“Man visa kā dzīvē gana un neko īpašu nekāroju, bet iepriecināt mani ir ļoti viegli, ja uzdāvina pūci,” saka koknesiete Anda (uzvārdu lūdz nenosaukt), kura veido šo putnu kolekciju.
Lielā pūce — rīdziniece
Anda atceras, ka pirmā pūcīte, kas viņu ievilkusi kolekcionēšanas “grēkā”, iegādāta Spānijā. Toreiz iegājusi kādā suvenīru veikaliņā, un kaut kas pie tās vilktin vilcis. Anda smej, ka tā varbūt bija zīme, ka jākļūst gudrākai, vairāk vērības jāpievērš pašizglītošanai, jo pūce taču ir gudrības simbols. Drīz ārzemniecei pievienojusies arī vietējā — neliela māla pūcīte, kura gadu skaita ziņā noteikti ir visvecākā un ko mantojusi no vecmāmiņas.
Lielākais eksemplārs savulaik pirkts Rīgā, Maskavas ielā, tur bijis jauks keramikas veikaliņš, kurā varējis nopirkt lietas, kādu nav citur — Anda tajā iegādājusies arī divas īpatnējas vāzītes. Lielā pūce veidota kā krājkasīte, taču pagaidām savas funkcijas nepilda. Vēlāk pūcītes atvestas no dažādiem braucieniem. Pūce, kas tup uz atvērtas grāmatas, atceļojusi no Latgales puses. Pēdējā, ko Anda iegādājusies, ir maza, apaļīga pūcīte, kura spīd un laistās kā Jaungada eglīte. To Anda nopirkusi lietoto mantu veikalā.
Skaistākais putns
Anda pūcītes lielākoties iegādājas pati, taču arī vīram viņas aizraušanās ir pa prātam — viņš no ārzemēm atvedis pūci ar ļoti izteiksmīgām acīm, kas veidotas no krāsainiem stikliņiem.
Anda dabā pūci redzējusi tikai vienu reizi. Tas bijis mežā. Viņa nekustīgi sēdējusi kokā un vērojusi, kas traucē viņas mieru. Andasprāt, pūce ir īpašs putns: mierīgs, nosvērts, bet vienmēr pamana medījumu.
Par to, ka pūce ir visskaistākais putns, var pārliecināties arī viņas profilā portālā draugiem.lv. “Ādiņās”, kuras viņa ik pa laikam maina, kolekcionāre izvēlējusies pūces motīvu. Draugos.lv viņa atklājusi arī Oskara Šmeliņa fotogaleriju, kurā viens no albumiem veltīts tieši pūcēm.
Alkas pēc
izglītošanās
Kad jautāju, vai Anda saskata sevī kādu līdzību ar pūci, viņa atbild: “Varbūt nedaudz — tās ir alkas pēc izglītošanās. Bērni izauguši, vīrs tālu prom darbā, un es bieži esmu viena. Tad man ir daudz laika domāt un arī daudz lasīt izziņas literatūru. Mācīties — tā nav tikai jauno privilēģija. Pūces naktī neguļ, varbūt man sliktais miegs arī ir līdzība ar pūci, tieši tad var izdomāt būtiskākās lietas.”
