Pagājusī nedēļa man pagāja darbā atslēgu servisā. Ekonomiskās krīzes dēļ mazāk ir klientu, kuri izmanto pakalpojumus saistībā ar atslēgu servisu, tādēļ laboju arī brilles, somas, remontēju elektroinstrumentus un pa retam arī lietussargus.
Pagājušajā nedēļā brilles atnesa vairāki klienti, dažs uz tām bija uzkāpis, cits uzgūlies vai nometis zemē.
Vērojama tendence, ka daudzi cenšas izvēlēties vislētāko preci no Ķīnas. Tur ražotos lietussargus pat nav vērts remontēt, izdevīgāk nopirkt jaunus un kvalitatīvus. Esmu pārliecinājies, ka arī Ķīnā ražotās lētās dzelzs durvis ir nekvalitatīvas un nedrošas, tāpat kā durvju slēdzenes un serdeņi. Dažkārt gadās, ka galdnieks izgatavo durvis par vairākiem simtiem latu, bet slēdzeni ieliek vislētāko. Jo dārgāka un labāka slēdzene, jo zaglim vajadzīgs ilgāks laiks, lai to dabūtu vaļā, un tad kāds nodomu var iztraucēt. Profesionāls zaglis redz, kuras slēdzenes ir lētas un nedrošas, un izvēlas tās. Pagājušajā nedēļā man zvanīja paziņa no Rīgas un lūdza padomu, kādu slēdzeni pirkt, jo viņam apzaga dzīvokli. Teicu, ka nu jau par vēlu, par drošību vajadzēja domāt agrāk. Pensionāri dažkārt saka, ka viņiem jau neesot ko zagt. Tomēr, ja zaglis aiznes televizoru 20 latu vērtībā, tas ir dārgāk nekā laba slēdzene. Papildu drošība ir slēdzenei uzmontētās “bruņas” jeb palīgierīce, kas noslēpj skatu uz to, un zaglis vairs neredz, kāda veida slēdzene zem tās slēpjas, un arī netiek tai klāt.
Arī man ikdienā gadās redzēt skatus no kriminālās pasaules darbības. Tā pērn kāda sieviete lūdza atvērt dzīvokļa durvis, jo īrnieks esot pazudis. Tajā iepriekš bija veikts eiroremots, taču pavērās šokējoša aina — zaglis bija aiznesis visas mēbeles, sadzīves tehniku, noskrūvējis ūdens mērītājus, krānus un demontējis pat tualetes podu. Sieviete izsauca policiju. Dzīvokļu izīrēšana kļūst arvien riskantāks bizness.
Zagļi mācās, tādēļ slēdzeņu un atslēgu ražotāji cenšas izdomāt arvien jaunas drošības sistēmas, līdz ar to katru gadu savas zināšanas un prasmes jāpilnveido arī man, lai klientiem varētu pastāstīt par jaunajiem piedāvājumiem.
Par drošību jādomā arī automašīnu īpašniekiem. Piemēram, katrs var pārbaudīt, vai ar jebkuru atslēgu var atslēgt savas automašīnas durvis. Ja tas izdodas, slēdzene ir bojāta un jāmaina. Jaunajā gadā ikvienam iesaku rezerves atslēgu atstāt kaimiņiem, draugiem vai radiem, bet automašīnu īpašniekiem — arī mājās. Auto īpašnieki ir ļoti nelaimīgi, ja, piemēram, mežā pazaudē vienīgo atslēgu un vairs netiek mājās.
Kriminālo hroniku televīzijā parasti neskatos, jo tajā ir daudz negāciju, turklāt arī pamācības zagļiem, ko un kā labāk darīt. Skumji arī, ka citi ziņu kanāli pārvēršas par raidījumu “Degpunktā”, kā galveno uzsverot slikto ziņu un skatītājiem radot negatīvas emocijas. Pagājušajā nedēļā tā bija ziņa par māti, kura kaitējusi sava bērna veselībai. Tas vēl nav pierādīts, viņai sods vēl nav piespriests, tomēr visi ziņu kanāli par to stāsta. Vajadzētu vispirms izmeklēt, pierādīt un pēc tam informēt.
Līdzīgi bija arī ar kultūras ministres Žanetas Jaunzemes — Grendes nevēlēšanos slēgt līgumu ar konkursa uzvarētāju — Latvijas Nacionālās operas līdzšinējo direktoru Andreju Žagaru, pamatojot to ar finanšu pārkāpumiem, lai gan nesen Operā bija audits. Kā liecina citi gadījumi, iespējamie finanšu pārkāpumi ir iemesls, lai vajadzīgajā amatā iebīdītu savus cilvēkus. Domāju, ka tā ir arī šoreiz. Operas pārstāvji ir sašutuši par tādu rīcību. Tagad ministre paziņojusi, ka tomēr varētu slēgt darba līgumu gadam. Viss nav noticis tik viegli, kā viņa cerēja.
Ziņa par to, ka no janvāra priekšlaikus pensionēšanās iespēja pagarināta par diviem gadiem, ir īsa, bet nozīmīga ļoti daudziem cilvēkiem, arī manai māsai. Viņai ir 59 gadi, darbu atrast grūti, bet tagad viņa varēs priekšlaikus doties pensijā un vismaz kaut kādu naudu saņemt.
Lai gan Veselības ministrija apgalvo, ka šogad tēriņi viena iedzīvotāja veselības aprūpei nesamazināsies, slimnīcās valda satraukums, jo tajās ārstē vairāk pacientu, nekā plānots. Domāju, ka veselības aprūpē pensionārus vajadzētu diferencēt pēc ienākumiem, piemēram, ja cilvēks saņem 900 latu lielu pensiju, lai visus izdevumus par ārstēšanos sedz pats.
Iepriecina kādas cittautu rakstnieces ieteikums apmeklēt Rīgu — viņa bijusi vairāk nekā 200 valstīs un Rīgu iekļāvusi to 50 tūrisma objektu sarakstā, kurp vērts doties. Arī pati uz Rīgu vēlas atbraukt vēlreiz.
Ziemassvētkos ciemos atbrauca abas meitas un dēls, bet Jauno gadu sagaidījām katrs savās mājās, mēs ar sievu — Aizkrauklē. Mūsu galdā bija svētku cienasts, tomēr ticējumu par ēdienu skaitu neņemu vērā. Ne jau ēdienu skaits mainīs dzīvi, bet gan mūsu pašu darbs.
Jaungada salūts bija skaists, tomēr žēl suņu, kuriem troksnis rada lielu stresu. Tagad pirotehniku iegādājas un gaisā šauj visi, kas var to atļauties, lai gan ne vienmēr zina, kā ar to pareizi rīkoties. Pirotehnikas pārdevējiem tas vienmēr būtu jāpastāsta, jāpaskaidro. Diemžēl ir arī nelegālie tirgotāji, piemēram, pagājušajā nedēļā arī manā servisā kāds vīrietis piedāvāja iegādāties pirotehniku. Kad atteicu, viņš iesēdās automašīnā un devās meklēt citus klientus.
Valsts prezidenta Andra Bērziņa Jaungada uzruna man patika, un nav būtiski, ka viņš to teica neierastā laikā — 1. janvārī. Galvenais, ka tā sasniedza adresātu. Viņa paustā nostāja valsts valodas jautājumā ir atbalstāma — ja dzīvojam Latvijā un vēršamies pret valsts valodu, vēršamies arī pret valsti. Tomēr viņa agrākais paziņojums par neiešanu uz referendumu, uzskatot, ka referendums ir absurds, un premjera Valda Dombrovska aicinājums iet uz referendumu iedzīvotājos rada neizpratni, kā īsti rīkoties. Augstākās valsts amatpersonas vismaz varēja vienoties par kopīgu nostāju un tikai pēc tam to publiskot.
Vecgada dienā no Rīgas viesnīcas jumta nolēcis kāds izpletņlēcējs un ar palīgiem ātri pazudis. Arī Tallinā no viesnīcas jumta Vecgada dienā nolaidies izpletņlēcējs. Ja viņi ir profesionāļi, lai lec, bet šādu ekstrēmu eksperimentu jauniešiem atkārtot gan nevajadzētu.
Jaunajā gadā visiem novēlu veselību un uzdot sev trīs jautājumus — ko esmu darījis, lai būtu veselāks, lai mans dzīvoklis un auto būtu aizsargāti un lai savā valstī dzīvotu labi? Aizkrauklei novēlu augt tāpat kā pēdējos gadus, bet novada vadībai — domāt par to, kā piesaistīt investīcijas un uzņēmējus jaunu darba vietu radīšanai.
