudzumu. Tagad, janvārī, kad iedzīvotāji saņēmuši lielos rēķinus, viņi saka: “Mums bija par karstu!”. Viņi atzīstas, ka turējuši vaļā logus, taču māju vecākie mums par to neziņoja. Decembra rēķinos vairs neko nevar mainīt. Janvārī mājām piegādājam mazāku siltuma daudzumu, un dzīvokļos tagad ir vēsāk.”
Arvis Nāburgs atzīst, ka mājās grūti izlīdzināt siltumu — daļai iedzīvotāju dzīvokļos ir plus 18 grādu un ir par vēsu, taču citiem — plus 22 — 23 grādi. Gaisa temperatūra dzīvokļos atkarīga arī no māju tehniskās kārtības. Janvārī trijām mājām, kuras apsaimnieko “Nams”, pagrabos nosiltināja caurules. Diemžēl Jaunjelgavā nav nevienas siltinātas mājas kā Aizkrauklē. Nāburga kungs skaidro, ka pašvaldības aģentūra atšķirībā no pašvaldības SIA nevar bankā saņemt kredītu privatizēto māju renovācijai.
Siltumu ražo starpnieks
2010. gada decembrī, lai gan bija sals, jaunjelgaviešiem par apkuri bija jāmaksā mazāk. “Nama” grāmatvede Mārīte Vēvere skaidro, ka toreiz darbību pārtrauca trīs pašvaldības katlumājas un apkuri pieslēdza SIA “Green energy trio” katlumājai, kas siltumu ražo ar šķeldu. Par 2010. gada decembri tarifs iedzīvotājiem bija 35,52 lati par megavatstundu, bet vajadzēja maksāt mazāk, jo bija traucējumi siltuma piegādē. Par 2011. gada janvāri iedzīvotājiem bija jāmaksā no 94 santīmiem līdz Ls 1,30 par kvadrātmetru. Tagad maksa ir lielāka, jo siltuma ražotājs to palielināja, un arī pašvaldība mainīja tarifu. “Mēs siltumu iepērkam par 31,20 latiem un PVN par megavatstundu, bet iedzīvotājiem pārdodam par 39,12 latiem un PVN par megavatstundu — palielinājumā ir iekļautas apkalpošanas, administrācijas izmaksas, trases zudumi, kas ir lieli, bet pamatlīdzekļu amortizācijas izmaksas pat neesam iekļāvuši,” stāsta Mārīte Vēvere. Jaunjelgavieši domā, ka agrāk bija labāk — varēja izmantot visas katlumājas, bija siltāk un lētāk, taču, kad siltumu sāka ražot starpnieks, iedzīvotājiem jāmaksā daudz vairāk. Pašvaldībai jādomā, ko darīt, lai izmaksas samazinātu.
***
Par to, ka šajā siltajā ziemā par apkuri jāmaksā vairāk, nekā cerēts, ir izbrīnīti ne tikai daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji, bet arī dažs privātmājas īpašnieks, kurš kurina pats. Diemžēl apkures izmaksas tik viegli nav iespējams samazināt pat siltā ziemā. Rēķins atkarīgs arī no mājas — siltinātajos namos tas ir mazāks. No šīm trim pašvaldībām tarifs visprognozējamākais ir Koknesē — to nemaina jau vairākus gadus: sava katlumāja, vietējā šķelda. Aizkrauklē maksa atkarīga no dabasgāzes cenas svārstībām, savukārt Jaunjelgavā, lai gan kurina ar šķeldu, apkures maksu ietekmē siltuma ražotāja — privātfirmas — noteiktā cena, kā arī siltuma piegādes izmaksas. Agrāk pašu ražotais siltums Jaunjelgavas iedzīvotājiem izmaksāja mazāk.
