Izstādi “Latviešu medību tradīcijas” droši var apmeklēt kopā ar ģimeni, jo savām interesēm atbilstošu informāciju iegūs ikviens — gan gados jauni apmeklētāji, gan mednieki ar stāžu.
Līdz marta beigām Valmieras muzejā gaidīts ikviens, kas vēlas izzināt medību tradīcijas daudzu gadsimtu griezumā. Šī nav tradicionālā medību trofeju izstāde, bet gan ilustrējošiem materiāliem bagāts stāstījums par dabu, dzīvniekiem un medību tradīcijām.
Viena no vecākajām nodarbēm
Kad radās jautājums, kādu ekspozīciju izvietot pagājušajā gadā izveidotajās muzeja telpās, darbinieki nolēma izmantot muzeja vēsturnieces pētījumu par medību tradīcijām Vidzemē, kas savulaik sagatavots konferencei Madonā. Tā uz pētījuma bāzes tapa izstāde. “Mēs dzīvojam, laiku skaitot mūsu ērā, bet cilvēki jau ir dzīvojuši un ēduši gaļu miljoniem gadu pirms mūsu ēras. Šī gaļas sagāde — medīšana — ir bijusi viena no viņu pamatnodarbēm, tātad viena no vecākajām nodarbēm pasaulē. Tāpēc šī nav trofeju izstāde ar lielākajiem vai skaistākajiem ragiem, bet stāstījums par medībām kā procesu 3 — 4 miljonu gadu garumā,” uzsver Valmieras muzeja direktore Iveta Blūma.
Izrādās, zinātnieki atklājuši, ka 15 miljonu gadu senā vēsturē ramapiteki — visvecākās identificējamās cilvēkveidīgās būtnes — ir plosījuši barību, tātad ēduši medījumu. To var noteikt, izpētot zobus. Zobi un to muskulatūra bijusi tāda, kas pierāda, ka pārtikā lietota ne tikai zāle un augi, bet arī gaļa. Tiek uzskatīts, ka cilvēkā ģenētiski šis medīšanas instinkts ir saglabājies līdz mūsdienām. Kā šis process ir attīstījies, var uzzināt izstādē. Jau pirmajā telpā apmeklētāji var aplūkot tos piecus dzīvniekus, kas Latvijā visvairāk medīti un lietoti pārtikā. Izrādās, tie ir alnis, mežacūka, ronis, meža zirgs un taurs.
Līdz šim tas nav
izdevies
Ņemot vērā, ka tūrisms nav tikai aizbraukšana no viena punkta līdz otram, tad Vidzemes piedāvājuma buķetē šī izstāde ir aizraujošs akcents. Ne vien tālākiem ciemiņiem, bet arī pašmāju Ziemeļvidzemes interesentiem šajā izstādē būs, ko redzēt. “Gaidām visus — sākot no maziem bērniem, kurus neinteresē medīšana kā process, bet patiks dzīvnieku izbāžņi, līdz vectētiņam medniekam,” aicina I. Blūma. Ekspozīcija stāsta par dabu — kādi dzīvnieki dzīvo Latvijā, kādi ir viņu paradumi. Izveidots arī speciāls stends, kurā var pataustīt dažādu dzīvnieku ādiņas un mēģināt noteikt, kuram zvēriņam tās pieder. Izrādās, ka līdz šim vēl nevienam tas nav izdevies. Arī medniekiem ar stāžu.
Izstādē ir izvietoti arī divi digitālie stendi. Vienā ir slīdrāde par dzīvniekiem un putniem, otrā — uzziņas par medībām kā procesu. Var iepazīt likumus un dokumentus, kas medību procesu regulēja senāk un mūsdienās. Nopietni iedziļinoties, šo informāciju var studēt vairākas stundas, bet parasti gida pavadījumā eksursija ilgst stundu.
Ne visi kolekcionē trofejas
Medību tradīciju izstādi muzejam gan ar materiāliem, gan stāstījumu palīdzējuši veidot teju 30 Valmieras puses mednieku. Īpašs nopelns šajā procesā ir medniekam, kolekcionāram un pētniekam Vilnim Avotam. Tāpat muzeja vadītāja pateicīga Valmieras mednieku biedrībai un Latvijas Safari klubam. “Mednieku Latvijā ir daudz, bet ne visi krāj un kolekcionē trofejas. Tāpēc šo cilvēku atbalsts bija ļoti noderīgs,” pateicas I. Blūma.
Muzeja darbinieki ir idejām bagāti. Tas nozīmē, ka apmeklētājus līdz marta beigām sagaida vēl dažādi jaunumi. Saistībā ar izstādi būs tematiskie vakari, kuros varēs dzirdēt mednieku stāstus, uzzināt medījumu pagatavošanas receptes, kā arī iemācīties medību suņu apmācības prasmes. Jau pēc skolēnu brīvlaika būs padomāts par īpašu programmu jaunākajai paaudzei — dzīvnieku pēdu pazīšana, meža likumu un to iemītnieku paradumu izzināšana. “Medības ir daudzšķautņains process. No laika, kad noķēra pirmo zvēru, līdz mūsdienām, kad mednieki brauc medīt arī ārpus Latvijas teritorijas — uz Krieviju, Čehiju un pat Āfriku,” sarunas noslēgumā secina muzeja direktore.
