Kad pirms kādiem pieciem gadiem Latvijas Universitātes Politikas zinātnes nodaļas studentei apjautājos, ko labu augstskolā māca, viņa atteica: “Nu kaut vai to, ka Latvijā pensiju sistēma ir galīgi “grāvī” un vienīgais, kā to kaut cik sakārtot, ir pensionēšanās vecuma paaugstināšana.” Viņai bijuši viedi pasniedzēji, jo, sākot no 2014. gada, Labklājības ministrija (LM) patiesi plāno pakāpeniski paaugstināt pensionēšanās vecumu, kas pašreiz ir 62 gadi. Daudziem cilvēkiem pensija nu atkal būs kā Dullajam Daukam apvārsnis — jo tuvāk tai esi, jo vairāk attālinās.
LM skaidro, ka 2014. un 2015. gada 1. janvārī pensionēšanās vecumu paredzēts paaugstināt par trim mēnešiem, bet, sākot ar 2016. gadu, ik gadu to plānots palielināt par pusgadu, līdz 2020. gadā būs sasniegts 65 gadu vecums.
Pakāpeniskā pensionēšanās vecuma paaugstināšana skars cilvēkus, kuri dzimuši laikā no 1952. gada 1. janvāra līdz 1955. gada 1. jūlijam. Vienlaikus plānots celt pensionēšanās vecumu priekšlaicīgo pensiju saņēmējiem. 2014. un 2015. gadā to paredzēts paaugstināt par trim mēnešiem, bet, sākot ar 2016. gadu, ik gadu palielināt par pusgadu, līdz 2020. gadā būs sasniegts 63 gadu vecums. Teorētiski jau tas būtu pareizi, jo pensionēšanās vecums ir jāpaaugstina bēdīgās demogrāfiskās situācijas un sociālā budžeta lielās noslogotības dēļ. Patlaban Latvijā uz vienu pensionāru ir 1,6 strādājošie, bet valstīs ar ilgtspējīgu sociālo budžetu — trīs strādājošie uz vienu pensionāru. Taču tā ir tikai medaļas viena puse. Pamēģiniet atrast darbu, ja jums ir pāri piecdesmit! Manas paziņas vīrs, kuram ir tuvu sešdesmit, jau pusgadu izmisīgi sūta CV, kur vien iespējams, taču viņš ar augstskolas diplomu nevienam nav vajadzīgs. Manuprāt, sievietes pensijā būtu jālaiž agrāk, kā to praktizē citās valstīs.
Vairums sieviešu praktiski strādā divās vietās — pamatdarbā un ģimenē. Vai kāds ir paanalizējis, kādā vecumā cilvēki pastiprināti sāk vērsties pēc palīdzības pie ģimenes ārstiem? Neviens darba devējs nevēlēsies nodarbināt sievieti vecāku par 60 gadiem (īpaši apkalpojošajā sfērā), kurai turklāt ir veselības problēmas. Var jau pārkvalificēties, bet vienalga darbu neatrast, jo bez darba taču ir arī simtiem jauniešu. Lemjot kaut ko par izmaiņām, kas ietekmē cilvēku dzīvi, jautājums ir jāskata kompleksi — ja palielinām aktīvā darba periodu, tad tomēr ir jāņem vērā cilvēku veselības izvērtējums vecumā no 60 līdz 65 gadiem, darba sasniedzamība un citi jautājumi. Interneta portālos ziņai par pensijas vecuma paaugstināšanu vairums ir nikni komentāri, izņemot vienu: “Urrā, es ilgāk būšu jauna!” Vismaz viena laba lieta…
