Gada uzvara
Lauksaimniecībā apstrādāto zemes platību skaits pēdējo septiņu gadu laikā Latvijā pieaudzis par 20%. Tas ir straujākais pieaugums Eiropas Savienības (ES) valstu vidū.
Gada notikums
Pamatakmens iemūrēšana jaunajai zemnieku piena pārstrādes rūpnīcai Jelgavā. 20 neatkarības gadu bija jānodzīvo, lai 600 zemnieku saimniecību atkal noticētu kopīgam spēkam un varēšanai pārstrādāt savu saražoto pienu.
Gada vilšanās
Vienlīdzīga konkurence ir tikai Eiropas lozungs — Eiropas Komisija piedāvā arī turpmāk Baltijas valstīm viszemākos tiešmaksājumus. Latvijas zemnieki vēl 2020. gadā saņems 52% no ES vidējā atbalsta, bet, piemēram, Nīderlandes zemnieki gandrīz trīs reizes vairāk — 142% no ES vidējā atbalsta.
Gada nejēdzība
Saeimas vēlēšanas. Un to dēļ zemes kreditēšanas programmas ieviešanas atlikšana. Rezultāts — mūsu lauksaimniecības zemi izpērk ārvalstu pilsoņi.
Gada pārsteigums
Valsts prezidenta A. Bērziņa aktīvā iesaistīšanās lauksaimnieku interešu aizstāvībā. Pirmo reizi lauksaimnieki ir sadzirdēti un izprasti prezidenta līmenī.
Gada sadarbība
2011. gada sākumā Rīgu pārsteidza nepieredzēts sniega daudzums, trūka tehnikas laikus iztīrīt ielas. Tad Rīgai palīgā steidzās zemnieki ar savu smago tehniku.
Gada gandarījums
Baltijas valstu lauksaimnieki beidzot apvienojušies kopīgai cīņai par taisnīgu kopīgo lauksaimniecības politiku pēc 2013. gada. Kopīgas akcijas Tallinā, Rīgā, Viļņā un Briselē ir pamanāmas!
Gada nedraugs
ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs D. Čološs (attēlā). Solījumi izstrādāt taisnīgu kopīgo lauksaimniecības politiku un Baltijas situācijas izpratne ir tikai retorika. Taču prieks, ka Baltijas lauksaimnieki un tiešmaksājumu nevienlīdzība Čološa kungam “rādās sapņos”.
