Pagājuši piecdesmit seši gadi, kopš neesmu vairs saistīts ar savu bērnības zemi — Sunāksti.
Te, Zalvē un Secē, ir dzīvojuši manas dzimtas pārstāvji no mātes puses. Tādēļ te viesojos diezgan bieži, kaut gan tuvākie radi atdusas vietējās kapsētās.
Redzu, kā pārvēršas šī novada skaistā daba un ainava. Nav jau, kas to kopj, jo aizvien mazāk paliek vietējo iedzīvotāju, kam šī puse ir dārga.
Šajā pavasarī, apciemojot savus senčus Lejaskroga kapsētā Zilkalnē, biju pārsteigts labā un sliktā nozīmē. Kapsēta bija gaiša, sakopta un tīra. Paldies par to!
Pieejot pie mātes un vecvecāku kapa, sažņaudzās sirds. Nocirstas abas kļavas, ko kopā ar māti un vecomāti iestādījām par godu vectēvam. Tās bija pašā plaukumā, jo stādītas 1950. gadā. Manuprāt, šo koku ciršanu vajadzēja saskaņot, kapa vieta tomēr ir svēta vieta dzīvajiem. Tas varbūt tā neaizskartu, ja rudenī, apmeklējot kapsētu, nebūtu aizgājis līdz zvanu tornim, kura pakājē atdusas manas krustmātes dzimtas piederīgie. Koki izcirsti, daļa sazāģēti, krustu šķērsu sagāzti uz aizgājēju kapu kopiņām. Kapos mētājās desmitiem kubikmetru labas malkas, nerunājot par morālo aspektu. Cik vienaldzīgi un “bagāti” esam kļuvuši!
Pēc profesijas esmu agronoms — dārzkopis. Esmu mācījies arī par kapsētu apstādījumiem, to veidošanu un kopšanu. No pašvaldības vēlos saņemt atbildi, kas tiks darīts, lai kapsētu sakoptu? Kādēļ tas nav izdarīts laikus? Uzskatu, ka atbildīgās amatpersonas strādā ļoti pavirši un necienīgi.
Ar cieņu
Jānis Kaufmanis Iecavas novadā
Skaidro Sunākstes pagasta pārvaldes vadītāja Ināra Vītola:
— Šajos kapos tiešām pagājušajā gadā ir veikta tīrīšana, nogāzti koki. Gadu gaitā apbedījumu vieta bija pārvērtusies par mežu. Kapu daļā, kur zvanu tornis, ir 19. gadsimta apbedījumi un ļoti veci koki, kas stiprā vējā lūst un rada postījumus. Vispirms sakopām tieši šo kapu daļu un daļēji arī jaunos kapus. Tajos vēl dažās vietās jāveic atēnošana. Visi izzāģētie koki no kapsētas ir aizvesti, un kapi ir sakopti. Daudzi cilvēki mums par šo darbu ir teikuši paldies!
Saprotu, ka cilvēki ir iestādījuši kokus, bet jāapzinās arī tas, ka koki ar laiku izaug un aizēno citas kapu kopiņas, kur pat puķes neaug. Ir izstrādāti Jaunjelgavas novada domes saistošie noteikumi, kuros noteikts, ko kapos drīkst stādīt. Tie ir košumkrūmi un puķes, bet ne koki, kas var traucēt.
Tā kā kapi ir stāvā kalnā, tur kokus nozāģēt ir diezgan sarežģīti. Privātuzņēmumi, kuri piedāvā šādu pakalpojumu — koku izzāģēšanu kapos, prasa milzīgas summas, apmēram 40 latu par vienu koku. Mums to izdevās veikt ļoti veiksmīgi, nesabojājām ne apbedījumus, ne pieminekļus.
Sagatavoja Jānis Ozoliņš
