Sācies jauns gads, kas jau bagāts visdažādākajiem notikumiem. Eiropas Savienībā prezidentūru no janvāra sākuma pusgadam pārņēmusi Dānija. Tā ir pazīstama kā Briselei neērta valsts, jo vienmēr ļoti nopietni aizstāv savas intereses.
Ļoti bieži Dānijas pārstāvji, pirms piekrist vai nepiekrist kāda lēmuma pieņemšanai Briselē, īpaši konsultējas ar savu parlamentu. Tā ievērojami samazinās iespēja, ka Dānijas parlamentārieši varētu vieglu roku parakstīties, piemēram, par kādas nozares likvidēšanu savā valstī. Iespējams, šāda prakse būtu noderējusi Latvijai pirms vairākiem gadiem, kad mūsējie piekrita cukura nozares likvidēšanai. Latvijai pašlaik ļoti aktuāls jautājums ir cīņa par taisnīgāku un lielāku tiešo maksājumu piešķiršanu lauksaimniekiem. Atzīstami, ka zemnieki saprot — savas intereses Briselē ir jālobē, regulāri atgādina par sevi. Viņi ir pat ierosinājuši vākt naudu lobēšanas nodrošināšanai. Tāpēc ceru, ka cīņai būs pozitīvi rezultāti.
Centrālā vēlēšanu komisija 18. februārī izsludinājusi tautas nobalsošanu par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” pieņemšanu. Tajā paredzēts piešķirt valsts valodas statusu Latvijā arī krievu valodai. Gribu aicināt visus Latvijas pilsoņus noteikti balsot pret iecerētajiem grozījumiem. Domāju, ka krievu valoda Latvijā nemaz nav apdraudēta. Savukārt latviešu valoda var pastāvēt un attīstīties tikai vienīgajā vietā uz pasaules — Latvijā.
Arī es pazīstu vairākus ārzemniekus (vāciešus, holandiešus, dāņus), kuri strādā vai dzīvo Latvijā un ļoti labi runā latviešu valodā. Lasu lekcijas Latvijas Universitātē un citur. Manu studentu vidū ir ļoti daudz krievu valodā runājošo. Visi šie jaunieši ir inteliģenti, un viņiem nav nekādu problēmu klausīties lekcijas, runāt vai rakstīt savus darbus latviski. Valsts pārvaldē un pašvaldībās Latvijā jau vairāku gadu garumā ievērojami audzis krievu valodā runājošo Latvijas pilsoņu skaits. Viņi piedalās Latvijas politikas veidošanā visdažādākajās nozarēs. Tātad iespējas un varēšana ir, vajag tikai gribēt runāt latviski.
Ministru prezidents pagājušajā nedēļā iecēla amatā jaunās iestādes — Pārresoru koordinācijas centra — vadītāju Mārtiņu Krieviņu. Līdz ar to būtu jāsāk ļoti aktīvs Nacionālās attīstības plāna izstrādes darbs. Plāns jāizstrādā dažu mēnešu laikā, un tam būs noteicoša loma Latvijas prioritāro attīstības virzienu noteikšanā, kā arī iespējamo Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu sadalē Latvijā tuvākajos gados. Ceru, ka šis dokuments nebūs tik deklaratīvs kā līdzšinējais Nacionālās attīstības plāns un būs reāli ieviešams.
Pārresoru koordinācijas centram atvēlēta ļoti svarīga loma, jo tas ne tikai izstrādās vajadzīgos dokumentus attīstības plānošanai valsts līmenī, bet arī sniegs valdībai priekšlikumus par Latvijas ilgtermiņa attīstības prioritātēm. Gribētos, lai mēs, tāpat kā Rietumvalstis, piemēram, Somija, spētu paredzēt savu lomu un vietu visdažādāko pasaules notikumu attīstības scenāriju gadījumos. Man ir bijusi iespēja redzēt Somijas dokumentus, kuros ir prognozēta Somijas rīcība, piemēram, reliģisko konfliktu, ekonomisko krīžu, karu, dabas katastrofu un citos liela mēroga notikumos. Tāpat Somija ir izplānojusi, kā tai izmantot savu ģeogrāfisko novietojumu, tajā skaitā esot līdzās Krievijai. Tālredzīga domāšana tai noteikti palīdzējusi kļūt par stabilu un visai bagātu valsti.
Šīgada 1. janvārī stājās spēkā daudzi grozījumi Latvijas normatīvajos aktos, jāsāk arī piemērot vairākas iepriekš noteiktas normas. Diemžēl vairākos gadījumos tās iedzīvotājiem rada papildu maksājumus. Domāju, ka turpmāk lēmumu pieņēmējiem ļoti uzmanīgi jāizvērtē jebkuru nodokļu paaugstināšana, jo lielas iedzīvotāju daļas maksātspēja ir sasniegusi kritisku līmeni. Ap Ziemassvētkiem man gadījās būt Rīgā, tirdziņā Doma laukumā. Salīdzinot ar citiem gadiem, pircēju bija ļoti maz, un naudīgākie bija tūristi.
Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likums attiecas uz personām, kurām īpašumā ir vērtības vairāk kā 10 tūkstošu latu apmērā. Manuprāt, šī deklarēšanās ir nokavēta, jo ir tādi cilvēki, kuri jau ir paspējuši kļūt neizskaidrojami turīgi un daži arī izputējuši. Tomēr daļēju caurspīdīgumu nulles deklarācijas tomēr varētu radīt.
Ir arī tādas prasības, kas mani personīgi iepriecina. Lai mazinātu cigarešu un alkohola nelegālu apriti, noteikts, ka pierobežas iedzīvotāji, nemaksājot akcīzes nodokli, pašu patēriņam paredzētās cigaretes, alkoholu un citas akcīzes preces no trešajām valstīm varēs ievest ne biežāk kā reizi nedēļā. Iepriekš to varēja darīt reizi dienā. Patiesībā tas bija kļuvis par vietējo iedzīvotāju biznesu. Rezultātā ļoti lielos apjomos Latvijā nelegāli pārdod cigaretes un alkoholu. Tas nozīmē neiekasētus līdzekļus valsts budžetā, kurus varētu ieguldīt veselības aprūpē vai izglītībā.
Stājušies spēkā arī grozījumi Krimināllikumā, ar kuriem pilnībā atcelta nāvessoda piemērošana par noziegumu izdarīšanu. Domāju, tas ir pareizi, jo tā mēs vairs nepadarīsim par bendēm tos, kuri būtu šo nāvessodu izpildītāji. Tāpat izmeklēšanas kļūdu rezultātā piespriestā soda izpilde nebūs “neatgriezeniska”. Šādas kļūdas diemžēl gadās, ja atceramies kaut vai slepkavas Rogoļeva lietu, kurā pirms īstā vainīgā atrašanas nāvessodu piesprieda nevainīgiem cilvēkiem. Labi, ka to nepaguva izpildīt.
Ļoti priecājos par visiem gadījumiem, kad mūsu valsts pārstāvis pierāda — arī mēs varam būt pirmie pasaulē. Martins Dukurs nedēļas nogalē ir kļuvis jau par trīskārtēju Eiropas čempionu skeletonā, bet otrajā vietā ir viņa brālis Tomass. Savukārt Dakaras rallijreidā piedalās latvieši ar pirmo elektriskās piedziņas automobili šādās sacensībās. Lasīju, ka šajās mašīnās iemontēti Aizkrauklē ražotie kardāni. Šie cilvēki to sasnieguši ar lielu gribu un smagu darbu. Tātad arī latvieši varēja, var un varēs!
Esmu Kokneses novada domes deputāte, un pašlaik kopā ar kolēģiem izstrādājam novada 2012. gada budžetu, kuru paredzēts pieņemt janvāra beigās. Ceru, ka līdztekus izdevumiem izglītības, sociālajām un citām vajadzībām būs iespējams ieguldīt naudu arī novada attīstību veicinošos projektos. Vienmēr esmu aizstāvējusi visu novada apdzīvoto vietu līdzsvarotas attīstības principu. Turpināšu to darīt arī turpmāk. Vēl jo vairāk tādēļ, ka esmu viena no diviem Iršu pagasta deputātiem. Novadā izstrādā arī jaunu teritorijas plānojumu un citus dokumentus, kas veicinās turpmāko attīstību. Koordinēt veselības veicināšanas darbu novadā esam uzticējuši deputātei un vienlaikus ģimenes ārstei Andai Elstei. Pirmais nopietnais darbs būs izvērtēt priekšlikumus, kādus pārtikas produktus atļaut pārdot Kokneses vidusskolas kafejnīcā.
Radu lokā gada nogalē bija kāds ļoti priecīgs notikums — brāļa meitas ģimenē pasaulē nācis mazais Gustaviņš! Lai viņš aug par kārtīgu puisi un saimnieku! Šogad saistībā ar Latviju ļoti gribētos mazāk dzirdēt sakām “šī valsts” vai “tā valsts”. Labāk domāsim un teiksim — mūsu Latvija.
Mūsu valsts esam mēs paši, un tikai no mums ir atkarīgs, kāda tā būs.
