Cilvēka ķermenis un locītavas galvenokārt balstās uz muskuļiem. Ja netiek pareizi nodarbināti un uzturēti formā, muskuļi atslābst, un tas var veicināt stājas deformāciju, sāpes mugurkaula daļā, locītavās. Sēdošs darbs un mazkustīgs dzīvesveids ir biežāk nosauktie iemesli, kādēļ cilvēkiem sāp mugura. Muguras sāpes var piemeklēt pusaudžus, kad viņiem strauji aug kauli un veidojas nepareiza stāja. Mūsdienās tās nomoka daudzus, tādēļ nemitīgi tiek meklētas iespējas, kā cilvēkiem palīdzēt pārciest sāpes un dzīvot pilnvērtīgi.
Viena iespēja ir fizioterapija — ārstēšanas metode, kuru izmanto mugurkaula, locītavu, neiroloģisku problēmu gadījumos, traumu ārstēšanā un rehabilitācijā, kā arī dažādu saslimšanu profilaksē. To var veiksmīgi izmantot gan dzīves pirmajos mēnešos, gan sirmā vecumā. Šajā ārstniecības jomā strādā fizioterapeiti — speciālisti ar augstāko medicīnisko izglītību, kas izvērtē cilvēka fizisko funkcionālo stāvokli. Ārstēšanas procesā viņi izmanto dažādas metodes, tajā skaitā individuālo ārstniecisko vingrošanu, līdzsvara un koordinācijas treniņu, muskuļu stiprināšanu ar slinga jeb saišu terapiju, teipu, ārstnieciskās bumbas un citus palīglīdzekļus.
Paralēli zālēm
Kas un kādos gadījumos meklē fizioterapeita palīdzību, kad speciālists var cilvēkam palīdzēt — stāsta fizioterapeites Natālija Pahomova, Egija Kovaļenko un Ilze Fogele.
Speciālistes atzīst, ka visbiežāk pie fizioterapeita pēc palīdzības vēršas slimnieki ar muguras sāpēm, ļoti daudz arī gados jaunu cilvēku. “Muguras sāpes ir viena no šī gadsimta lielākajām problēmām. Cilvēki sūdzas ne tikai par sāpēm jostasdaļā, bet arī kakla rajonā, tās viņiem izraisa regulāras galvassāpes, reiboņus, roku un kāju tirpšanu. Spondilozi vai skoliozi mēs nevaram izārstēt, bet varam palīdzēt samazināt muskuļu disbalansu un sāpes un uzlabot pacienta dzīves kvalitāti,” skaidro E. Kovaļenko.
Fizioterapeitu darbu pēdējos gados sākuši novērtēt arī ģimenes ārsti un speciālisti, kas paralēli medikamentu izrakstīšanai pacientus labprāt nosūta arī uz rehabilitologa un fizioterapeita konsultāciju. “Medicīnā neviens neko pavisam droši garantēt nevar. Zāles vienam var palīdzēt, bet otram kaiti tikai saasināt, tāpēc labi, ja vienlaikus iespējams izmantot vēl citas terapijas. Tad problēmai it kā “uzbrūkam” visi kopā,” stāsta speciāliste.
Jāstrādā arī pašam
Tas, cik ātri cilvēks “tiks uz kājām”, atkarīgs arī no viņa paša. “Ja vingros tikai fizioterapeita vadībā, bet mājās pats ne pirkstu nepakustinās — rezultāta nebūs. Jāsaprot, ja skārušas muguras problēmas, tās ir uz mūžu un ik pa laikam sāpes sevi atgādinās. Tāpēc, lai tās mazāk tiktu izprovocētas, iemācītie vingrojumi jāveic regulāri,” uzsver N. Pahomova. Viņas praksē nereti ir gadījumi, kad, muguras sāpēm pārejot, arī vingrošana tiek pārtraukta, bet drīz vien jau tās atkal “klauvē pie durvīm”.
Tas ir tāpat kā ar zobu tīrīšanu. Katrs zina, kāpēc katru dienu tie jātīra — lai nebojātos un nesāpētu. Tas pats ar muguru — jāvingro, lai tā nesāpētu — piebilst kolēģe I. Fogele.
“Attieksme pret savu veselību ir ļoti svarīgs faktors. Nevajag gaidīt brīnumus. Bieži gadās dzirdēt — aiziešu pie manuālā terapeita, viņš man saliks skriemeļus vietā. Bet mūsu skelets nav nekāds lego komplekts, tā ir sarežģīta kaulu, locītavu, muskuļu un saišu sistēma. Ja problēmas rodas, tās skar visas šīs sistēmas sastāvdaļas. Lai panāktu rezultātus, pašam regulāri jāstrādā. Protams, lai palīdzētu cilvēkam, mēs izmantojam metodes, ko pacients pats nevar, bet mēs arī apmācām cilvēku palīdzēt sev pašam, un tas jau ir viņa paša darbs. Neviens ārsts nevar palīdzēt, ja cilvēks neiesaistās ārstēšanas procesā, piemērām, nelieto izrakstītās zāles,” atgādina N. Pahomova.
Strauja augšana — risks mugurai
Pasīvā dzīvesveida dēļ muguras problēmas un stājas traucējumi rodas aizvien jaunākiem cilvēkiem. Iemesls ir līdzsvara trūkums muskuļu noslogotībā, kad vieni muskuļi strādā par daudz, bet citi — nepietiekami. “Bērniem stājas izmaiņas var provocēt straujā augšana, tādēļ, ja pusaudzis aug ļoti ātri, noteikti vajadzētu konsultēties ar speciālistu, lai nenodarītu pāri viņa mugurai un stājai. Arvien biežāka parādība bērniem ir stājas traucējumi un skolioze. Jo jaunākam bērnam konstatē skoliozi, jo pēc iespējas agrāk jāgriežas pie speciālista, lai ar vingrojumu palīdzību apturētu slimības tālāko attīstību,” piebilst N. Pahomova.
Muskuļu līdzsvaru iespējams panākt, pareizi vingrojot, taču fizioterapeites neiesaka to darīt pēc vingrinājumu paraugiem žurnālos vai grāmatās, jo tie līdz pat pēdējai niansei jāizpilda tā, lai muskuļi tiktu nodarbināti pareizi. Pretējā gadījumā muguras sāpes var pastiprināties.
Sports un teips
Profesionālajā sportā neiztikt bez traumām. Katram sportaveidam ir savi mīnusi. “Piemēram, basketbolā gandrīz visiem spēlētājiem veidojas apaļas muguras, ir problēmas ar plaukstu un ceļu locītavām. Futbolistiem vājā vieta ir ceļi, ļoti bieži jāsamierinās ar krustenisko saišu, muskuļu plīsumiem, potīšu sastiepumiem. Volejbolistus skar plecu sāpes,” stāsta E. Kovaļenko. Tādēļ sportā plaši tiek izmantota teipošanas metode, kur ar speciālām līmējošām lentēm muskuļiem liek strādāt pareizi un būt pareizā stāvoklī. Medicīnā teipošana tiek izmantota traumu ārstēšanā, iekaisumu mazināšanā, stājas korekcijā, arī galvassāpju gadījumā. Dažkārt arī profilaktiskos nolūkos.
Arī grūtniecības laikā
Fizioterapeits palīdz topošajai māmiņai sagatavoties dzemdībām, iemācot pareizi elpot, atslābināties un nostiprināt vajadzīgās grupas muskuļus. Ļoti svarīgi iemācīties pareizi sēdēt, stāvēt, atpūsties, lai gaidīšanas laikā nebūtu jāraizējas par sāpēm starp lāpstiņām vai jostas daļā — saka I. Fogele.
Nereti pēc dzemdībām un dažādu citu iemeslu dēļ sievietes saskaras ar urīna nesaturēšanu, kas var izpausties klepojot, smejoties, lecot vai skrienot. Šajā gadījumā nevajadzētu kautrēties, bet meklēt palīdzību pie speciālista, jo šo problēmu var novērst, nostiprinot iegurņa pamatnes muskuļus. E. Kovaļenko uzsver, ka rezultāts būs tikai tad, ja sieviete to apzināsies un pareizi sasprindzinās šos muskuļus.
Fizioterapeita padoms noderēs arī zīdaiņu vecākiem, kuriem speciālists iemācīs, kā mazuli pareizi velt, pacelt, turēt, pārtīt, viņam nenodarot pāri.
“Ļoti nozīmīga ir bērna attīstība viņa pirmajā dzīves gadā. Būs cilvēki, kas teiks: mūsu laikā savus bērnus ne pie kādiem fizioterapeitiem nevedām, un viss bija kārtībā. Bet tagad tie “bērni”, kas jau krietni izauguši, nāk pie mums ar nopietnām stājas un muguras problēmām. Piemēram, agrāk bija uzskats: lai nesāpētu mugura, jātrenē virspusējie muskuļi, vēdera presīte, bet tajā pašā laikā ārsti nesaprata, kāpēc cilvēki ar labu vēdera presi sūdzas par sāpēm mugurā. Vēlāk atklājās, ka mugurkaula stiprumam patiesībā jātrenē dziļā vēdera muskulatūra, ko nevar iemācīt ne žurnāli, ne televīzija, bet tikai speciālists, strādājot individuāli, un tam patiešām ir rezultāts. Klasiskā presīte pamatīgi pārslogo kaklu un muguras daļu, bet cerēto efektu gandrīz nedod,” atklāj I. Fogele.
